Keywords
Summary

Keywords

1. Prejudiciāli jautājumi – Spēkā esamības novērtējums – Jautājums par tāda Komisijas lēmuma spēkā esamību, kuru iesniedzējtiesa uzskata par kaitējuma ģenerējošo apstākli – Pieņemamība

(EKL 234. pants)

2. Valsts atbalsts – Novērtējums, ko veic Komisija – Atbalsta saderīgums ar kopējo tirgu – Atbalsta, kas pārkāpj tādus Kopienu tiesību vispārējos principus kā vienlīdzīgas attieksmes princips, nesaderīgums

(EKL 88. pants)

3. Valsts atbalsts – Atbalsta plāni – Novērtējums, ko veic Komisija – Komisijas lēmuma, kas iepriekšējās izskatīšanas stadijas noslēgumā pieņemts, ņemot vērā lēmuma pieņemšanas brīdī pieejamo informāciju, spēkā esamības novērtējums

(EKL 88. panta 2. un 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 659/1999 4. un 5. pants)

4. Valsts atbalsts – Atbalsta saderīgums ar kopējo tirgu – Atbalsts, kas uzlabo atbalstu saņemošā uzņēmuma finansiālo situāciju, bet nav nepieciešams EKL 87. panta 3. punktā paredzēto mērķu sasniegšanai – Neesamība

(EKL 87. panta 3. punkts)

5. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērošanas joma

(EKL 253. pants)

Summary

1. Prejudiciālais jautājums, kas attiecas uz Komisijas pieņemtu lēmumu, ir atzīstams par pieņemamu, ja iesniedzējtiesa uzskata, ka šis lēmums ir uzņēmumam nodarītā kaitējuma ģenerējošais apstāklis, kas ir saistīts ar faktisko rīcību, ko valstij pārmet šis uzņēmums, un tā apgalvotā kaitējuma iestāšanos.

(sal. ar 47. un 48. punktu)

2. Komisija par saderīgu ar kopējo tirgu nevar atzīt tādu valsts atbalstu, kas atbilstoši dažiem tā noteikumiem pārkāpj Kopienu tiesību vispārējos principus, piemēram, vienlīdzīgas attieksmes principu.

(sal. ar 51. punktu)

3. Ar EKL 88. panta 3. punktu ieviestās valsts atbalsta iepriekšējās izskatīšanas stadijas, kuru reglamentē Regulas Nr. 659/1999 4. un 5. pants, vienīgais mērķis ir ļaut Komisijai formulēt savu pirmo nostāju par attiecīgā atbalsta vai atbalsta shēmas daļēju vai pilnīgu saderību. Komisijas lēmuma necelt iebildumus par atbalstu vai atbalsta shēmu spēkā esamību nevar izvērtēt, ņemot vērā apstākļus, par kuriem Komisija iepriekšējās izskatīšanas stadijas noslēgumā nevarēja būt informēta. Pretējā gadījumā Komisija būtu spiesta sistemātiski uzsākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru un lūgt ieinteresētajām personām iesniegt savus apsvērumus, lai izvairītos no tā, ka apstākļi, par kuriem tā nevarēja būt informēta, ir pamats tās lēmuma, ar kuru tiek atļauts attiecīgais atbalsts vai atbalsta shēma, atcelšanai.

(sal. ar 57. un 60. punktu)

4. Valsts atbalsts, kas uzlabo atbalstu saņemošā uzņēmuma finansiālo situāciju un nav nepieciešams EKL 87. panta 3. punktā paredzēto mērķu sasniegšanai, nevar tikt atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu. Secinājums par to, ka atbalsts nav nepieciešams, tostarp var izrietēt no tā, ka ieinteresētais uzņēmums ir jau uzsācis atbalstu saņēmušo projektu vai ir pat to pabeidzis pirms pieteikuma atbalsta saņemšanai iesniegšanas kompetentajām iestādēm, kas izslēdz to, ka attiecīgajam atbalstam varētu būt bijusi pamudinoša nozīme.

(sal. ar 68. un 69. punktu)

5. EKL 253. pantā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu paredz, ka pamatojumā ir jānorāda tikai iemesli, kuru dēļ kāda konkrēta komersantu kategorija gūst labumu no konkrētā pasākuma, bet tas nenozīmē, ka ir jāpamato visu pārējo komersantu, kas neatrodas salīdzināmā situācijā, izslēgšana. Tā kā no pasākuma sniegtā labuma saņemšanas izslēgto kategoriju skaits ir potenciāli neierobežots, no Kopienu iestādēm nevar prasīt, lai tās sniegtu konkrētu pamatojumu attiecībā uz katru no šīm kategorijām. Savukārt gadījumā, ja akta sniegtā labuma saņēmēji, no vienas puses, un pārējie izslēgtie komersanti, no otras puses, atrodas salīdzināmā situācijā, Kopienu iestādei, kas ir akta autore, ir pienākums specifiskā pamatojumā norādīt iemeslu, kādēļ šādi ieviestā atšķirīgā attieksme ir uzskatāma par objektīvi pamatotu.

(sal. ar 81. un 82. punktu)