Lieta C-443/06

Erika Waltraud Ilse Hollmann

pret

Fazenda Pública

(Supremo Tribunal Administrativo lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Tiešie nodokļi — Nodokļa uzlikšana kapitāla pieaugumam no nekustamā īpašuma — Kapitāla brīva aprite — Nodokļa bāze — Diskriminācija — Nodokļu režīma saskaņotība”

Tiesas (ceturtā palāta) 2007. gada 11. oktobra spriedums   I - 8494

Sprieduma kopsavilkums

1. Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas

   (EKL 234. pants)

2. Kopienu tiesības – Principi – Vienlīdzīga attieksme – Diskriminācija pilsonības dēļ

   (EKL 7. un 56. pants)

3. Kapitāla brīva aprite – Ierobežojumi – Nodokļu tiesību akti

   (EKL 56. pants)

1.  Kaut arī tiesvedībā, kas uzsākta saskaņā ar EKL 234. pantu, Tiesai nav jālemj par valsts tiesību normu saderību ar Kopienu tiesību noteikumiem, jo šīs normas interpretē valsts tiesas, Tiesai tomēr ir tiesības sniegt tām visus norādījumus par Kopienu tiesību interpretāciju, kas ļautu tām pašām izvērtēt šo normu saderību ar Kopienu tiesisko regulējumu.

   (sal. ar 18. punktu)

2.  EKL 12. pants ir piemērojams patstāvīgi tikai Kopienu tiesībās reglamentētajos gadījumos, kuriem nav piemērojamas EK līgumā noteiktās speciālās nediskriminācijas normas. Tomēr EKL 56. pantā ir paredzēta speciāla nediskriminācijas norma kapitāla brīvas aprites jomā.

   (sal. ar 28. un 29. punktu)

3.  EKL 56. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram par kapitāla pieaugumu no dalībvalstī atsavināta nekustamā īpašuma, ja to ir īstenojis citas dalībvalsts rezidents, ir jāmaksā lielāks nodoklis nekā tas, ko uzliek šāda paša veida darījuma rezultātā gūtam kapitāla pieaugumam, ja šo darījumu ir īstenojis tās valsts rezidents, kurā šis nekustamais īpašums atrodas.

   Tāds tiesiskais regulējums ir kapitāla aprites ierobežojums, ko aizliedz EKL 56. pants, jo tas kapitāla apriti nerezidentiem padara mazāk pievilcīgu, tos atturot no ieguldījumu veikšanas nekustamajā īpašumā attiecīgajā dalībvalstī un no tādu ar šiem ieguldījumiem saistītu darījumu veikšanas kā nekustama īpašuma pārdošana.

   Kad attiecīgais nodoklis attiecas tikai uz vienu nodokļa maksātāju ienākuma kategoriju neatkarīgi no tā, vai tie būtu rezidenti vai nerezidenti, kad tas attiecas uz abu veidu nodokļa maksātājiem un kad ar nodokli apliekamo ienākumu gūšanas dalībvalsts ir tā pati attiecīgā dalībvalsts, objektīvi nepastāv atšķirīgi apstākļi, kas varētu pamatot nevienlīdzīgu attieksmi nodokļu jomā pret abu kategoriju nodokļu maksātājiem, apliekot ar nodokli kapitāla pieaugumu.

   (sal. ar 39., 40., 50., 53., 54., 61. punktu un rezolutīvo daļu)