EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62006CJ0293

Sprieduma kopsavilkums

Lieta C-293/06

Deutsche Shell GmbH

pret

Finanzamt für Großunternehmen in Hamburg

(Finanzgericht Hamburg lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Sabiedrību ienākuma nodoklis — Monetārās sekas, kas rodas, repatriējot sākumkapitālu, ko vienā dalībvalstī reģistrēta sabiedrība piešķīrusi savai pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas atrodas citā dalībvalstī”

Ģenerāladvokātes Eleanoras Šarpstones [Eleanor Sharpston] secinājumi, sniegti 2007. gada 8. novembrī   I - 1131

Tiesas (ceturtā palāta) 2008. gada 28. februāra spriedums   I - 1147

Sprieduma kopsavilkums

Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Nodokļu tiesību akti – Sabiedrību ienākuma nodoklis – Zaudējumu atskaitīšana

(EK līguma 52. pants (pēc grozījumiem jaunajā redakcijā — EKL 43. pants) un EK līguma 58. pants (jaunajā redakcijā — EKL 48. pants))

EK līguma 52. pants (pēc grozījumiem jaunajā redakcijā — EKL 43. pants) kontekstā ar EK līguma 58. pantu (jaunajā redakcijā — EKL 48. pants) nepieļauj to, ka dalībvalsts, nosakot valsts nodokļu bāzi, izslēdz zaudējumus, kas valūtas kursu svārstību dēļ radušies sabiedrībai, kuras juridiskā adrese ir šajā valstī, repatriējot sākumkapitālu, ko tā bija piešķīrusi sev piederošajai pastāvīgajai pārstāvniecībai, kura atrodas citā dalībvalstī. Šīs tiesību normas nepieļauj arī to, ka valūtas kursu svārstību dēļ radušos zaudējumus var atskaitīt kā uzņēmuma, kura juridiskā adrese ir vienā dalībvalstī, darbības izdevumus tikai tādā apjomā, kādā šim uzņēmumam piederošā pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas citā dalībvalstī, nav guvusi nekādu ar nodokļiem neapliekamo peļņu.

Šāds nodokļu režīms palielina ekonomisko risku, kas rodas vienā dalībvalstī reģistrētai sabiedrībai, kas vēlas izveidot saimniecisko vienību citā dalībvalstī, kurā tiek izmantota valūta, kas atšķiras no šīs izcelsmes dalībvalsts valūtas, un līdz ar to rada šķērsli brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Tas nav pamatots ar vajadzību nodrošināt nodokļu režīma saskaņotību, jo neeksistē nekāda tieša saikne starp zaudējumiem, kas radušies valūtas kursu svārstību dēļ, no vienas puses, un ienākumiem, kas gūti valūtas maiņas rezultātā, no otras puses. Tāpat šo šķērsli nevar pamatot ar to, ka pastāv konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Ir skaidrs, ka brīvību veikt uzņēmējdarbību nevar saprast tādējādi, ka dalībvalstij ir pienākums izstrādāt savus nodokļu tiesību aktus atkarībā no citas dalībvalsts nodokļu tiesību aktiem, lai ikvienā gadījumā garantētu nodokļu uzlikšanu bez jebkādām atšķirībām, kas izriet no valsts nodokļu tiesiskā regulējuma, ņemot vērā, ka lēmumi, ko sabiedrība pieņēmusi attiecībā uz komercstruktūru izveidošanu ārzemēs, katrā attiecīgā gadījumā var būt šai sabiedrībai vairāk vai mazāk izdevīgi vai neizdevīgi. Tomēr neizdevīgums nodokļu kontekstā ir saistāms ar īpašu operatīvu apstākli, ko var ņemt vērā vienīgi galveno uzņēmumu regulējošās nodokļu iestādes.

Zaudējumu, kas valūtas kursu svārstību dēļ radušies pastāvīgajai pārstāvniecībai, samazināšanu atkarībā no tās darbības rezultātiem arī nevar pamatot ar argumentu, ka uzņēmums, kam pieder šī pārstāvniecība, varētu gūt dubultu priekšrocību saistībā ar zaudējumiem, kas radušies valūtas kursu svārstību dēļ. Dalībvalsts, kas ir atteikusies īstenot savu kompetenci nodokļu uzlikšanā, noslēdzot konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, nevar atsaukties uz kompetences neesamību nodokļu uzlikšanas jautājumā attiecībā uz pastāvīgās pārstāvniecības, kas pieder šajā dalībvalstī reģistrētai sabiedrībai, darbības rezultātiem, lai pamatotu atteikumu atskaitīt šīs sabiedrības izdevumus, kurus to rakstura dēļ nevar ņemt vērā dalībvalstī, kurā atrodas šī pārstāvniecība.

(sal. ar 30., 32., 40., 43.–45., 47., 50., 51., 53. punktu un rezolutīvās daļas 1. un 2. punktu)

Top