Lieta T-39/06

Transcatab SpA

pret

Eiropas Komisiju

“Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Itālijas jēltabakas iepirkuma un pirmapstrādes tirgus — Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums — Cenu noteikšana un tirgus sadale — Vainojamība pārkāpjošā rīcībā — Naudas sodi — Samērīgums — Pārkāpuma smagums un ilgums — Atbildību mīkstinoši apstākļi — Sadarbība”

Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2011. gada 5. oktobra spriedums   II - 6847

Sprieduma kopsavilkums

1. Konkurence – Kopienu tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātessabiedrība un meitassabiedrības – Ekonomiska vienība – Vērtējuma kritēriji – Prezumpcija par mātessabiedrības īstenotu izšķirošu ietekmi uz tai pilnībā piederošām meitassabiedrībām

   (EKL 81. pants)

2. Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Paziņojums par iebildumiem – Nepieciešamais saturs

   (EKL 81. pants un Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. panta 1. punkts)

3. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Maksimālais apmērs – Aprēķināšana – Apgrozījums, kas jāņem vērā

   (Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)

4. Iestāžu akti – Pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai par konkurences tiesību normu pārkāpumiem – Akts, kas vērsts uz ārēju seku radīšanu – Piemērošanas joma

   (Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts un Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)

5. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Par sevišķi smagiem atzīti pārkāpumi, pamatojoties vienīgi uz to pašu raksturu

   (Padomes Regula Nr. 1/2003 un Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkts)

6. Konkurence – Naudas sodi – Lēmums, ar ko uzliek naudas sodu – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērošanas joma

   (EKL 81. un 253. pants un Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts)

7. Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Paziņojums par iebildumiem – Nepieciešamais saturs

   (Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. pants)

8. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijai rezervētā rīcības brīvība – Ierobežojumi – Samērīguma principa ievērošana – Piemērošanas joma

   (Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants un Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)

9. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda preventīvs raksturs

   (Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants un Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 5.B punkts)

10. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Nolīguma faktiska nepiemērošana

    (Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants un Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkta pirmā daļa un 3. punkta 2.e ievilkums)

11. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Pārkāpuma izbeigšana pēc pirmajām Komisijas iejaukšanās darbībām – Piemērošanas joma

    (EKL 81. panta 1. punkts, Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants un Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkta 3.e ievilkums)

12. Savienības tiesības – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Nosacījumi

13. Lauksaimniecība – Konkurences tiesību normas – Regula Nr. 26 – Atkāpes, kas paredzēta nolīgumiem, lēmumiem un praksēm, kuri nepieciešami EKL 33. pantā noteikto mērķu īstenošanai, piemērošana – Nosacījumi

    (EKL 33. pants un 81. panta 1. punkts un Padomes Regulas Nr. 26 2. pants)

14. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Apsūdzētā uzņēmuma sadarbība ārpus paziņojuma par sadarbību piemērošanas jomas – Nosacījumi

    (Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants, Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkta 6.e ievilkums un Komisijas Paziņojums 2002/C 45/03)

15. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Pirmais konkurences tiesību normu piemērošanas gadījums noteiktā ekonomikas nozarē – Komisijas rīcības brīvība

    (Padomes Regula Nr. 1/2003 un Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkts)

16. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Slikts attiecīgās nozares finansiālais stāvoklis – Komisijas rīcības brīvība

    (Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants un Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)

17. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības

    (Tiesas Statūtu 21. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 48. panta 2. punkts)

18. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda apmēra samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību – Nosacījumi

    (Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants un Komisijas Paziņojuma 2002/C 45/03 23. punkta pēdējā daļa)

19. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi un saskaņotas darbības, kas veido vienotu pārkāpumu

    (EKL 81. panta 1. punkts)

1.  Konkurences jomā meitassabiedrības rīcībā var vainot mātessabiedrību it īpaši tad, ja, lai gan tā ir atsevišķa juridiska persona, šī meitassabiedrība savu rīcību tirgū nevis nosaka autonomi, bet gan būtībā īsteno mātessabiedrības dotus rīkojumus, it īpaši ievērojot ekonomiskās, organizatoriskās un juridiskās saiknes, kas apvieno šīs abas juridiskās vienības. Šādā situācijā, tā kā mātessabiedrība un tās meitassabiedrība ir vienas ekonomiskas vienības daļas un tātad veido vienu uzņēmumu EKL 81. panta izpratnē, tas ļauj Komisijai adresēt mātessabiedrībai lēmumu, ar kuru tiek uzlikts naudas sods, un neprasa pierādīt pēdējās personisku līdzdalību šajā pārkāpumā.

   Īpašajā gadījumā, kad mātessabiedrībai pilnībā pieder tās meitassabiedrības kapitāldaļas, kura ir izdarījusi konkurences tiesību pārkāpumu, pirmkārt, šī mātessabiedrība var īstenot izšķirošu ietekmi uz šīs meitassabiedrības rīcību un, otrkārt, pastāv atspēkojama prezumpcija, ka minētā mātessabiedrība faktiski īsteno izšķirošu ietekmi. Tādējādi Komisijai ir tiesības pieņemt, ka mātessabiedrība faktiski īsteno izšķirošu ietekmi pār šīs meitassabiedrības rīcību, nesniedzot papildu pierādījumus tam, ka mātessabiedrība ir faktiski īstenojusi šādu ietekmi vai ir zinājusi par minētās meitassabiedrības iesaistīšanos šajā pārkāpumā. Tā ir atspēkojama prezumpcija, ko var atspēkot ar pretēju pierādījumu. Tieši mātessabiedrībai ir jāatspēko minētā prezumpcija, sniedzot pierādījumus, kas apliecina, ka tās meitassabiedrība autonomi nosaka savu darbību tirgū un ka šīs divas sabiedrības neveido vienu ekonomisko vienību. Pretējā gadījumā ietekmes īstenošanu pierāda apstāklis, ka prezumpcija, kas izriet no pilnīgas kapitāla piederības, nav tikusi atspēkota.

   Fakts, ka meitassabiedrībai ir pašai sava vietējā vadība un pašai savi līdzekļi, nepierāda, ka tā savu rīcību tirgū nosaka autonomi no mātessabiedrības. Apstāklis, ka ikdienas darbību vadība uzticēta meitassabiedrības, kas pilnībā pieder mātessabiedrībai, vietējai vadībai, faktiski ir ierasta prakse, un šā iemesla dēļ nevar tikt pierādīta meitassabiedrības faktiska autonomija.

   (sal. ar 92.–94., 103. un 106. punktu)

2.  Konkurences jomā tiesību uz aizstāvību ievērošana prasa, lai uzņēmums, attiecībā uz kuru tiek veikta izmeklēšana, administratīvā procesa laikā varētu pienācīgi darīt zināmu savu nostāju par apgalvoto faktu pastāvēšanu un atbilstību, kā arī par dokumentiem, kurus Komisija izmantojusi, lai pamatotu apgalvojumu, ka ir noticis Līguma pārkāpums.

   Regulas Nr. 1/2003 27. panta 1. punkts atspoguļo šo principu, ciktāl tajā paredzēts, ka lietas dalībniekiem jānosūta paziņojums par iebildumiem, kurā skaidri jānorāda visi būtiskie apstākļi, uz kuriem Komisija pamatojas šajā procesa posmā, lai ieinteresētajām personām patiešām būtu zināma rīcība, par kuru Komisija tās vēlas saukt pie atbildības, un lai tās varētu efektīvi aizstāvēties, pirms Komisija pieņem galīgo lēmumu. Šo prasību var uzskatīt par izpildītu, ja lēmumā ieinteresētās personas tiek vainotas tikai tajos pārkāpumos, kas ir norādīti paziņojumā par iebildumiem, un tajā ir norādīti tikai tie fakti, par kuriem ieinteresētajām personām tikusi dota iespēja izteikties.

   Tomēr šīs norādes var tikt sniegtas kopsavilkuma veidā un lēmumam nav obligāti jābūt paziņojuma par iebildumiem kopijai, jo šis paziņojums ir sagatavošanas stadijas dokuments, kurā ietvertajiem faktiskajiem un tiesiskajiem vērtējumiem ir tikai pagaidu raksturs. Tādējādi par pieļaujamiem ir atzīstami papildinājumi paziņojumā par iebildumiem, kas izdarīti, ņemot vērā lietas dalībnieku atbildes rakstu, kurā iekļautie argumenti pierāda, ka tie faktiski ir varējuši īstenot savas tiesības uz aizstāvību. Komisija administratīvā procesa vajadzībām var arī pārskatīt vai papildināt faktiskos vai tiesiskos argumentus, lai pamatotu savus izteiktos iebildumus.

   Turklāt attiecībā uz mātessabiedrības vainojamību tai pilnībā piederošu meitassabiedrību pārkāpumā Komisijai paziņojuma par iebildumiem stadijā nav jāizvirza citi pierādījumi kā vien tie, kas attiecas uz mātessabiedrības īpašumtiesībām uz tās meitassabiedrības kapitālu.

   (sal. ar 115.–117. un 123. punktu)

3.  Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā paredzētā 10 % robeža no apgrozījuma jāaprēķina, balstoties uz visu sabiedrību, kuras veido vienotu ekonomisko vienību, kas darbojas kā uzņēmums EKL 81. panta izpratnē, konsolidēto tirdzniecības apgrozījumu, jo tikai konsolidēts šo sabiedrību tirdzniecības apgrozījums var būt norāde uz attiecīgā uzņēmuma lielumu un ekonomisko kapacitāti.

   (sal. ar 129. un 130. punktu)

4.  Pamatnostādnes sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, ir instruments, kas paredzēts, lai, ievērojot augstāka ranga tiesības, precizētu kritērijus, kurus Komisija ir paredzējusi piemērot, īstenojot savas izvērtēšanas pilnvaras naudas sodu noteikšanā, kas tai piešķirtas ar Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktu. Kaut arī šīs pamatnostādnes nav lēmuma, ar kuru tiek uzlikti naudas sodi, juridiskais pamats, jo šis lēmums ir pamatots ar Regulu Nr. 1/2003, tās tomēr vispārīgi un abstrakti nosaka metodoloģiju, ko Komisija ir apņēmusies izmantot, lai noteiktu to naudas sodu apmēru, kuri uzlikti ar minēto lēmumu un līdz ar to nodrošina uzņēmumu tiesisko drošību.

   Tādējādi, kaut arī pamatnostādnes nevarētu tikt kvalificētas par tiesību normām, kuras administrācijai būtu jāievēro visos gadījumos, tās tomēr ietver indikatīvus piemērojamās prakses noteikumus, no kā administrācija nevar atkāpties konkrētā gadījumā, nesniedzot pamatojumu.

   No pamatnostādņu pieņemšanas izrietošā Komisijas izvērtēšanas pilnvaru pašierobežošana tomēr ir saderīga ar Komisijai būtisko izvērtēšanas brīvības saglabāšanu. Faktiski, tas, ka Komisija pamatnostādnēs ir precizējusi savu pieeju jautājumā par pārkāpuma smaguma novērtējumu, neliedz tai šo kritēriju vērtēt vispārīgi atkarībā no visiem atbilstošajiem apstākļiem, tostarp apstākļiem, kas pamatnostādnēs nav minēti tieši.

   (sal. ar 141.–143. punktu)

5.  No Pamatnostādnēm sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, izriet, ka horizontālas aizliegtās vienošanās, it īpaši attiecībā uz cenu noteikšanu, var tikt kvalificētas kā “sevišķi smagi” pārkāpumi tikai to rakstura dēļ un Komisijai nav jāpierāda pārkāpuma konkrētā ietekme uz tirgu, attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus ierobežotajam apjomam pieļaujot šādu kvalifikāciju. Šo secinājumu apstiprina tas, ka, lai gan smagu pārkāpumu aprakstā ir skaidri minēta ietekme uz tirgu un ietekme uz plašām kopējā tirgus zonām, sevišķi smagu pārkāpumu aprakstā nav minēta neviena prasība, kas ir saistīta ar konkrēto ietekmi uz tirgu vai ietekmi uz konkrētu ģeogrāfisku teritoriju.

   Lai novērtētu konkurences tiesību pārkāpuma smagumu, ir svarīgi zināt, vai aizliegtās vienošanās dalībnieki ir darījuši visu iespējamo, lai to nodomi īstenotos konkrētā veidā. To, kas vēlāk noticis ar faktiskajām tirgus cenām, varēja ietekmēt citi faktori, kas nebija atkarīgi no aizliegtās vienošanās dalībniekiem, un tie nevar savā labā izmantot ārējus faktorus, ko tie nevar ietekmēt ar savu darbību, padarot tos par apstākļiem, kas pamato naudas soda samazināšanu.

   Ja ir pierādīta aizliegtas vienošanās īstenošana, Komisijai nevar prasīt, lai tā sistemātiski pierādītu, ka aizliegtās vienošanās faktiski ļāva attiecīgajiem uzņēmumiem panākt tādu darījumu cenu, kas bija augstāka vai — aizliegto vienošanos iepirkumu gadījumā — zemāka par cenu, kāda būtu pastāvējusi, ja aizliegtās vienošanās nebūtu bijis. Būtu nesamērīgi prasīt sniegt šādus pierādījumus, kam būtu vajadzīgi ievērojami resursi, ņemot vērā, ka būtu jāveic hipotētiski aprēķini, pamatojoties uz ekonomiskajiem modeļiem, kuru precizitāti Savienības tiesai ir grūti pārbaudīt un kuru nekļūdīgums nekādi nav pierādīts.

   Ģeogrāfiskā tirgus apjoms nav neatkarīgs kritērijs tādā nozīmē, ka tikai tādi pārkāpumi, kas ietekmē lielāko daļu dalībvalstu, var tikt kvalificēti kā “sevišķi smagi” pārkāpumi. Ne Līgums, ne Regula Nr. 1/2003, ne pamatnostādnes, ne judikatūra neļauj uzskatīt, ka tikai ģeogrāfiski ļoti plaši ierobežojumi var tikt šādi kvalificēti. Turklāt nolīgumi, kuru mērķis ir tieši iepirkšanas cenu noteikšana un iepirkto daudzumu sadale, var tikt kvalificēti kā sevišķi smagi pārkāpumi, pamatojoties vienīgi uz to raksturu, un šāda rīcība nav papildus jāraksturo ar kādām īpašām ģeogrāfiskām robežām. No tā izriet, ka attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus lielums, pat pieņemot, ka tas ir ierobežots, principā neliedz konstatēto pārkāpumu kvalificēt kā “sevišķi smagu” pārkāpumu.

   (sal. ar 148., 149., 168., 169. un 172. punktu)

6.  Nosakot naudas sodu par konkurences tiesību pārkāpumu, pienākums norādīt pamatojumu ir izpildīts, ja Komisija savā lēmumā norāda vērtējuma elementus, kas tai ļāvuši novērtēt pārkāpuma smagumu un ilgumu.

   Analizējot EKL 81. panta pārkāpumus, EKL 253. pantu nevar interpretēt tādējādi, ka Komisijai savos lēmumos ir jāpaskaidro iemesli, kuru dēļ tā naudas soda apmēra aprēķināšanā nav izmantojusi alternatīvu pieeju tai, kura faktiski izmantota gala lēmumā.

   (sal. ar 175. un 177. punktu)

7.  Tā kā Komisija savā paziņojumā par iebildumiem tieši norāda, ka tā pārbaudīs, vai attiecīgajiem uzņēmumiem uzliekams naudas sods, un tā kā Komisija norāda galvenos faktiskos un tiesiskos apstākļus, kas var ietekmēt naudas soda uzlikšanu, piemēram, iespējamā pārkāpuma smagumu un ilgumu un to, vai pārkāpums izdarīts “tīši vai nolaidības dēļ”, tā izpilda savu pienākumu ievērot uzņēmumu tiesības tikt uzklausītiem. To darot, tā tiem nodrošina nepieciešamos elementus, lai tie aizstāvētos ne vien pret pārkāpuma konstatēšanu, bet arī pret to, ka tiem var uzlikt naudas sodu.

   Savukārt, tā kā Komisija ir norādījusi faktiskos un tiesiskos apstākļus, uz kuriem tā balstījusi savu naudas sodu aprēķinu, tai nav pienākuma precizēt, kādā veidā tā ir izmantojusi katru apstākli, nosakot naudas soda līmeni. Turklāt savā lēmumā Komisija, ņemot vērā administratīvo procesu, var arī pārskatīt vai pievienot faktiskus un tiesiskus argumentus, pamatojot noformulētos iebildumus.

   No tā izriet, ka attiecībā uz naudas sodu apmēra noteikšanu attiecīgajiem uzņēmumiem ir nodrošinātas tiesības uz aizstāvību Komisijas priekšā, jo tie var iesniegt savus apsvērumus par faktu, kuros tie tiek vainoti, ilgumu, smagumu un pret konkurenci vērsto raksturu.

   (sal. ar 180.–182. punktu)

8.  Saistībā ar procesiem, kurus Komisija ir uzsākusi, lai sodītu par konkurences tiesību normu pārkāpumiem, samērīguma principa piemērošana ietver to, ka naudas sodiem nav jābūt pārmērīgiem attiecībā uz noteiktajiem mērķiem, proti, attiecībā uz šo tiesību normu ievērošanu, un ka naudas soda, kas uzņēmumam uzlikts par konkurences noteikumu pārkāpumu, apmēram ir jābūt samērīgam ar pārkāpuma kopējo vērtējumu, sevišķi ņemot vērā tā smagumu. It īpaši samērīguma princips paredz, ka Komisijai naudas sods ir jānosaka proporcionāli faktoriem, kas ņemami vērā, lai noteiktu pārkāpuma smagumu, un ka tai šajā ziņā šie faktori ir jāpiemēro saskaņoti un objektīvi pamatoti.

   Šajā ziņā ne Regulā Nr. 1/2003, ne Pamatnostādnēs sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, nav paredzēts, ka naudas sodu apmērs ir jānosaka tieši atkarībā no [pārkāpuma] ietekmētā tirgus apmēra, jo šis faktors nav obligāts, bet tikai viens no vairākiem faktoriem, lai novērtētu pārkāpuma smagumu. Tādējādi šīs tiesību normas Komisijai tieši nerada pienākumu ņemt vērā produktu tirgus ierobežoto lielumu.

   Piemērojamajās tiesībās nav ietverts vispārpiemērojams princips, saskaņā ar kuru sankcijām ir jābūt samērīgām ar apgrozījumu, ko uzņēmums ir īstenojis attiecīgajā tirgū. Nosakot naudas sodu, ir atļauts ņemt vērā gan uzņēmuma kopējo apgrozījumu, kas ietver, kaut arī aptuvenu un neskaidru, norādi uz uzņēmuma lielumu un tā ekonomisko spēju, gan arī tikai daļu no šā apgrozījuma, ko veido preces, attiecībā uz kurām izdarīts pārkāpums, un kas tādējādi ietver norādi uz pārkāpuma apmēru. Ne vienam, ne otram no šiem skaitļiem nevar tikt piešķirta nesamērīga nozīme salīdzinājumā ar citiem novērtējuma faktoriem, un tādējādi atbilstošs naudas sods nevar tikt noteikts, pamatojoties uz vienkāršu aprēķinu, kas balstīts uz kopējo apgrozījumu. Tas it īpaši tā ir gadījumos, kad attiecīgās preces veido ļoti nelielu daļu no šā apgrozījuma. Turklāt, ciktāl naudas soda galīgais apmērs nepārsniedz 10 % no attiecīgā uzņēmuma kopējā apgrozījuma pārkāpuma pēdējā gada laikā, to nevar uzskatīt par nesamērīgu tikai tāpēc, ka tas pārsniedz apgrozījumu attiecīgajā tirgū.

   (sal. ar 189., 190., 196., 197. un 199. punktu)

9.  Tā kā prevencijas mērķis ir saistīts ar uzņēmumu rīcību Savienībā, naudas soda par konkurences tiesību pārkāpumu aprēķināšanā prevencijas faktors tiek vērtēts, ņemot vērā daudzus apstākļus, nevis tikai attiecīgā uzņēmuma īpašo situāciju.

   Komisijai, nosakot naudas soda apmēru, nav pienākuma ņemt vērā ieinteresētā uzņēmuma zaudējumus, ievērojot, ka šāda pienākuma atzīšana nozīmētu nepamatotu konkurences priekšrocību piešķiršanu uzņēmumiem, kas mazāk veiksmīgi pielāgojušies tirgus apstākļiem. Tādēļ sabiedrība nevar apstrīdēt reizināšanas koeficienta piemērošanu preventīvos nolūkos, atsaucoties uz apstākli, ka laikā, kad tika īstenota aizliegtā vienošanās, tā cieta zaudējumus, kuru dēļ kopš administratīvā procesa uzsākšanas tā vairs nav aktīva tirgū, uz kuru attiecās aizliegtā vienošanās.

   Turklāt tas, ka iestādes īstenots pasākums izraisa attiecīgā uzņēmuma bankrotu vai likvidāciju, pats par sevi nav aizliegts Savienības tiesībās. Faktiski tāda uzņēmuma likvidācija, kuram ir tāda juridiskā forma kā šajā lietā, ja tā var kaitēt uzņēmuma īpašnieku, akcionāru vai daļu turētāju interesēm, tomēr nenozīmē, ka arī uzņēmuma pārstāvētais personīgais, materiālais un nemateriālais ieguldījums zaudē vērtību.

   (sal. ar 221.–224. punktu)

10.  Pamatnostādņu sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 3. punkta otrajā ievilkumā paredzētais atbildību mīkstinošais apstāklis par to, ka pārkāpjošie nolīgumi vai prakses faktiski nav īstenotas, balstās uz katra individuālā uzņēmuma rīcību. No tā izriet, ka, vērtējot šo atbildību mīkstinošo apstākli, jāņem vērā nevis ietekme, kas izriet no pārkāpuma kopumā, kur, vērtējot pārkāpuma smagumu, jāņem vērā tā faktiskā ietekme uz tirgu (pamatnostādņu 1.A punkta pirmā daļa), bet katra uzņēmuma individuālā rīcība, lai novērtētu smagumu atkarībā no katra atsevišķā uzņēmuma līdzdalības pārkāpumā.

    Katrā ziņā, lai gūtu labumu no pamatnostādņu 3. punkta otrā ievilkuma, pārkāpējiem ir jāpierāda, ka tie ir rīkojušies atbilstoši konkurences noteikumiem vai ka tie vismaz tādā mērā skaidri un būtiski ir iebilduši pret aizliegtās vienošanās izpildes saistībām, ka tās funkcionēšana tikusi traucēta, un ka tie nav izlikušies, ka ievēro šo vienošanos, tādā veidā mudinot citus uzņēmumus īstenot minēto aizliegto vienošanos.

    (sal. ar 273. un 275. punktu)

11.  Saskaņā ar Pamatnostādņu sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 3. punkta trešo ievilkumu Komisijas noteiktā naudas soda pamatsumma var tikt samazināta, ja apsūdzētais uzņēmums pārkāpumu izbeidz pēc Komisijas pirmās iejaukšanās.

    Tomēr šāda naudas soda samazināšana nav automātiska, bet gan ir atkarīga no tā, kā Komisija, īstenojot savas izvērtēšanas pilnvaras, vērtē attiecīgajā gadījumā pastāvošos apstākļus. Tātad lietas apstākļi var likt Komisijai nepiemērot šādu naudas soda pamatsummas samazinājumu uzņēmumam, kurš ir prettiesiska nolīguma dalībnieks.

    Ja atbildību mīkstinoša apstākļa piemērošana tiktu atzīta situācijās, kurās uzņēmums ir tāda acīmredzami prettiesiska nolīguma dalībnieks, par kuru tas zināja vai nevarēja nezināt, ka tas ir pārkāpums, tas varētu mudināt uzņēmumus turpināt būt slepenā nolīguma dalībniekiem tik ilgi, cik iespējams, cerot, ka to rīcība nekad netiks atklāta, tomēr apzinoties, ka, ja to rīcība tiktu atklāta, tie varētu panākt naudas soda samazinājumu, pārtraucot pārkāpumu. Šāds atzinums liegtu jebkādu uzliktā naudas soda preventīvo iedarbību un apdraudētu EKL 81. panta 1. punkta patieso iedarbību.

    Turklāt apzināta pārkāpuma pārtraukšana nevar tikt uzskatīta par vainu mīkstinošu apstākli, ja pārtraukšanas iemesls ir Komisijas iejaukšanās.

    (sal. ar 282.–284. punktu)

12.  Lai varētu gūt labumu no tiesiskās paļāvības aizsardzības principa, ir jābūt izpildītiem trim nosacījumiem. Pirmkārt, administrācijai ir jābūt sniegušai ieinteresētajai personai precīzu, beznosacījumu un saskaņotu apliecinājumu no kompetentiem un uzticamiem avotiem. Otrkārt, šim apliecinājumam jābūt tādam, kas var radīt tiesisku paļāvību personai, uz kuru tas attiecas. Treškārt, sniegtajiem apliecinājumiem ir jābūt atbilstošiem piemērojamajām normām.

    Konkurences jomā tas vien, ka Komisija savā iepriekšējā lēmumpieņemšanas praksē ir uzskatījusi, ka noteikti elementi ir uzskatāmi par atbildību mīkstinošiem apstākļiem, nosakot naudas soda summu, nenozīmē, ka tai ir pienākums tādu pašu vērtējumu izmantot arī turpmākajos lēmumos. Tādēļ uzņēmums, šajā ziņā atsaucoties uz tiesisko paļāvību, nevar izvirzīt argumentu, ka šāds atbildību mīkstinošs apstāklis ir piemērots citu pārkāpumu gadījumā.

    (sal. ar 289. un 291. punktu)

13.  Regulā Nr. 26, ar ko piemēro konkrētus konkurences noteikumus lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai, it īpaši tās 2. pantā, ir paredzēta atkāpe no EKL 81. panta 1. punkta piemērošanas nolīgumiem, lēmumiem un praksēm, kas attiecas uz EKL I pielikumā uzskaitīto produktu ražošanu vai tirdzniecību, kuri veido valsts tirgus organizācijas neatņemamu sastāvdaļu vai ir nepieciešami EKL 33. pantā noteikto mērķu īstenošanai.

    Attiecībā uz atkāpi no EKL 81. panta 1. punkta vispārējā noteikuma piemērošanas Regulas Nr. 26 2. pants ir jāinterpretē ierobežoti. Turklāt Regulas Nr. 26 2. panta 1. punkta pirmais teikums, kurā paredzēts izņēmums, ir piemērojams vienīgi tad, ja attiecīgais nolīgums veicina visu EKL 33. panta mērķu īstenošanu. Visbeidzot, kā izriet no paša Regulas Nr. 26 2. panta 1. punkta pirmā teikuma teksta, attiecīgajam nolīgumam ir jābūt “nepieciešamam” minēto mērķu sasniegšanai.

    Šajā ziņā, tā kā paziņošana un formālā procedūra nav notikusi, uzņēmums, kas ir piedalījies acīmredzamā un ļoti smagā EKL 81. panta pārkāpumā jēltabakas jomā, nevar apgalvot, ka tam esot šaubas par to, ka tā noslēgtais nolīgums varētu ietilpt Regulā Nr. 26 paredzētās atkāpes piemērošanas jomā. Turklāt tādā sistēmā, kāda ir paredzēta Regulā Nr. 26, ir neiespējami, ka privātie uzņēmēji varētu uzskatīt, ka ar viņu vērtējumu varētu tikt aizstāts Komisijas vērtējums attiecībā uz piemērotākajiem līdzekļiem EKL 33. pantā noteikto mērķu sasniegšanai, un tādējādi uzsākt prettiesiskas iniciatīvas, pamatojot tās ar to, ka tie ir vēlējušies sasniegt šos mērķus. Turklāt patiesas konkurences saglabāšana lauksaimniecības produktu tirgū ir daļa no kopējās lauksaimniecības politikas un kopējas attiecīgo tirgu organizācijas mērķiem. Tādējādi šāds uzņēmums nevar apgalvot, ka acīmredzami pret konkurenci vērstie nolīgumi, kuros tas piedalījies, bija paredzēti, lai īstenotu EKL 33. panta 1. punktā noteiktos mērķus.

    (sal. ar 298.–300., 303. un 305. punktu)

14.  Saskaņā ar Pamatnostādņu sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 3. punkta sesto ievilkumu naudas soda pamatsumma var tikt samazināta tad, ja uzņēmums procesa laikā ir patiesi sadarbojies arī ārpus Paziņojuma par naudas sodu neuzlikšanu vai to apmēra samazināšanu lietās, kas skar aizliegtās vienošanās, īstenošanas jomas. Šis īpašais atbildību mīkstinošais apstāklis ir piemērojams pārkāpumiem, kuri neietilpst paziņojuma par sadarbību īstenošanas jomā.

    Šajā ziņā pamatnostādņu 3. punkta sestā ievilkuma piemērošanas rezultātā paziņojums par sadarbību nevar zaudēt savu reālo iedarbību. Faktiski tajā ir definēta kārtība, kādā par sadarbību Komisijas izmeklēšanā ir ļauts atlīdzināt uzņēmumiem, kas ir vai ir bijuši slepenu aizliegtu vienošanos, kuras ietekmē Savienību, dalībnieki. Tādējādi no minētā paziņojuma formulējuma un struktūras izriet, ka uzņēmumi par to sadarbību principā var iegūt naudas soda samazinājumu tikai tad, ja tie izpilda minētajā paziņojumā paredzētos stingros nosacījumus.

    Tādēļ, lai saglabātu paziņojuma par sadarbību reālo iedarbību, Komisija naudas soda samazinājumu, pamatojoties uz pamatnostādņu 3. punkta sesto ievilkumu, uzņēmumam var piešķirt tikai izņēmuma gadījumos. Tas tā it īpaši ir tad, ja uzņēmuma sadarbība, kaut arī tā pārsniedz uzņēmuma juridisko pienākumu sadarboties, nedodot tam tiesības uz naudas soda samazinājumu atbilstoši paziņojumam par sadarbību, Komisijai ir objektīvi noderīga.

    (sal. ar 327.–330. punktu)

15.  Pamatnostādnēs sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, nav skaidri paredzēts neviens atbildību mīkstinošs apstāklis saistībā ar precedentu neesamību tirgū, kuru ir ietekmējis pārkāpums. Tomēr pamatnostādņu 3. punkta pēdējā ievilkumā ir paredzēts, ka Komisijai ir iespēja ņemt vērā citus apstākļus papildus tiem, kas minēti iepriekšējos ievilkumos, lai piešķirtu naudas soda pamatsummas samazinājumu. Šajā ziņā Komisijai ir izvērtēšanas brīvība saistībā ar atbildību mīkstinošo apstākļu piemērošanu. It īpaši Komisijai nav noteikti jāsamazina naudas sodi, ja tā konkrētajā nozarē rīkojas pirmo reizi.

    (sal. ar 342. un 343. punktu)

16.  Komisijai, uzliekot naudas sodu par konkurences tiesību pārkāpumu, attiecīgā tirgus sliktais finanšu stāvoklis nav jāņem vērā kā atbildību mīkstinošs apstāklis. Faktiski karteļi parasti rodas brīdī, kad nozarē ir radušās grūtības. Tādējādi, ja Komisijai būtu jāņem vērā šīs grūtības, naudas sods būtu jāsamazina gandrīz visos karteļu gadījumos.

    Ja ir taisnība, ka Komisijas lēmumpieņemšanas praksē strukturālas krīzes reizēm ir uzskatītas par atbildību mīkstinošiem apstākļiem, tad tas, ka Komisija iepriekšējās lietās ekonomisko situāciju nozarē ir ņēmusi vērā kā atbildību mīkstinošu apstākli, nenozīmē, ka tai obligāti ir jāievēro šāda prakse arī turpmāk.

    (sal. ar 352. un 353. punktu)

17.  Ar mērķi nodrošināt tiesisko drošību un pareizu tiesvedību, lai prasības pieteikums būtu pieņemams, ir nepieciešams, lai galvenie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuriem tas balstās, izrietētu — vismaz īsumā, bet loģiski un saprotami — no paša prasības pieteikuma teksta. Šajā ziņā, lai arī prasības pieteikumu specifiskos jautājumos kopumā var pamatot un papildināt ar atsaucēm uz tam pievienotu dokumentu izvilkumiem, vispārīga atsauce uz citiem dokumentiem, pat ja tie ir pievienoti prasības pieteikumam, nevar aizstāt būtisku juridisku argumentu trūkumu, kam jābūt ietvertiem prasības pieteikumā. Turklāt Vispārējai tiesai nav pienākuma pielikumos meklēt un identificēt pamatus un argumentus, ko tā varētu uzskatīt par tādiem, kuri veido prasības pamatojumu, jo pielikumi ir izmantojami vienīgi pārbaudes veikšanai un tehniskos nolūkos.

    Tādējādi tādā veidā tiktu apietas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkta obligātās prasības, atzīstot tādu pamatu pieņemamību, kuri nav pienācīgi izklāstīti prasības pieteikumā, taču ar kuriem ir veikta atsauce uz hipotētiskiem pamatiem, kurus trešās personas varētu būt izvirzījušas citā lietā, uz kuriem prasības pieteikumā ir netieša atsauce.

    Katrā ziņā Vispārējai tiesai ir jānoraida kā nepieņemama tai iesniegtā prasības pieteikuma prasījumu daļa, tādēļ ka būtiski faktiskie un tiesiskie apstākļi, ar ko šī daļa ir pamatota, loģiski un saprotami neizriet no paša prasības pieteikuma teksta un šādu apstākļu neesamība prasības pieteikumā nevar tikt aizstāta ar to izvirzīšanu tiesas sēdē.

    (sal. ar 366., 371. un 372. punktu)

18.  Komisijas Paziņojuma par atbrīvojumu no naudas soda un naudas soda apmēra samazināšanu lietās, kas skar aizliegtas vienošanās, loģika nozīmē, ka minētā paziņojuma mērķis ir radīt nedrošību starp aizliegtās vienošanās dalībniekiem, iedrošinot ziņošanu par viņiem Komisijai. Šī nenoteiktība izriet tieši no tā, ka aizliegtās vienošanās dalībnieki zina, ka tikai viens no tiem var iegūt atbrīvojumu no naudas soda, paziņojot par citiem pārkāpuma dalībniekiem, tādējādi pakļaujot tos naudas sodu uzlikšanas riskam. Šīs sistēmas ietvaros un saskaņā ar to pašu loģiku uzņēmumi, kuri visātrāk sniedz savu ieguldījumu, ir pelnījuši saņemt lielākus tiem piespriesto naudas sodu samazinājumus nekā tie uzņēmumi, kuri ir mazāk naski uz sadarbību. Tātad karteļa dalībnieku piedāvātās sadarbības hronoloģiskā secība un ātrums ir paziņojuma par sadarbību īstenotās sistēmas pamatelementi.

    Paziņojuma par sadarbību noteikuma mērķa interpretācijai ir jāatbilst šā paziņojuma loģikai. No šāda skatpunkta šā paziņojuma 23. punkta pēdējā daļa ir jāinterpretē kā tāda, kurā ir paredzēts atlīdzināt uzņēmumam arī tad, ja tas nav bijis pirmais, kurš iesniedzis lūgumu par atbrīvojumu saistībā ar attiecīgo aizliegto vienošanos, ja tas pirmais ir iesniedzis Komisijai pierādījumus par faktiem, kurus Komisija nav zinājusi un kuriem bijusi tieša ietekme uz aizliegtās vienošanās smagumu vai ilgumu. Citiem vārdiem sakot, ja uzņēmuma iesniegtie pierādījumi attiecas uz faktiem, kas Komisijai ir ļāvuši grozīt tā brīža vērtējumu par aizliegtās vienošanās smagumu un ilgumu, uzņēmumam, kurš iesniedz šos pierādījumus, tiek atlīdzināts, piešķirot atbrīvojumu attiecībā uz to faktu vērtējumu, kurus apliecina šie pierādījumi.

    Tātad paziņojuma par sadarbību 23. punkta pēdējā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad uzņēmums vienkārši ir iesniedzis jaunus, pilnīgākus pierādījumus par faktiem, kurus Komisija jau ir zinājusi. Tāpat minētā daļa nav piemērojama gadījumos, kad uzņēmums dara zināmus jaunus faktus, kuri tomēr nav tādi, kas varētu grozīt Komisijas vērtējumu par aizliegtās vienošanās smagumu vai ilgumu. Turpretim šis noteikums ir piemērojams vienīgi gadījumos, kad ir izpildīti divi nosacījumi: pirmkārt, attiecīgais uzņēmums ir pirmais, kurš ir pierādījis Komisijai iepriekš nezināmus faktus, un, otrkārt, šiem faktiem ir bijusi tieša ietekme uz iespējamās aizliegtās vienošanās smagumu vai ilgumu, ļaujot Komisijai nonākt pie jauniem secinājumiem par pārkāpumu.

    (sal. ar 379.–382. punktu)

19.  Uzņēmums, kas ir piedalījies konkurences tiesību pārkāpumā, veicot patstāvīgas darbības, kuras atbilst priekšstatam par nolīgumu vai saskaņotām darbībām, kas vērstas pret konkurenci EKL 81. panta 1. punkta izpratnē, un kuras veicina pārkāpuma īstenošanu kopumā, ir atbildīgs arī par darbībām, ko veikuši citi uzņēmumi saistībā ar šo pārkāpumu, par visu pārkāpumā piedalīšanās laiku.

    Tāpat uzņēmumu var saukt pie atbildības par vispārējo aizliegto vienošanos, pat ja ir pierādīts, ka tas ir tieši piedalījies tikai vienā vai dažos to veidojošajos elementos, jo, pirmkārt, tas zināja vai tam noteikti bija jāzina, ka vienošanās, kuras dalībnieks tas bija, bija kopējā plāna daļa, un, otrkārt, ka šajā kopējā plānā ietilpa visi aizliegto vienošanos veidojošie elementi.

    (sal. ar 394. un 395. punktu)