Lieta C-414/07

Magoora sp. z o. o.

pret

Dyrektor Izby Skarbowej w Krakowie

(Wojewódzki Sąd Administracyjny w Krakowie (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Sestā PVN direktīva — 17. panta 2. un 6. punkts — Valsts tiesiskais regulējums — PVN atskaitīšana par degvielas iegādi konkrētiem transportlīdzekļiem neatkarīgi no to izmantošanas mērķa — Tiesību uz nodokļa atskaitīšanu faktisks ierobežojums — Direktīvas spēkā stāšanās brīdī valsts tiesību aktos paredzētie izņēmumi”

Tiesas (ceturtā palāta) 2008. gada 22. decembra spriedums   I ‐ 10923

Sprieduma kopsavilkums

Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Priekšnodokļa atskaitīšana – Izņēmumi no tiesībām uz nodokļa atskaitīšanu

(Padomes Direktīvas 77/388 17. panta 6. punkta 2. daļa)

Direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 17. panta 6. punkta otrā daļa nepieļauj, ka dalībvalsts, transponējot šo direktīvu valsts tiesībās, pilnībā atceļ valsts tiesību noteikumus par ierobežojumiem tiesībās atskaitīt priekšnodoklī samaksāto pievienotās vērtības nodokli, kas ticis samaksāts par degvielas iegādi transportlīdzekļiem, kurus izmanto ar nodokli apliekamai darbībai, šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā savā teritorijā tos aizvietojot ar noteikumiem, kuros tiek noteikti jauni kritēriji šajā jomā, ja — kas ir jānovērtē iesniedzējtiesai — šie pēdējie noteikumi paplašina minēto ierobežojumu piemērošanas jomu. Šajā sakarā jēdziens “valsts tiesību akti” Sestās direktīvas 17. panta 6. punkta otrās daļas izpratnē attiecas uz pastāvošu un šīs direktīvas spēkā stāšanās brīdī faktiski piemērojamu pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanas sistēmu. Sestās direktīvas 17. panta 6. punkta otrajā daļā paredzētās atturēšanās no jebkādas darbības klauzulas mērķis nav ļaut jaunai dalībvalstij grozīt savus tiesību aktus tādēļ, ka tā iestājas Eiropas Savienībā, attālinot šos tiesību aktus no šīs direktīvas mērķiem. Šis pants katrā ziņā nepieļauj, ka dalībvalsts vēlāk groza savus tiesību aktus, kuri stājās spēkā šajā datumā, paplašinot šo ierobežojumu piemērošanas jomu salīdzinājumā ar situāciju, kāda pastāvēja pirms šī datuma.

(sal. ar 38., 39. un 45. punktu un rezolutīvo daļu)