Lieta C-239/06

Eiropas Komisija

pret

Itālijas Republiku

“Valsts pienākumu neizpilde — Militāra aprīkojuma imports, nemaksājot muitas nodokļus”

Ģenerāladvokāta D. Ruisa-Harabo Kolomera [D. Ruiz-Jarabo Colomer] secinājumi, sniegti 2009. gada 10. februārī   I ‐ 11916

Tiesas (virspalāta) 2009. gada 15. decembra spriedums   I ‐ 11917

Sprieduma kopsavilkums

1. Kopienu tiesības – Piemērošanas joma – Vispārēja izņēmuma, kas izslēgtu valsts drošības ietvaros pieņemtus pasākumus, neesamība

   (EKL 30., 39., 46., 58., 64., 296. un 297. pants)

2. Eiropas Kopienu pašu resursi – Atzīšana un nodošana, ko īsteno dalībvalstis – Militāra aprīkojuma imports, ko veic dalībvalsts, nemaksājot muitas nodokļus

   (Padomes Regulas Nr. 1552/89, kas grozīta ar Regulu Nr. 1355/96, 2. pants un 9.–11. pants un Regulas Nr. 1150/2000 2. pants un 9.–11. pants)

1.  Lai gan dalībvalstīm ir kompetence noteikt pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu to iekšējo un ārējo drošību, no tā neizriet, ka šādi pasākumi tiek pilnībā izslēgti no Kopienu tiesību piemērošanas jomas. Atkāpes, kas piemērojamas valsts drošības apdraudējuma gadījumos, ir paredzētas tikai EKL 30., 39., 46., 58., 64., 296. un 297. pantā, kas attiecas uz skaidri noteiktiem izņēmuma gadījumiem. No šiem pantiem nevar secināt, ka Līgumā ir paredzēts vispārējs izņēmums, saskaņā ar kuru no Kopienu tiesību piemērošanas jomas tiek izslēgti visi pasākumi, kas veikti valsts drošības apsvērumu dēļ. Ja tiktu atzīts šāds izņēmums, neraugoties uz Līguma noteikumu īpašajiem nosacījumiem, tas varētu apdraudēt Kopienu tiesību saistošo raksturu un to vienveidīgu piemērošanu.

   Turklāt EKL 296. un 297. pantā paredzētās atkāpes, kā tas ir attiecībā uz atkāpēm no pamatbrīvībām, ir jāinterpretē šauri. Konkrētāk, attiecībā uz EKL 296. pantu ir jānorāda, ka, lai gan tajā ir norādīts uz pasākumiem, kurus dalībvalsts var uzskatīt par vajadzīgiem būtisku savas drošības interešu aizsardzībai, vai informāciju, kuras izpaušanu tā uzskata par pretēju šīm interesēm, tas tomēr nebūtu jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm tiek piešķirtas pilnvaras atkāpties no Līguma noteikumiem, tikai atsaucoties uz šīm interesēm. Tādējādi tieši dalībvalstij, kura atsaucas uz EKL 296. panta priekšrocību, ir jāpierāda nepieciešamība izmantot šajā pantā paredzēto atkāpi ar mērķi aizsargāt būtiskas tās drošības intereses.

   (sal. ar 46.–48. un 50. punktu)

2.  Atbrīvojot no muitas nodokļiem militārā aprīkojuma importu laikposmā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim un atsakoties aprēķināt, konstatēt un nodot Eiropas Kopienu Komisijas rīcībā sakarā ar šo atbrīvojumu neiekasētos pašu resursus, kā arī nokavējuma procentus par pašu resursu nenodošanu Eiropas Kopienu Komisijas rīcībā noteiktajā termiņā, dalībvalsts nav izpildījusi Regulas Nr. 1552/89, ar ko īsteno Lēmumu 88/376 par Kopienu pašu resursu sistēmu, kas grozīta ar Regulu Nr. 1355/96, 2. un 9.–11. pantā un tajos pašos Regulas Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 94/728 par Kopienu pašu resursu sistēmu, pantos paredzētos pienākumus.

   Nevar pieļaut, ka kāda dalībvalsts aizbildinās ar militārā aprīkojuma padārdzināšanos sakarā ar muitas nodokļu piemērošanu šāda aprīkojuma importam no trešām valstīm, lai izvairītos no saviem pienākumiem saistībā ar finansiālo solidaritāti attiecībā uz Kopienu budžetu, kaitējot pārējām dalībvalstīm, kuras savukārt iekasē un maksā muitas nodokļus par šādu importu.

   (sal. ar 51. un 61. punktu un rezolutīvo daļu)