Lieta C-520/07 P

Eiropas Kopienu Komisija

pret

MTU Friedrichshafen GmbH

“Apelācija — Pārstrukturēšanas atbalsts — Lēmums, ar kuru uzdod atgūt ar kopējo tirgu nesaderīgu atbalstu — Regulas (EK) Nr. 659/1999 13. panta 1. punkts — Solidāra atbildība”

Ģenerāladvokātes Vericas Trstenjakas [Verica Trstenjak] secinājumi, sniegti 2009. gada 19. februārī   I ‐ 8557

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 17. septembra spriedums   I ‐ 8573

Sprieduma kopsavilkums

Valsts atbalsts – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts, ka atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu, un uzlikts pienākums to atgūt – Komisijas iespēja pamatot savu lēmumu ar tās rīcībā esošo informāciju

(EKL 88. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 659/1999 13. panta 1. punkts un 14. panta 1. punkts)

Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [EKL 88.] panta piemērošanai, 13. panta 1. punkts, gadījumos, kad Komisija konstatē, ka atbalsti ir tikuši piešķirti vai grozīti, par to nepaziņojot, dod tai tiesības pieņemt lēmumu par atbalsta saderīgumu vai nesaderīgumu ar kopējo tirgu, pamatojoties uz pieejamo informāciju, ja tā ir saskārusies ar dalībvalsti, kura nepilda savu sadarbības pienākumu un nav sniegusi pieprasīto informāciju. Turklāt attiecīgā gadījumā ar šo lēmumu minētās regulas 14. pantā paredzētajos apstākļos var uzlikt pienākumu atgūt izmaksātās atbalsta summas.

Tomēr šo Komisijai piešķirto iespēju nedrīkst interpretēt tādējādi, ka tā pilnībā tiek atbrīvota no pienākuma savus lēmumus pamatot ar zināmā mēra drošiem un saskanīgiem pierādījumiem, no kuriem ir iespējams secināt tās izdarītos slēdzienus. Komisijai vismaz ir jānodrošina, ka tai pieejamā informācija, kaut arī nepilnīga un fragmentāra, ir pietiekams pamats, lai secinātu, ka uzņēmums ir saņēmis no piešķirtā valsts atbalsta izrietošu priekšrocību.

Šādi apsvērumi ir it īpaši vērtīgi, ja Komisija uzdod atgūt atbalstu no tā saņēmēja, jo šādas atgūšanas pamatmērķis ir novērst konkurences traucējumu, kas izraisīts ar nelikumīgā atbalsta radīto konkurences priekšrocību, un tādā veidā atjaunot situāciju, kāda pastāvēja pirms atbalsta piešķiršanas.

Tādēļ Komisija nedrīkst pieņemt, ka uzņēmums ir guvis no valsts atbalsta izrietošu priekšrocību, pamatojoties vienīgi uz negatīvu pieņēmumu, kas sakņojas tādas informācijas trūkumā, kura ļautu izdarīt pretēju secinājumu, ja trūkst citu pierādījumu, kas ļautu pozitīvi pierādīt šādas priekšrocības esamību.

(sal. ar 54.–58. punktu)