Lieta C-416/07

Eiropas Kopienu Komisija

pret

Grieķijas Republiku

“Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 91/628/EEK un Direktīva 93/119/EK — Regula (EK) Nr. 1/2005 — Dzīvnieku aizsardzība pārvadāšanas laikā un to kaušanas vai nonāvēšanas laikā — Kopienas tiesību normu strukturēts un vispārējs pārkāpums”

Ģenerāladvokātes Vericas Trstenjakas [Verica Trstenjak] secinājumi, sniegti 2009. gada 2. aprīlī   I ‐ 7887

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 10. septembra spriedums   I ‐ 7951

Sprieduma kopsavilkums

1. Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Strīda priekšmets – Noteikšana pirmstiesas procedūras laikā

   (EKL 226. pants)

2. Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Valsts pienākumu neizpildes pierādījums – Komisijas pienākums

   (EKL 226. pants)

3. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Dzīvnieku aizsardzība pārvadāšanas laikā – Direktīva 91/628

   (Padomes Direktīvas 91/628, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 806/2003, 5. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkts)

4. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Dzīvnieku aizsardzība pārvadāšanas laikā – Direktīva 91/628

   (Padomes Direktīvas 91/628, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 806/2003, 5. panta A daļas 2. punkta d) apakšpunkta i) daļas pirmais ievilkums un 8. panta pirmās daļas b) un d) punkts)

5. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Dzīvnieku aizsardzība pārvadāšanas laikā – Direktīva 91/628

   (Padomes Direktīvas 91/628, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 806/2003, pielikuma VII nodaļas 48. punkta 7. apakšpunkta b) daļa)

1.  Lietā par valsts pienākumu neizpildi, kaut arī prasības pieteikumā ietvertie prasījumi principā nedrīkst pārsniegt argumentētā atzinuma rezolutīvajā daļā un brīdinājuma vēstulē pārmesto pienākumu neizpildi, tomēr ir pieņemama Komisijas prasība atzīt to valsts pienākumu neizpildi, kuri tika noteikti Kopienu tiesību akta sākotnējā redakcijā, kas vēlāk tika grozīta vai atcelta, un kuri ir saglabāti jaunā Kopienu tiesību akta noteikumos. Turpretim strīda priekšmetu nevar paplašināt attiecībā uz pienākumiem, kas izriet no jaunajiem noteikumiem, kuriem nav ekvivalenta attiecīgā akta sākotnējā redakcijā, pretējā gadījumā tas var būt pienākumu neizpildes procedūras būtisku formas prasību pārkāpums.

   (sal. ar 28. punktu)

2.  Pienākumu neizpildes procedūras ietvaros atbilstoši EKL 226. pantam Komisijai ir jāpierāda, ka pastāv apgalvotā pienākumu neizpilde. Tieši Komisijai ir jāiesniedz Tiesai informācija, kas vajadzīga, lai tā pārbaudītu, vai pastāv šī pienākumu neizpilde, bez tiesībām pamatoties uz jebkādu pieņēmumu. Gadījumā, ja Komisija iesniedz pietiekamus pierādījumus par faktu, kas notikuši atbildētājā dalībvalstī, patiesumu, dalībvalstij pēc būtības un izsmeļoši ir jāapstrīd iesniegtie dati un no tiem izrietošās sekas.

   (sal. ar 32. un 33. punktu)

3.  Ar Komisijas argumentu, ka dažiem pārvadātājiem nebija atļaujas vai arī viņiem izsniegtajām atļaujām bija beidzies derīguma termiņš, nevar pierādīt tādas administratīvas prakses esamību, kura zināmā mērā būtu konstanta un vispārīga un būtu pretrunā dalībvalsts pienākumiem saskaņā ar Direktīvas 91/628/EEK par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, ar kuru groza Direktīvas 90/425/EEK un 91/496/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 806/2003, 5. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunktu, ja Komisija nesniedz nekādus precizējumus, tostarp attiecībā uz to pārvadātāju skaitu, kuriem nebija atļaujas vai kuru atļaujām bija beidzies derīguma termiņš, nedz to pārvadātāju skaitu, kuri tika pārbaudīti.

   Saistībā ar argumentu, ka pārvadātāju saraksti ne vienmēr ir atjaunināti, Komisijai ir jāpierāda, ka pastāv apgalvotā pienākumu neizpilde, un ir jāiesniedz Tiesai informācija, kas vajadzīga, lai tā pārbaudītu, vai pastāv šī pienākumu neizpilde. Ja nav precizējumu, tostarp attiecībā uz attiecīgo sarakstu skaitu vai kopējo pārbaudīto sarakstu skaitu, ar to vien, ka daži pārvadātāju saraksti nav atjaunināti, nevar pietikt, lai pierādītu, ka dalībvalsts nav izpildījusi savus pienākumus, kas izriet no Direktīvas 91/628 5. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkta.

   (sal. ar 44., 45. un 47.–49. punktu)

4.  Dalībvalsts, kuras kompetentās iestādes var pārbaudīt tikai maršruta plānu izpildi, nevis tajos norādīto informāciju, gadījumā, ja šos plānus sagatavojušas citu dalībvalstu kompetentās iestādes, nav izpildījusi savus pienākumus, kas paredzēti Direktīvas 91/628/EEK par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, ar kuru groza Direktīvas 90/425/EEK un 91/496/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 806/2003, 5. panta A daļas 2. punkta d) apakšpunkta i) daļas pirmajā ievilkumā un 8. panta pirmās daļas b) un d) punktā.

   Maršruta plānu pārbaužu mērķis ir nodrošināt Direktīvas 91/628 prasību ievērošanu. Līdz ar to pārbaudei nav jāaprobežojas tikai ar to, ka tiek pārbaudīts, vai maršruta plāns pastāv vai kāda informācija tajā ietverta, bet tajā ir arī jāpārbauda, vai dzīvnieku pārvadājums atbilst Kopienu tiesību aktiem par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā. Šajos apstākļos tikai ar maršruta plānos ietvertās informācijas pārbaudi nepietiek, lai izpildītu minētajā direktīvā noteiktos pienākumus.

   (sal. ar 65.–68. punktu)

5.  Dalībvalsts, kas nav veikusi atbilstošus pasākumus, lai ostās vai to tuvumā paredzētu vietas, kurās dzīvniekiem būtu ļauts atpūsties pēc to izkraušanas no kuģiem, nav izpildījusi savus pienākumus, kas paredzēti Direktīvas 91/628/EEK par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, ar kuru groza Direktīvas 90/425/EEK un 91/496/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 806/2003, pielikuma VII nodaļas 48. punkta 7. apakšpunkta b) daļā.

   Saskaņā ar minēto normu attiecībā uz jūras pārvadājumiem regulārā un tiešā satiksmē starp diviem Kopienas ģeogrāfiskiem punktiem ar transportlīdzekļiem, kas iekrauti kuģī, neizkraujot dzīvniekus, principā dzīvniekiem ir jāparedz 12 stundu atpūta pēc to izkraušanas galamērķa ostā vai tās tuvumā. Lai gan minētajā tiesību normā nav skaidri paredzēts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina dzīvnieku atpūtas vietu iekārtošana ostās, šāds pienākums tomēr izriet no prasības, ka pēc dzīvnieku izkraušanas galamērķa ostā vai tās tuvumā dzīvniekiem ir jāatpūšas 12 stundas. Pārvadātāji nespēj ievērot prasību par 12 stundu atpūtu, ja dalībvalstis nenodrošina šim nolūkam pieejamas vietas.

   (sal. ar 75., 76. un 79. punktu)