Lieta C-2/06

Willy Kempter KG

pret

Hauptzollamt Hamburg-Jonas

(Finanzgericht Hamburg lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Liellopu eksports — Eksporta kompensācijas — Galīgs administratīvs lēmums — Tiesas sprieduma interpretācija — Tiesas sprieduma, kurš prejudiciāla nolēmuma tiesvedībā ticis pasludināts pēc šī lēmuma pieņemšanas, spēks — Pārskatīšana un atcelšana — Laika ierobežojums — Tiesiskā drošība — Sadarbības princips — EKL 10. pants”

Ģenerāladvokāta Īva Bota [Yves Bot] secinājumi, sniegti 2007. gada 24. aprīlī   I - 414

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 12. februāra spriedums   I - 448

Sprieduma kopsavilkums

1. Dalībvalstis – Pienākumi – Pienākums sadarboties – Valsts administratīvās iestādes pienākums pārskatīt galīgu administratīvu lēmumu, lai tiktu ņemta vērā attiecīgās tiesību normas interpretācija, kuru starplaikā ir sniegusi Tiesa

   (EKL 10. pants)

2. Dalībvalstis – Pienākumi – Pienākums sadarboties – Valsts administratīvās iestādes pienākums pārskatīt galīgu administratīvu lēmumu, lai tiktu ņemta vērā attiecīgās tiesību normas interpretācija, kuru starplaikā ir sniegusi Tiesa

   (EKL 10. pants)

1.  Administratīvā iestādē notiekošā procesā, kura mērķis ir pārskatīt administratīvu lēmumu, kurš ir kļuvis galīgs pēc pēdējās instances tiesas sprieduma, kurš atbilstoši vēlāk pieņemtai Tiesas judikatūrai ir ticis pamatots ar Kopienu tiesību kļūdainu interpretāciju, Kopienu tiesības neliek prasītājam pamata lietā prasībā valsts tiesā, ko tas ir iesniedzis par šo lēmumu, atsaukties uz Kopienu tiesībām. Ja Kopienu tiesības nenosaka, ka valsts administratīvajai iestādei principā ir pienākums pārskatīt administratīvu lēmumu, kurš ir kļuvis galīgs, saskaņā ar sadarbības principu, kurš izriet no EKL 10. panta, attiecīgi apstākļi tomēr var radīt pienākumu šādai iestādei pārskatīt galīgu administratīvu lēmumu, lai tiktu ņemta vērā Tiesas vēlāk veikta attiecīgās Kopienu tiesību normas interpretācija. Šādu apstākļu vidū, kuri var radīt šādu pārskatīšanas pienākumu, apstāklis, ka pēdējās instances tiesas spriedums, saskaņā ar kuru apstrīdētais administratīvais lēmums ir kļuvis galīgs, raugoties no vēlākas Tiesas judikatūras viedokļa, ir ticis pamatots ar kļūdainu Kopienu tiesību interpretāciju un ir ticis pieņemts, neuzdodot Tiesai prejudiciālu jautājumu, nevar tikt interpretēts tādējādi, ka lietas dalībniekiem būtu pienākums valsts tiesā atsaukties uz attiecīgo Kopienu tiesību normu. Šajā ziņā ir pietiekami, ja minēto Kopienu tiesību normu, kas, kā tas izriet no vēlāk pasludināta Tiesas sprieduma, ir tikusi kļūdaini interpretēta, ir analizējusi pēdējās instances valsts tiesa, vai arī, ka šo jautājumu šī tiesa izskata pēc savas ierosmes. Ja Kopienu tiesības neuzliek valsts tiesām pienākumu pēc savas ierosmes izvirzīt pamatu, kas pamatots ar Kopienu tiesību normu pārkāpumu, jo saistībā ar šā pamata izskatīšanu tai būtu jāpārsniedz tiesvedības robežas, ko lietas dalībnieki tai ir noteikuši, šīm tiesām pēc savas ierosmes ir jāizvirza pamati, kas izriet no saistošas Kopienu tiesību normas, ja atbilstoši valsts tiesībām tām ir pienākums vai tiesības to darīt saistošu valsts tiesību normu gadījumā.

   (sal. ar 37.–39., 44.–46. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

2.  Kopienu tiesībās nav noteikts laika ierobežojums lūguma par galīga administratīvā lēmuma pārskatīšanu iesniegšanai. Dalībvalstīm tomēr ir tiesības prasības iesniegšanai noteikt saprātīgu termiņu, kurš atbilst Kopienas efektivitātes un līdzvērtības principiem.

   (sal. ar 60. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)