Lieta C-19/07

Paul Chevassus-Marche mantinieki

pret

Groupe Danone u.c.

(Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Tiesību aktu tuvināšana — Direktīva 86/653/EEK — Pašnodarbināti tirdzniecības pārstāvji — Pārstāvja, kam uzticēts konkrēts ģeogrāfisks apgabals, tiesības uz komisijas naudu — Bez pilnvarotāja līdzdalības noslēgti darījumi”

Tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 17. janvāra spriedums   I - 161

Sprieduma kopsavilkums

Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Pašnodarbināti tirdzniecības pārstāvji – Direktīva 86/653

(Padomes Direktīvas 86/653 7. panta 2. punkta pirmais ievilkums, 10. panta 1. un 2. punkts un 11. panta 1. punkts)

Direktīvas 86/653 par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem 7. panta 2. punkta pirmais ievilkums jāinterpretē šādi: tirdzniecības pārstāvim, kam uzticēts konkrēts ģeogrāfisks apgabals, nav tiesību uz komisijas naudu par darījumiem, ko šī apgabala klienti noslēguši ar trešo personu bez tiešas vai netiešas pilnvarotāja līdzdalības.

Lai arī šajā normā minēti tikai visi “darījumi, kas noslēgti laikā, uz kuru attiecas pārstāvja līgums”, precizējot vienīgi to, ka tie ir noslēgti ar tirdzniecības pārstāvim uzticēta konkrēta ģeogrāfiska apgabala vai personu grupas klientiem, tomēr no direktīvas 10. panta 1. un 2. punkta sintēzes izriet, ka tirdzniecības pārstāvja tiesības uz komisijas naudu rodas vai nu tad, ja pilnvarotājs ir izpildījis savu pienākumu vai viņam to būtu jābūt izpildījušam, vai arī tad, ja ar pārstāvja līgumu nesaistīta trešā persona, t.i., klients, ir izpildījusi savu pienākumu vai tai to būtu jābūt izpildījušai. Visos šajos gadījumos pilnvarotāja līdzdalība darījumos, par kuriem tirdzniecības pārstāvis var pieprasīt komisijas naudu, ir obligāta. To apstiprina direktīvas 11. panta 1. punkta formulējums: saskaņā ar šo normu tirdzniecības pārstāvja tiesības uz komisijas naudu var beigties tikai tad, ja un ciktāl ir konstatēts, ka līgums starp klientu un pilnvarotāju netiks pildīts un darījuma neizpilde nav notikusi sakarā ar apstākļiem, kuros pilnvarotājs ir vainojams.

Valsts tiesai ir jākonstatē, vai tās rīcībā esošie fakti, kas izvērtēti, ņemot vērā tirdzniecības pārstāvja aizsardzības nepieciešamību, kas ir viens no direktīvas mērķiem, kā arī pilnvarotājam direktīvas 4. pantā noteikto pienākumu [pret savu tirdzniecības pārstāvi] izturēties apzinīgi un godprātīgi, tai ļauj konstatēt, ka šāda līdzdalība — vai nu juridiska, piemēram, ar pārstāvja starpniecību, vai arī faktiska — pastāv.

(sal. ar 16. un 19.–23. punktu un rezolutīvo daļu)