Apvienotās lietas C-5/06 un no C-23/06 līdz C-36/06

Zuckerfabrik Jülich AG, agrāk — Jülich AG

pret

Hauptzollamt Aachen

un

Saint Louis Sucre SNC u.c.

pret

Directeur général des douanes et droits indirects

un

Receveur principal des douanes et droits indirects de Gennevilliers

(Finanzgericht Düsseldorf un Tribunal de grande instance de Nanterre lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Cukurs — Ražošanas maksājumi — Kvotu sistēmas piemērošanas noteikumi — Eksportējamā pārpalikuma noteikšana — Vidējo zaudējumu noteikšana”

Ģenerāladvokātes Eleanoras Šarpstones [Eleanor Sharpston] secinājumi, sniegti 2007. gada 14. jūnijā   I - 3234

Tiesas (otrā palāta) 2008. gada 8. maija spriedums   I - 3264

Sprieduma kopsavilkums

1. Lauksaimniecība – Tirgu kopīgā organizācija – Cukurs

   (Padomes Regulas Nr. 1260/2001 15. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)

2. Lauksaimniecība – Tirgu kopīgā organizācija – Cukurs

   (Padomes Regulas Nr. 1260/2001 15. panta 1. punkta d) apakšpunkts; Komisijas Regulas Nr. 1837/2002, Nr. 1762/2003 un Nr. 1775/2004)

1.  Saskaņā ar Regulas Nr. 1260/2001 par cukura tirgu kopīgo organizāciju 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu, nosakot eksportējamo pārpalikumu, no patēriņa ir jāatņem viss to eksportēto produktu daudzums, uz kuriem attiecas šis pants, neatkarīgi no tā, vai kompensācija patiešām ir tikusi izmaksāta.

   Tā kā eksportējamo pārpalikumu veido starpība starp Kopienā saskaņā ar A un B kvotu saražotās produkcijas daudzumu un Kopienas iekšējo patēriņu, šis pēdējais minētais daudzums nevar ietvert eksportēto produktu daudzumu neatkarīgi no tā, vai par tiem ir tikusi saņemta eksporta kompensācija. Eksportēto produktu daudzumu nevar uzskatīt par tādu, kas pārdots patēriņam Kopienā Regulas Nr. 1260/2001 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

   Eksportējamais pārpalikums būtībā ietver tādu produktu daudzumu, saistībā ar kuru patēriņu ir paredzēti Kopienas atbalsta pasākumi.

   Turklāt gadījumā, ja daudzums, kas ticis eksportēts, nesaņemot kompensāciju, tiktu ietverts Kopienas iekšējā patēriņā, tas tiktu pārvērtēts. Līdz ar to eksportējamais pārpalikums tiktu novērtēts par zemu. Tāpat var netikt sasniegts ar pārpalikuma realizēšanu saistīto izmaksu pašfinansēšanas sistēmas mērķis, kas ir taisnīgā, bet efektīvā veidā nodrošināt, ka ražotāji paši pilnībā sedz šīs izmaksas.

   (sal. ar 37.–39., 44., 45. un 68. punktu un rezolutīvo daļu)

2.  Regulas Nr. 1260/2001 par cukura tirgu kopīgo organizāciju 15. panta 1. punkta d) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka, nosakot paredzamos vidējos zaudējumus no vienas tonnas produkta, ir jāņem vērā viss to eksportēto produktu daudzums, uz kuriem attiecas šis pants, neatkarīgi no tā, vai kompensācija patiešām ir tikusi izmaksāta.

   Kopējie paredzamie zaudējumi, kas tiek noteikti, sareizinot eksportējamo pārpalikumu ar vidējiem zaudējumiem, tiktu novērtēti pārāk augstā apmērā, ja, aprēķinot eksportējamo pārpalikumu, produktu uzskatītu par eksportētu, bet tas netiktu atbilstošā veidā ņemts vērā, aprēķinot vidējos zaudējumus, kuru kopsaucējs ir eksporta saistību tonnu kopskaits attiecīgajā tirdzniecības gadā. Līdz ar to, izņemot visai teorētisku iespēju, kad par visu eksportu ir saņemtas kompensācijas, Komisijas ieviestā sistēma, kas no eksporta saistībām izslēdz daudzumu, kas eksportēts, nesaņemot kompensāciju, tiktāl, ciktāl tā rada praksi, saskaņā ar kuru kopējie zaudējumi a priori tiek noteikti lielākā apmērā nekā ar kompensācijām saistītās izmaksas, pārsniedz Regulas Nr. 1260/2001 mērķi un it īpaši taisnīgu ar Kopienā saražotās produkcijas pārpalikuma realizāciju saistīto izdevumu finansēšanu atbilstoši pašfinansēšanās principam.

   No iepriekš minētā izriet, ka vidējo zaudējumu no tonnas cukura aprēķināšanas metode, kurā ir ņemts vērā vienīgi tas eksports, par kuru ir saņemta kompensācija, nav saderīga ar Regulas Nr. 1260/2001 15. pantu. Līdz ar to Regulas Nr. 1762/2003 un Nr. 1775/2004, ar ko 2002./2003. un 2003./2004. tirdzniecības gadam nosaka ražošanas maksājumu apjomus cukura nozarē, kurās šī metode ir izmantota, ir spēkā neesošas. Savukārt Regulas Nr. 1837/2002, kas attiecas uz 2001./2002. tirdzniecības gadu, pārbaude nav atklājusi nekādus apstākļus, kas varētu ietekmēt tās spēkā esamību, tiktāl, ciktāl vidējie zaudējumi ir aprēķināti, pamatojoties uz visu to cukura daudzumu, kas tika eksportēts pārstrādātu produktu veidā, neatkarīgi no tā, vai par šo eksportu ir saņemta kompensācija vai nē.

   (sal. ar 53., 54., 60., 61., 63.–66. un 68. punktu un rezolutīvo daļu)