Keywords
Summary

Keywords

1. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Uzņēmuma, kurš piedalījies pārkāpuma izdarīšanā, iekšējās dokumentācijas izmantošana par pierādījumu – Pieļaujamība

(EKL 81. un 82. pants)

2. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Līgumi par ekskluzīvu piegādi – Uzņēmuma un tirdzniecības grupas starpā noslēgts līgums

(EKL 82. pants)

3. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Jēdziens – Objektīvs jēdziens, kas attiecas uz tāda veida rīcību, kura var ietekmēt tirgus struktūru un kuras rezultātā tiek radīts šķērslis konkurences saglabāšanai vai attīstībai – Dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma pienākumi – Konkurences īstenošana tikai pēc nopelniem

(EKL 82. pants)

4. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Līgumi par ekskluzīvu piegādi – Lojalitātes atlaides

(EKL 82. pants)

5. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Atlaides, ar kurām tiek ierobežots tirgus – Lojalitātes atlaides – Atzīšana par ļaunprātīgu rīcību

(EKL 82. pants)

6. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Kvantitātes atlaides – Pieļaujamība – Nosacījumi – Atlaižu sistēmas ļaunprātīgais raksturs – Novērtējuma kritēriji

(EKL 82. pants)

7. Konkurence – Administratīvais process – Lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms

(EKL 82. un 253. pants)

8. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Jēdziens – Būtiskas tirgus daļas izslēgšana, ko veicis dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums

(EKL 82. pants)

9. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Retroaktīvas atlaides – Ļaunprātīgs raksturs – Novērtējuma kritēriji

(EKL 82. pants)

10. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Jēdziens – Darbības, kuru rezultāts vai mērķis ir radīt šķērsli konkurences saglabāšanai vai attīstībai

(EKL 82. pants)

11. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Līgumi par ekskluzīvu piegādi – Par ļaunprātīgu izmantošanu atzīstami individualizēti nolīgumi par daudzumu

(EKL 82. pants)

12. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Vērtējuma elementi – Naudas soda vispārējā līmeņa paaugstināšana – Pieļaujamība – Nosacījumi

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)

13. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Attiecīgā uzņēmuma kopējā apgrozījuma vai apgrozījuma konkrētajā tirgū ņemšana vērā – Ierobežojumi

(Padomes Regulu Nr. 17 15. panta 2. punkts un Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)

Summary

1. Uzņēmuma iekšējā dokumentācija var būt pierādījums, ka šis uzņēmums ir pārkāpis konkurences tiesību normas. Šāda dokumentācija var atklāt, vai izslēgšana no konkurentu loka ir bijusi iecerēta, vai, tieši pretēji, ļaut rast citu izskaidrojumu attiecīgajai praksei. Tā, piemēram, var ļaut Komisijai šīs darbības novietot to kontekstā un apstiprināt šo darbību vērtējumu.

Izmantojot šo dokumentāciju sava lēmuma pamatošanai, faktiski ir atbilstoši, ja Komisija, neslēpjot, ka pastāv citi dokumenti, kas attiecīgo situāciju atspoguļo citādākā gaismā, vispirms vērš uzmanību uz uzņēmuma darbībām, kas vērstas pret konkurenci, un nevis uz to likumīgajām darbībām, kas minētas atsevišķos iekšējos dokumentos, jo Komisijai ir jāpierāda tieši šo darbību pastāvēšana.

(sal. ar 35. un 36. punktu)

2. Nav nepieciešams, lai dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma darbības pircējiem būtu juridiski saistošas formāla ekskluzivitātes pienākuma veidā, lai konstatētu, ka tās ir dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē. Pietiek ar to, ka šīs darbības rada stimulu klientiem nevērsties pie konkurējošiem piegādātājiem un visu vai lielāko daļu sava pieprasījuma iegādāties tikai no iepriekš minētā uzņēmuma, un tādēļ nav nepieciešams izvērtēt strīdīgo līgumu ekskluzīvo raksturu no valstī spēkā esošo tiesību aktu viedokļa.

Attiecībā uz tādiem nolīgumiem starp uzņēmumu un tirdzniecības grupām, kuriem ir saistošs raksturs attiecībā pret to noslēgušajām pusēm, jautājums par to, vai tie ietekmē arī to biedru kā pircēju uzvedību, nav atkarīgs no formālas analīzes. Ja nosacījumi, par ko tika panākta vienošanās, ir atkarīgi no zināmu daudzumu iegādes visai tirdzniecības grupai kopumā, attiecībā uz šādu līgumu ir pašsaprotami, ka grupa skubinās savus biedrus veikt iepirkumus, lai sasniegtu noteikto mērķi.

(sal. ar 59., 61. un 62. punktu)

3. Ļaunprātīgas izmantošanas jēdziens ir objektīvs jēdziens, kas ietver dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcību, kura var ietekmēt struktūru tirgū, kurā tieši attiecīgā uzņēmuma klātbūtnes dēļ konkurence jau ir pavājinājusies, un kas, izmantojot līdzekļus, kuri atšķiras no tiem, kas pastāv normālas preču un pakalpojumu konkurences apstākļos uz uzņēmēju sniegto pakalpojumu pamata, apgrūtina joprojām tirgū esošā konkurences līmeņa saglabāšanu vai konkurences attīstību. No tā izriet, ka ar EKL 82. pantu ir aizliegts dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam likvidēt konkurentu un tādējādi stiprināt savu stāvokli ar līdzekļiem, kas nav raksturīgi konkurences īstenošanai tikai pēc nopelniem. Šajā normā paredzētais aizliegums ir pamatojams arī ar rūpēm neradīt kaitējumu patērētājiem.

Tādējādi, lai gan dominējošā stāvokļa pastāvēšanas konstatācija pati par sevi nenozīmē nekādu pārmetumu attiecīgajam uzņēmumam, tam neatkarīgi no šāda stāvokļa cēloņiem ir īpaša atbildība ar savu rīcību netraucēt faktiskai un neizkropļotai konkurencei kopējā tirgū. Tāpat, lai gan dominējošā stāvokļa pastāvēšana neliedz šādā stāvoklī esošam uzņēmumam tiesības saglabāt savas komerciālās intereses, ja tās tiek apdraudētas, un lai gan uzņēmumam ir iespēja saprātīgā veidā veikt darbības, ko tas uzskata par atbilstošām, lai aizsargātu savas intereses, šādu rīcību tomēr nevar pieļaut, ja tās mērķis ir nostiprināt šo dominējošo stāvokli un to ļaunprātīgi izmantot.

(sal. ar 38., 206. un 207. punktu)

4. Tas, ka tirgū dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums, kas – pat pēc to lūguma – saista pircējus ar pienākumu vai solījumu visu vai lielāko daļu no to vajadzībām nepieciešamā iegādāties no šī uzņēmuma, ir dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē neatkarīgi no tā, vai attiecīgais pienākums ir paredzēts bez tālākiem noteikumiem vai arī apmaiņā pret atlaides piešķiršanu. Tāpat tas ir tad, ja šis uzņēmums, nesaistīdams pircējus ar formālām saistībām, vai nu atbilstoši ar pircējiem noslēgtiem līgumiem, vai vienpusēji piemēro lojalitātes atlaižu sistēmu, proti, atlaides, kas ir saistītas ar nosacījumu, ka klients visu vai lielāko daļu no savām vajadzībām nepieciešamā iegādājas no dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma.

Šāda veida saistības par ekskluzīvu iegādi apmaiņā – vai bez tās – pret atlaidi vai lojalitātes atlaides piešķiršanu, lai pircēju stimulētu sev nepieciešamo iegādāties vienīgi no dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma, ir nesaderīgas ar mērķi nodrošināt neizkropļotu konkurenci kopējā tirgū, jo to pamatā nav šo apgrūtinājumu vai priekšrocību pamatojoša ekonomiska izpildījuma, bet tās sliecas pircējam atņemt vai ierobežot izvēles iespēju attiecībā uz piegādes avotiem un liegt konkurentiem pieeju tirgum.

(sal. ar 208., 209., 295. un 296. punktu)

5. Lojalitātes atlaide, kas tiek piešķirta apmaiņā pret klienta apņemšanos visu vai gandrīz visu savām vajadzībām nepieciešamo iegādāties no dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma, ir pretrunā EKL 82. pantam tās radītās tirgus ierobežošanas dēļ. Šāda atlaide ar finansiālu priekšrocību sniegšanu kavē, ka klienti savām vajadzībām nepieciešamo iegādātos no konkurējošiem ražotājiem.

(sal. ar 210. un 211. punktu)

6. Parasti uzskata, ka dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma piemērotajām kvantitatīvu atlaižu sistēmām, kas saistītas vienīgi ar no tā veikto pirkumu apjomu, nav EKL 82. pantā aizliegtās tirgus ierobežošanas ietekmes. Ja šī uzņēmuma piegādātā daudzuma palielināšanās rezultātā piegādātājam samazinās izmaksas, tam ir tiesības, izmantojot labvēlīgāku tarifu, nodot šo samazinājumu tālāk savam klientam. Tādējādi tiek uzskatīts, ka kvantitatīvās atlaides atspoguļo dominējošā stāvoklī esošu uzņēmumu efektivitātes guvumu un apjomradītu ietaupījumu.

No tā izriet, ka kvantitatīvo atlaižu sistēma, kurā atlaides lielums pieaug atkarībā no to pirkumu apjoma, kas veikti no dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma, nav pretrunā EKL 82. pantam, izņemot, ja atlaižu piešķiršanas kritēriji un kārtība parāda, ka sistēmas pamatā nav ekonomiski pamatots pretieguvums, bet tā, tāpat kā lojalitātes un mērķa atlaides, sliecas kavēt, ka klienti sev nepieciešamo iegādājas no konkurējošiem ražotājiem.

Lai noteiktu kvantitatīvo atlaižu sistēmas iespējami ļaunprātīgo raksturu, ir jānovērtē visi apstākļi kopumā, tostarp atlaižu piešķiršanas kritēriji un kārtība, un jāpārbauda, vai atlaides ar tādu priekšrocību sniegšanu, kuru pamatā nav nekāda tās pamatojoša ekonomiska izpildījuma, sliecas pircējam atņemt vai ierobežot izvēles iespēju attiecībā uz piegādes avotiem, liegt konkurentu pieeju tirgum, darījumu partneriem piemērot nevienlīdzīgus noteikumus vai ar izkropļotu konkurenci nostiprināt dominējošo stāvokli.

(sal. ar 212.–214. punktu)

7. EKL 253. pantā prasītais pamatojums ir jāpielāgo attiecīgajam aktam un tam skaidri un neapšaubāmi jāparāda iestādes, akta autores, argumentācija, lai ļautu ieinteresētajām personām zināt noteiktā pasākuma pamatojumu un aizsargāt savas tiesības un tiesai veikt pārbaudi. Attiecībā uz lēmumu, kas pieņemts, piemērojot EKL 82. pantu, šis princips prasa, lai apstrīdētajā lēmumā būtu norādīti faktiskie apstākļi, uz kuriem ir balstīts pasākuma juridiskais pamatojums, un apsvērumi, kuru dēļ attiecīgais lēmums ir ticis pieņemts.

(sal. ar 227. punktu)

8. Būtiskas tirgus daļas izslēgšana, ko veicis dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums, nevar tikt pamatota ar to, ka tirgus daļa, kuru iespējams iekarot, vēl ir pietiekama, lai tajā atrastos vieta ierobežotam skaitam konkurentu. Pirmkārt, klientiem, kas atrodas no tirgus izslēgtajā daļā, ir jābūt iespējai gūt labumu no tirgū maksimāli iespējamā konkurences līmeņa un konkurentiem jābūt iespējai piedalīties konkurences cīņā attiecībā uz visu tirgu, nevis tikai tā daļu. Otrkārt, dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma uzdevums nav noteikt, kādam skaitam dzīvotspējīgu konkurentu var tikt atļauts piedalīties konkurences cīņā ar šo uzņēmumu attiecībā uz to pieprasījuma daļu, kuru vēl ir iespējams iegūt.

Tikai veicot lietas apstākļu izvērtējumu, var konstatēt, vai dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma veiktās prakses rezultātā var tikt izslēgta konkurence, un būtu mākslīgi a priori noteikt, kādai ir jābūt saistītajai tirgus daļai, kuru pārsniedzot, dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma veiktajai praksei var būt konkurentu izslēgšanas efekts.

(sal. ar 241. un 242. punktu)

9. Izslēgšanas mehānisms, par kādu ir uzskatāmas retroaktīvās atlaides, nenozīmē, ka dominējošā stāvoklī esošajam uzņēmumam ir jāatsakās no saviem ienākumiem, jo šo atlaižu izmaksas tiek sadalītas starp lielu vienību skaitu. Piešķirot retroaktīvas atlaides, vidējā cena, kuru iegūst dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums, var būtiski pārsniegt izmaksas un nodrošināt augstu vidējo peļņas robežu. Tomēr retroaktīvā atlaižu sistēma nodrošina, ka faktiskā cena, kas klientam jāmaksā par pēdējām vienībām, “uzsūkšanas” efekta dēļ ir ļoti zema.

(sal. ar 267. punktu)

10. Lai varētu tikt konstatēts EKL 82. panta pārkāpums, nav jāpierāda, ka attiecīgajai dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma ļaunprātīgajai rīcībai ir bijusi konkrēta pret konkurenci vērsta ietekme uz attiecīgajiem tirgiem. Šajā ziņā pietiek pierādīt, ka dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma īstenotā ļaunprātīgā rīcība ierobežo konkurenci vai, citiem vārdiem sakot, ka šai rīcībai ir vai var būt šādas sekas.

(sal. ar 289. punktu)

11. Pat ja tiktu atzīts, ka tie nesaista pircēju ar formālu ekskluzivitātes pienākumu, individualizētie nolīgumi par daudzumu, attiecībā uz kuriem ne tikai formāli no juridiskā viedokļa, bet arī ņemot vērā konkrēto ekonomisko kontekstu, kādā ietilpst šie nolīgumi, ir ticis konstatēts, ka tie de facto saista un/vai aicina pircēju veikt visus vai būtisku daļu no nepieciešamajiem iepirkumiem tikai un vienīgi no dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma un kuru pamatā nav tāds ekonomiska rakstura pakalpojums, kas varētu pamatot šo pienākumu vai priekšrocību, bet kuru mērķis ir atņemt vai ierobežot pircēja izvēles iespējas attiecībā uz tā apgādes avotiem un liegt ražotājiem piekļuvi tirgum, ir uzskatāmi par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu EKL 82. panta izpratnē.

(sal. ar 297. un 298. punktu)

12. Ne pienākums ievērot vienlīdzīgas attieksmes principu, ne tas, ka Komisija par atsevišķiem pārkāpumu veidiem iepriekš ir piemērojusi noteikta apmēra naudas sodus, nenoliedz tās tiesības palielināt šo sodu apmēru līdz Regulā Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [EKL 81.] un [82.] pantā, norādītajām robežām, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu Kopienu konkurences politikas īstenošanu.

Pārkāpumu smagums ir jānosaka, ņemot vērā vairākus elementus, piemēram, lietas īpašos apstākļus, tās situāciju un to, cik preventīvs raksturs ir naudas sodam, neizveidojot saistošu vai izsmeļošu kritēriju sarakstu, kas obligāti būtu jāņem vērā. Taču atbilstīgā informācija, piemēram, tirgi, preces, valstis, uzņēmumi un attiecīgie laikposmi, katrā lietā atšķiras. No tā izriet, ka Komisijai nav pienākuma uzlikt naudas sodus, kas atspoguļotu to pašu apgrozījuma proporcionālo daļu visās lietās ar līdzīgu pārkāpuma smagumu.

Tā kā naudas sodi ir Komisijas īstenotās konkurences politikas instruments, tai ir jābūt zināmai rīcības brīvībai to apmēra noteikšanā, lai veicinātu uzņēmumu rīcības atbilstību konkurences tiesību normām.

(sal. ar 310.–313. punktu)

13. Attiecībā uz naudas soda, kas ir piemērojams par Kopienu konkurences tiesību normu pārkāpumu, apmēra noteikšanu, ja vien ir ievērota Regulas Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [EKL 81.] un [82.] pantā, 23. panta 2. punktā paredzētā augšējā robeža, kas saistīta ar attiecīgā uzņēmuma kopējo apgrozījumu, Komisijai ir atļauts ņemt vērā konkrētā uzņēmuma apgrozījumu, lai, nosakot naudas soda apmēru, novērtētu pārkāpuma smagumu, bet šim apgrozījumam tomēr nevajadzētu piešķirt pārmērīgu nozīmi salīdzinājumā ar citiem novērtējuma elementiem.

Pamatnostādnēs naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, paredzētā aprēķināšanas metode, izvērtējot pārkāpuma smagumu ar mērķi noteikt naudas soda apmēru, paredz vairāku elementu ņemšanu vērā, kuru starpā ir, piemēram, pārkāpuma raksturs, tā konkrētā ietekme uz tirgu, ja tā ir nosakāma, ietekmētā tirgus ģeogrāfiskais apmērs un nepieciešamais naudas soda preventīvais efekts. Lai arī Pamatnostādnēs nav paredzēts, ka naudas sodu apmērs aprēķināms atkarībā no kopējā apgrozījuma vai apgrozījuma konkrētajā tirgū, tās neliedz, nosakot naudas soda apmēru, ņemt vērā šo apgrozījumu, lai ievērotu Kopienu tiesību vispārējos principus un ja tas nepieciešams attiecīgajos apstākļos.

No tā izriet, ka, kaut arī nevar noliegt, ka saistībā ar attiecīgajām precēm pastāvošais apgrozījums var būt atbi lstošs pamats šo preču tirgū Eiropas Ekonomikas zonas ietvaros pastāvošā konkurences apdraudējuma izvērtēšanai, tomēr šis elements nav vienīgais kritērijs, saskaņā ar kuru Komisijai ir jāizvērtē attiecīgā pārkāpuma smagums.

(sal. ar 316.–318. punktu)