Apvienotās lietas no C-278/07 līdz C-280/07

Hauptzollamt Hamburg-Jonas

pret

Josef Vosding Schlacht-, Kühl- und Zerlegebetrieb GmbH & Co. u.c.

(Bundesfinanzhof lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 — Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzība — 3. pants — Eksporta kompensācijas atgūšana — Noilguma termiņa noteikšana — Pārkāpumi, kas ir izdarīti pirms Regulas Nr. 2988/95 stāšanās spēkā — Dalībvalsts vispārējās civiltiesībās paredzēta noilguma norma”

Ģenerāladvokātes Eleanoras Šarpstones [Eleanor Sharpston] secinājumi, sniegti 2008. gada 25. septembrī   I ‐ 460

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 29. janvāra spriedums   I ‐ 477

Sprieduma kopsavilkums

1. Eiropas Kopienu pašu resursi – Regula par Kopienas finanšu interešu aizsardzību – Lietas par pārkāpumiem – Noilguma termiņš

   (Padomes Regulas Nr. 2988/95 1. panta 2. punkts un 3. panta 1. punkta pirmā daļa)

2. Eiropas Kopienu pašu resursi – Regula par Kopienas finanšu interešu aizsardzību – Lietas par pārkāpumiem – Noilguma termiņš

   (Padomes Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta pirmā un trešā daļa)

3. Eiropas Kopienu pašu resursi – Regula par Kopienas finanšu interešu aizsardzību – Lietas par pārkāpumiem – Noilguma termiņš

   (Padomes Regulas Nr. 2988/95 3. panta 3. punkts)

1.  Regulas Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 3. panta 1. punkta pirmā daļa, kurā lietām par pārkāpumiem ir noteikts četru gadu noilguma termiņš, ko sāk skaitīt no pārkāpuma izdarīšanas brīža, ir piemērojama tādiem administratīviem pasākumiem kā eksporta kompensācijas, ko eksportētājs ir nepamatoti saņēmis paša pieļauta pārkāpuma dēļ, atgūšana.

   (sal. ar 21. un 23. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Runājot par tāda veida priekšrocībām, kas no Kopienu budžeta nepamatoti saņemtas tādu pārkāpumu dēļ, kuri tikuši izdarīti pirms Regulas Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību stāšanās spēkā, jākonstatē, ka, pieņemot šīs regulas 3. panta 1. punktu un neierobežojot šī panta 3. punktu, Kopienu likumdevējs ir noteicis tādu vispārēju noilguma normu, ar kuru tas brīvprātīgi līdz četriem gadiem ir samazinājis periodu, kurā dalībvalstu iestādēm, rīkojoties Kopienu budžeta vārdā un interesēs, ir vai būtu jāatgūst šādas nepamatoti saņemtas priekšrocības.

   Runājot par parādiem, kas radušies valsts noilguma normas ietvaros un kuriem vēl nav iestājies noilgums, Regulas Nr. 2988/95 stāšanās spēkā sekas ir tādas, ka, piemērojot šīs regulas 3. panta 1. punkta pirmo daļu, šādam parādam noilgums principā iestājas pēc četru gadu termiņa, ko sāk skaitīt no pārkāpumu izdarīšanas dienas. Šādos apstākļos, piemērojot šo normu, visi maksājumi, ko saimnieciskās darbības subjekts nepamatoti saņēmis tāda pārkāpuma dēļ, kas izdarīts pirms Regulas Nr. 2988/95 stāšanās spēkā, principā ir uzskatāmi par noilgušiem, ja vien četru gadu laikā kopš šādu pārkāpumu izdarīšanas nav pieņemts neviens apturošs akts, tomēr tas neierobežo dalībvalstīm saglabāto iespēju saskaņā ar šīs regulas 3. panta 3. punktu noteikt ilgākus noilguma termiņus.

   Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētais noilguma termiņš tātad ir piemērojams pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šīs regulas stāšanās spēkā, un to sāk skaitīt no attiecīgā pārkāpuma izdarīšanas dienas.

   (sal. ar 29., 31.–34. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3.  Ilgāki noilguma termiņi, kurus dalībvalstīm saskaņā ar Regulas Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 3. panta 3. punktu ir iespēja piemērot, var izrietēt no vispārējā tiesiskā regulējuma noteikumiem, kas jau bijuši spēkā pirms šīs regulas pieņemšanas. Līdz ar to šīs regulas 3. panta 3. punktu nevar interpretēt tādējādi, ka dalībvalstīm šī noteikuma kontekstā šādi ilgāki noilguma termiņi ir jāparedz specifiskā un/vai nozares tiesiskajā regulējumā.

   (sal. ar 46. un 47. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)