Lieta C-478/07

Budějovický Budvar, národní podnik

pret

Rudolf Ammersin GmbH

(Handelsgericht Wien lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Divpusēji līgumi starp dalībvalstīm — Vienas dalībvalsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība citā dalībvalstī — Apzīmējums “Bud” — Preču zīmes “American Bud” izmantošana — EKL 28. un 30. pants — Regula (EK) Nr. 510/2006 — Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu Kopienu aizsardzības sistēma — Čehijas Republikas pievienošanās — Pārejas pasākumi — Regula (EK) Nr. 918/2004 — Kopienas sistēmas piemērošanas joma — Izsmeļošs raksturs”

Ģenerāladvokāta Damaso Ruisa-Harabo Kolomera [Dámaso Ruiz-Jarabo Colomer] secinājumi, sniegti 2009. gada 5. februārī   I ‐ 7724

Tiesas (virspalāta) 2009. gada 8. septembra spriedums   I ‐ 7757

Sprieduma kopsavilkums

1. Preču brīva aprite – Atkāpes – Rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzība – Apzīmējuma kā vienkāršas un netiešas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība – Nosacījumi

   (EKL 28. un 30. pants)

2. Preču brīva aprite – Atkāpes – Rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzība – Saskaņā ar divpusēju līgumu, kas noslēgts starp dalībvalstīm, aizsargāta apzīmējuma kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai cilmes vietas nosaukuma aizsardzība – Nosacījumi

   (EKL 30. pants)

3. Lauksaimniecība – Vienveidīgi tiesību akti – Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzība – Vienota un izsmeļoša aizsardzības sistēma

   (Padomes Regula Nr. 510/2006)

1.  Lai izlemtu, vai tādu apzīmējumu, kas nav ģeogrāfisks nosaukums, var uzskatīt par vienkāršu un netiešu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuras aizsardzību saskaņā ar divpusējiem līgumiem, kas noslēgti starp dalībvalstīm, var attaisnot, ievērojot EKL 30. panta kritērijus, iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai, ievērojot faktiskos apstākļus un jēdzienu izpratni izcelsmes dalībvalstī, šis apzīmējums, pat ja tas pats par sevi nav ģeogrāfisks nosaukums, tomēr, mazākais, var informēt patērētāju, ka ar to apzīmētais produkts ir no šīs dalībvalsts teritorijas reģiona vai vietas. Ja šāda pārbaude parādītu, ka attiecīgajam apzīmējumam trūkst šīs minimālās spējas atsaukt atmiņā attiecīgā produkta ģeogrāfisko izcelsmi, tās aizsardzību nevar attaisnot saskaņā ar rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzību EKL 30. panta izpratnē un principā tā ir pretrunā EKL 28. pantam, ja vien to nevar attaisnot ar citu pamatu.

   Iesniedzējtiesai turklāt ir no jauna jāpārbauda, ievērojot faktiskos apstākļus un jēdzienu izpratni izcelsmes dalībvalstī, vai apskatītais apzīmējums divpusējo līgumu spēkā stāšanās brīdī vai pēc šī datuma nav ieguvis sugas vārda raksturu šajā dalībvalstī, jo ir noteikts, ka ar šiem līgumiem izveidotās aizsardzības sistēmas mērķis ir aizsargāt rūpniecisko un komerciālo īpašumu EKL 30. panta izpratnē.

   Nepastāvot nekādam Kopienu tiesiskajam regulējumam šajā jomā, iesniedzējtiesai atbilstoši tās valsts tiesībām ir jāizlemj, vai ir jāpasūta viedokļu aptauja ar mērķi noskaidrot faktiskos apstākļus un jēdzienu izpratni izcelsmes dalībvalstī, lai pārbaudītu, vai apzīmējumu var kvalificēt kā vienkāršu un netiešu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un vai tā nav ieguvusi sugas vārda raksturu šajā dalībvalstī. Tāpat, ievērojot šīs pašas valsts tiesības, iesniedzējtiesai, ja tā uzskata par nepieciešamu pasūtīt viedokļu aptauju, pārbaudes mērķiem ir jānosaka, kāda ir procentuālā patērētāju daļa, kas uzskatāma par pietiekami nozīmīgu.

   (sal. ar 82.–84., 89. un 94. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  EKL 30. pants neizvirza konkrētu prasību attiecībā uz apzīmējuma, kas aizsargāts atbilstoši starp dalībvalstīm noslēgtiem divpusējiem līgumiem, izmantošanas kvalitāti un ilgumu izcelsmes dalībvalstī, lai būtu attaisnota tā aizsardzība saskaņā ar rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzību minētā panta izpratnē. Jautājums par to, vai šāda prasība pastāv attiecībā uz konkrēto lietu, ir jāatrisina valsts tiesai, ņemot vērā piemērojamās valsts tiesības, it īpaši starp attiecīgajām dalībvalstīm noslēgtos minētajos divpusējos līgumos paredzēto aizsardzības sistēmu.

   (sal. ar 91., 93. un 94. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.  Regulā Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību paredzētā Kopienas aizsardzības sistēma ir izsmeļoša rakstura, no kā izriet, ka šai regulai pretrunā ir divām dalībvalstīm saistošas aizsardzības sistēmas piemērošana, tāda kā divpusēji līgumi, kas apzīmējumam, kurš atbilstoši vienas dalībvalsts tiesībām ir atzīts par cilmes vietas nosaukumu, piešķir aizsardzību citā dalībvalstī, kur šī aizsardzība faktiski tiek pieprasīta, lai arī par šo cilmes vietas nosaukumu nav iesniegts reģistrācijas pieteikums atbilstoši šai regulai.

   Proti, Regulas Nr. 510/2006 mērķis nav paralēli valsts tiesību noteikumiem, kas varētu turpināt pastāvēt, iedibināt papildu aizsardzības sistēmu kvalificētām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kā, piemēram, sistēmu, kas ir izveidota ar Regulu Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, bet gan paredzēt vienotu un izsmeļošu aizsardzības sistēmu šādām norādēm.

   (sal. ar 114. un 129. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)