Lieta T-185/05

Itālijas Republika

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

“Valodu lietojums — Piemērošanas kārtība saistībā ar pieņemšanu darbā Eiropas Savienības civildienestā — Prasība atcelt tiesību aktu, pamatojoties uz EKL 230. pantu — Dalībvalsts celta prasība, kas vērsta, pirmkārt, pret Komisijas lēmumu publicēt paziņojumus par augstākā līmeņa vadītāju amatu vakancēm angļu, franču un vācu valodā un, otrkārt, pret Komisijas paziņojumu par vakanci, kurš attiecībā uz OLAF ģenerāldirektora amata vietu publicēts šajās trijās valodās — Pieņemamība — Termiņš prasības celšanai — Pārsūdzami akti — Pamatojums — EKL 12., 230. un 290. pants — Regula Nr. 1 — Civildienesta noteikumu 1.d un 27. pants — Nediskriminācijas princips”

Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2008. gada 20. novembra spriedums   II ‐ 3211

Sprieduma kopsavilkums

1. Prasība atcelt tiesību aktu – Dalībvalstu tiesības celt prasību – Prasība, ko dalībvalsts cēlusi par kādas iestādes pieņemtajiem tiesību aktiem, kuri reglamentē šīs iestādes attiecības ar tās ierēdņiem un darbiniekiem

   (EKL 230. pants; Civildienesta noteikumu 91. pants)

2. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami akti – Akti ar juridiski saistošu iedarbību

   (EKL 230. panta pirmā daļa; Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punkts)

3. Prasība atcelt tiesību aktu – Termiņi – Termiņa sākums

   (EKL 230. panta piektā daļa)

4. Eiropas Kopienas – Valodu lietojums – Vispārīgs princips, saskaņā ar kuru katram pilsonim ir tiesības, lai visi akti, kas var ietekmēt tā intereses, tiktu sagatavoti tā dzimtajā valodā – Neesamība

   (EKL 290. un 314. pants; Padomes Regula Nr. 1)

5. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Paziņojums par vakanci – Paziņojuma publicēšana “Oficiālajā Vēstnesī” tikai dažās oficiālajās valodās

1.  Ja ir izpildīti EKL 230. panta piemērošanas nosacījumi, Civildienesta noteikumu 91. pantā neminēti prasītāji, t.i., tādi prasītāji, kas nav nedz Kopienu ierēdņi vai darbinieki, nedz arī kandidāti uz amata vietu Eiropas Savienības civildienestā, var celt prasību par Komisijas Eiropas Savienības civildienesta jomā pieņemtu tiesību aktu atcelšanu saskaņā ar pirmo minēto tiesību normu. Līdz ar to dalībvalsts tiesības celt prasību par tiesību akta atcelšanu, pamatojoties uz EKL 230. pantu, kura vērsta pret Komisijas aktiem ar juridiski saistošu iedarbību, nevar tikt apšaubītas, pamatojoties uz to, ka šie tiesību akti attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības civildienestu.

   (sal. ar 27. un 28. punktu)

2.  Nedz Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punkts, saskaņā ar kuru iestādes var noteikt citu darbā pieņemšanas kārtību, kas nav konkursa kārtība, augstākā līmeņa vadītāju pieņemšanai darbā, nedz jebkurš cits noteikums neliedz iestādei pirms kādas konkrētas procedūras piemērošanas augstākā līmeņa vadītāju pieņemšanai darbā pieņemt vispārpiemērojamus noteikumus, ar kuriem galīgā veidā noteikti vismaz daži tās procedūras aspekti, kas piemērojama augstākā līmeņa vadītāju pieņemšanai darbā šajā iestādē. Šādiem noteikumiem ir juridiski saistoša iedarbība, jo — kamēr minētie noteikumi nav grozīti vai atcelti — attiecīgā iestāde nevar tos neievērot, pieņemot darbā noteiktā šīs kategorijas amatā. Šādā gadījumā prasītājs, kas atrodas privileģētā pozīcijā, kā, piemēram, dalībvalsts, var nekavējoties, ceļot prasību atcelt tiesību aktu saskaņā ar EKL 230. pantu, apstrīdēt šo noteikumu likumīgumu, nesagaidot to piemērošanu kādā konkrētā gadījumā.

   Paziņojumi par vakanci tiktāl, ciktāl tajos, definējot pieejas darbam nosacījumus, tiek noteiktas personas, kuru kandidatūra var tikt izskatīta, ir uzskatāmi par potenciālajiem kandidātiem, kuru kandidatūra šo nosacījumu dēļ tiek izslēgta, nelabvēlīgiem tiesību aktiem.

   (sal. ar 46. un 55. punktu)

3.  Ja tiesību akts netiek ne publicēts, ne paziņots attiecīgai personai, tad personai, kas zina par tiesību akta, kas to skar, esamību, saprātīgā termiņā ir jāpieprasa pilns tiesību akta teksts. Ievērojot šo atrunu, termiņu prasības celšanai var sākt skaitīt tikai no brīža, kad attiecīgai trešai personai ir kļuvis precīzi zināms konkrētā tiesību akta saturs un pamatojums tādā veidā, kas ļauj tai izmantot pārsūdzības tiesības. Gadījumā, ja nav iespējams precīzi noteikt datumu, kad prasītājs ir iepazinies ar tā apstrīdētā tiesību akta saturu un pamatojumu, ir jāuzskata, ka prasības celšanas termiņš ir sācies vēlākais tajā dienā, kad ir iespējams pierādīt, ka šis lietas dalībnieks jau bija ar to iepazinies.

   (sal. ar 68. un 70. punktu)

4.  Daudzās Līgumā ietvertās atsauces uz valodu lietojumu Eiropas Savienībā, tostarp EKL 290. un 314. pantu, nevar uzskatīt par Kopienu tiesību vispārīgā principa, kas katram pilsonim nodrošina tiesības, lai visi dokumenti, kas var ietekmēt viņa intereses, vienmēr tiktu sagatavoti viņa dzimtajā valodā, izpausmi. Šāds princips nav izsecināms arī no Regulas Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas Kopienā lietojamās valodas.

   (sal. ar 116. un 117. punktu)

5.  Ja kāda iestāde nolemj publicēt Oficiālajā Vēstnesī visu paziņojuma par augstākā līmeņa vadītāja amata vakanci tekstu tikai dažās valodās, tai, lai izvairītos no šajā paziņojumā potenciāli ieinteresēto kandidātu diskriminācijas valodas dēļ, ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai informētu visus šos kandidātus par attiecīgā paziņojuma par vakanci esamību un izdevumiem, kuros tas ir ticis publicēts pilnībā. Ja šis nosacījums ir izpildīts, paredzētajā kategorijā ietilpstoša paziņojuma par vakanci publicēšana ierobežotā skaitā valodu nevar radīt dažādu kandidātu diskrimināciju, ja ir vispārzināms, ka tiem ir pietiekamas vismaz vienas no šīm valodām zināšanas, kas ļauj tiem pienācīgi iepazīties ar šī paziņojuma saturu. Savukārt paziņojuma par vakanci publicēšana Oficiālajā Vēstnesī tikai dažās Kopienu valodās, lai arī personas, kurām ir citu Kopienu valodu zināšanas, arī ir tiesīgas iesniegt savu kandidatūru, nepastāvot citiem pasākumiem, kas ļautu šai pēdējai minētajai potenciālo kandidātu kategorijai pienācīgi iepazīties ar šī paziņojuma saturu, var radīt to diskrimināciju. Šādā gadījumā attiecīgie kandidāti atrastos nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar citiem kandidātiem, jo tie nevarētu pienācīgi iepazīties ar paziņojumā par vakanci paredzētajām kvalifikācijas prasībām, kā arī ar darbā pieņemšanas procedūras nosacījumiem un noteikumiem. Tomēr šādas zināšanas ir obligāts priekšnosacījums optimālai kandidatūras iesniegšanai, palielinot to iespējas tikt pieņemtiem darbā attiecīgajā amatā.

   (sal. ar 130., 131., 135. un 136. punktu)