Lieta C-371/07

Danfoss A/S

un

AstraZeneca A/S

pret

Skatteministeriet

(Vestre Landsret lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Sestā PVN direktīva — 6. panta 2. punkts — Bezmaksas pakalpojumu sniegšana, ko nodokļa maksātājs ir veicis ar savas komercdarbības vajadzībām nesaistītiem mērķiem — Tiesības uz PVN atskaitīšanu — 17. panta 6. punkta otrā daļa — Dalībvalstu iespēja Sestās direktīvas spēkā stāšanās brīdī paturēt spēkā izslēgšanu no tiesībām uz nodokļa atskaitīšanu, kas paredzēta to valsts tiesību aktos”

Ģenerāladvokātes Eleanoras Šarpstones [Eleanor Sharpston] secinājumi, sniegti 2008. gada 23. oktobrī   I ‐ 9552

Tiesas (ceturtā palāta) 2008. gada 11. decembra spriedums   I ‐ 9573

Sprieduma kopsavilkums

1. Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Priekšnodokļa atskaitīšana

   (Padomes Direktīvas 77/388 17. panta 6. punkta 2. daļa)

2. Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Ar nodokli apliekami darījumi

   (Padomes Direktīvas 77/388 6. panta 2. punkts)

1.  Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 17. panta 6. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts, ka dalībvalsts pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā piemēro izslēgšanu no tiesībām uz iepriekš samaksātā pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu par izdevumiem, kas saistīti ar uzņēmumu ēdnīcu bez maksas sniegtajām maltītēm komercdarbības partneriem un darbiniekiem darba sanāksmēs, lai gan šajā spēkā stāšanās brīdī administratīvās prakses dēļ, saskaņā ar kuru — apmaiņā pret tiesībām pilnībā atskaitīt iepriekš samaksāto pievienotās vērtības nodokli — ar nodokli bija aplikta šo ēdnīcu sniegto pakalpojumu pašizmaksa, kas noteikta, ņemot vērā ražošanas izmaksas, proti, izejmateriālu cenu, kā arī algu izmaksas, kas rodas sagatavošanas un šīs pārtikas un dzērienu tirdzniecības, kā arī ēdnīcu administrācijas gaitā, šī izslēgšana netika piemērota minētajiem izdevumiem.

   (sal. ar 44. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 6. panta 2. punkts, kas aplikšanas ar pievienotās vērtības nodokli nolūkā dažas darbības, par kurām nodokļa maksātājs nesaņem faktisku atlīdzību, pielīdzina pakalpojumu sniegšanai, ko veic par maksu, ir jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma, pirmkārt, neattiecas uz maltīšu sniegšanu bez maksas komercdarbības partneriem uzņēmumu ēdnīcās saistībā ar sanāksmēm, kuras notiek šo uzņēmumu telpās, tāpēc ka no objektīviem datiem izriet — tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai — ka šīs maltītes ir sniegtas tikai saistībā ar komercdarbību. Turklāt minētā tiesību norma būtībā attiecas uz maltīšu sniegšanu, ko uzņēmums savam personālam bez maksas sniedz savās telpās, ja vien — kas tāpat ir jānovērtē iesniedzējtiesai — uzņēmuma prasības, tādas kā nodrošināt darba sanāksmju kontinuitāti un veiksmīgu norisi, neprasa, lai maltīšu sniegšanu nodrošinātu darba devējs. Tādējādi maltīšu sniegšana darbiniekam principā ir vērsta uz privātas vajadzības apmierināšanu un izriet no šo pēdējo personīgas izvēles, attiecībā uz kuru darba devējs neiejaucas, taču dažos īpašos apstākļos darba devēja maltīšu sniegšana darbiniekiem nav vērsta uz šo darbinieku privāto vajadzību apmierināšanu un ir veikta saistībā ar tā komercdarbības vajadzībām. Personīgais labums, ko no tā gūst darbinieki, šajā gadījumā parādās tikai kā mazsvarīgs, salīdzinot ar uzņēmuma vajadzībām.

   (sal. ar 57., 62. un 65. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)