Lieta C-375/07

Staatssecretaris van Financiën

pret

Heuschen & Schrouff Oriëntal Foods Trading BV

(Hoge Raad der Nederlanden lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Klasifikācijas regulas spēkā esamība — Regulas (EK) Nr. 1196/97 pielikuma interpretācija — Muitas kodeksa 220. un 239. pants — Regulas (EEK) Nr. 2454/93 871. un 905. pants — Izkaltētas loksnes, kas sastāv no rīsu miltiem, sāls un ūdens — Tarifu klasifikācija — Ievedmuitas nodokļa vēlāka piedziņa — Atlaišanas process — Atklājama Muitas iestāžu kļūda — Importētāja rupja neuzmanība”

Ģenerāladvokātes Vericas Trstenjakas [Verica Trstenjak] secinājumi, sniegti 2008. gada 4. septembrī   I ‐ 8694

Tiesas (otrā palāta) 2008. gada 20. novembra spriedums   I ‐ 8716

Sprieduma kopsavilkums

1. Kopējais muitas tarifs – Tarifu pozīcijas – Izkaltētas loksnes, kas izgatavotas no rīsu miltiem, sāls un ūdens

   (Padomes Regulas Nr. 2658/87 I pielikums; Komisijas Regulas Nr. 1196/97 un Nr. 1624/97)

2. Eiropas Kopienu pašu resursi – Ievedmuitas nodokļu atmaksāšana vai atlaišana

   (EKL 230. panta piektā daļa, 234. un 249. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 82/97; Padomes Regulas Nr. 2913/92 220. un 239. pants)

1.  Uz loksnēm, kas izgatavotas no rīsu miltiem, sāls un ūdens, kas ir izkaltētas, bet tomēr nav bijušas termiski apstrādātas, attiecas kombinētās nomenklatūras apakšpozīcija 19059020, kas ietverta Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu redakcijas, kura izriet no Regulas (EK) Nr. 1624/97, I pielikumā.

   Šajā kontekstā, no vienas puses, atsauce uz rīspapīru (“rice paper”) vai “izkaltētiem” produktiem skaidri ir ietverta vairākās kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijas 19059020 valodu redakcijās, turpretim pozīcijai 1901 ir tikai pakārtots raksturs un tā attiecas tikai uz precēm, kuras kombinētajā nomenklatūrā nav nedz nosauktas, nedz arī ietvertas. No otras puses, kā tas izriet arī no vairāku kombinētās nomenklatūras valodu redakcijām un ņemot vērā Komisijas paskaidrojošās piezīmes, kurās ir norāde uz Starptautiskās Konvencijas par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu paskaidrojošajām piezīmēm, fakts, ka [produkti] ir cepti, nav obligāta īpašība, lai preces varētu tikt klasificētas apakšpozīcijā 19059020.

   Turklāt no visiem šiem apsvērumiem izriet, ka nav ietekmēta Regulas Nr. 1196/97 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā spēkā esamība.

   (sal. ar 47.–53. punktu un rezolutīvās daļas 1) un 2) punktu)

2.  Ja dalībvalsts vēršas Komisijā ar pieteikumu par ievedmuitas nodokļu atlaišanu Regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kas grozīta ar Regulu Nr. 82/97, 239. panta izpratnē un [Komisija] jau ir pieņēmusi lēmumu, kurā ietverts tiesību un faktu novērtējums kādā konkrētā importa darbību gadījumā, šādi apsvērumi atbilstoši EKL 249. pantam ir saistoši visām šāda lēmuma adresātes dalībvalsts iestādēm, turklāt arī tās tiesām, kurām šis gadījums ir jāizvērtē saistībā ar minētā kodeksa 220. pantu.

   Prasības, kuras ir saistītas ar Kopienu tiesību vienveidīgu piemērošanu un kuru nodrošināšanai Komisijai ir piešķirtas tiesības pieņemt lēmumus muitas nodokļu vēlākas piedziņas jautājumā, paredz, ka par vienām un tām pašām tirgus dalībnieka importa darbībām Komisijas lēmumu, ar kuru tā lemj par šī tirgus dalībnieka “rupjas neuzmanības” esamību, nevar noliegt ar vēlāku valsts tiesas lēmumu, kas lemj par šim pašam tirgus dalībniekam valsts muitas iestāžu kļūdas “atklājamo raksturu”. Tāpat, ja valsts tiesa, kurā ir iesniegta prasība par ievedmuitas nodokļu piedziņas paziņojumu, tajā ierosinātā procesa laikā uzzina, ka Komisija izskata [konkrēto gadījumu] Muitas kodeksa 220. vai 239. panta ietvaros, tai ir jāizvairās no lēmumu pieņemšanas, kas ir pretrunā Komisijas lēmumam, ko tā paredzējusi pieņemt, piemērojot minētos pantus.

   Ja importētājs par Komisijas lēmumu, ar kuru tā lemj par pieteikumu attiecībā uz ievedmuitas nodokļu atlaišanu minētās regulas 239. panta izpratnē, ir iesniedzis EKL 230. panta piektajā daļā paredzētajā termiņā prasību atcelt tiesību aktu, valsts tiesai ir jānovērtē, vai ir jāaptur tiesvedība līdz brīdim, kamēr tiek pieņemts galīgais nolēmums par šo prasību atcelt tiesību aktu, vai arī pašai jāiesniedz Eiropas Kopienu Tiesai prejudiciāls jautājums spēkā esamības novērtēšanai.

   (sal. ar 62., 64.–66. un 68. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)