Keywords
Summary

Keywords

1. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Uzņēmumi, kuriem var pārmest pārkāpuma izdarīšanu, ko veido dalība pasaules mēroga aizliegtā vienošanās

(EKL 81. panta 1. punkts)

2. Konkurence – Naudas sodi – Pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai – Aprēķināšanas metode, kurā tiek ņemti vērā dažādi mainīgi elementi

(EKL 229. pants; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)

3. Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Nosacījumi – Jauns pamats

(Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkts un 48. panta 2. punkts)

4. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma ilgums – Ilgstoši pārkāpumi – Sākumsummas palielināšana 10 % apmērā par gadu

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1. punkta B daļa)

5. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda apmēra samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību – Nosacījumi

(Padomes Regula Nr. 17 un Regula Nr. 1/2003; Komisijas Paziņojums 96/C 207/04)

Summary

1. Uzņēmumu var saukt pie atbildības par aizliegtu vienošanos kopumā, pat ja ir pierādīts, ka tas ir tieši piedalījies tikai vienā vai dažos šo aizliegto vienošanos veidojošajos elementos, ja tas ir zinājis vai tam noteikti bija jāzina, pirmkārt, ka noruna, kurā tas ir piedalījies, bija kopēja plāna daļa, un, otrkārt, šajā kopējā plānā ietilpa visi aizliegto vienošanos veidojošie elementi.

(sal. ar 61. punktu)

2. Pamatnostādnēs sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, lai gan tās nevar kvalificēt kā tiesību normas, ir paredzēta uzvedības norma, kurā ir noteikta prakse, kas jāievēro un no kuras Komisija konkrētā gadījumā nevar atkāpties, nenorādot ar vienlīdzīgas attieksmes principu savienojamus iemeslus. Tādējādi, pārbaudot ar Komisijas lēmumu uzliktu naudas sodu tiesiskumu, Vispārējai tiesai ir jāpārbauda, vai savu rīcības brīvību Komisija ir īstenojusi atbilstoši minētajās pamatnostādnēs noteiktajai metodei, un tiktāl, ciktāl tā konstatētu, ka Komisija no tās ir atkāpusies, ir jāpārbauda, vai šī atkāpe ir attaisnota un tiesiski pietiekami pamatota.

No pamatnostādņu pieņemšanas izrietošā Komisijas rīcības brīvības pašierobežošana nav nesavienojama ar Komisijas būtiskas rīcības brīvības saglabāšanu. Pamatnostādnēs ir iekļauti dažādi mainīgi elementi, kas Komisijai ļauj izmantot tai piešķirto rīcības brīvību atbilstoši Regulas Nr. 17 un Regulas Nr. 1/2003 noteikumiem, kā tos interpretējusi Tiesa. Tādējādi jomās, kurās Komisija ir saglabājusi rīcības brīvību, tās vērtējumu tiesiskuma pārbaude aprobežojas ar acīmredzamas kļūdas vērtējumā neesamības pārbaudi. Komisijas rīcības brīvība un ierobežojumi, ko tā sev ir noteikusi, principā neliedz tiesai īstenot savu neierobežoto kompetenci, ar kuru tai ir piešķirta iespēja Komisijas uzliktā naudas soda apmēru atcelt, samazināt vai palielināt.

(sal. ar 74.–78. punktu)

3. No Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 48. panta 2. punkta noteikumiem vienlaikus izriet, ka pieteikumā par lietas ierosināšanu ir jānorāda strīda priekšmets, kā arī kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem un ka tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, ja vien tie nav saistīti ar tādiem tiesību vai faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā. Tomēr pamats, kas papildina iepriekš pieteikumā par lietas ierosināšanu tieši vai netieši norādītu pamatu un kas ir cieši ar to saistīts, ir jāatzīst par pieņemamu. Līdzīgs risinājums ir attiecināms uz iebildumu, kas ir izvirzīts, lai pamatotu pamatu.

Izskatot prasību atcelt tiesību aktu vai samazināt tāda naudas soda apmēru, kas uzņēmumam noteikts ar Komisijas lēmumu par Kopienu konkurences tiesību normu pārkāpumu, par nepieņemamu ir jāatzīst iebildums, kas pirmoreiz izvirzīts replikā un kas attiecas uz konkrēta uzņēmuma dalības pārkāpumā smaguma novērtējumu, ja prasības pieteikumā ir norādīts tikai viens pamats, kurš pamatots ar iespējami nesamērīgo uzliktā naudas soda raksturu un attiecas tikai uz naudas soda sākumsummas palielināšanu atbilstoši pārkāpuma ilgumam. Šo iebildumu nevar uzskatīt par prasības pieteikumā norādītā pamata paplašināšanu. Būtiska lēmuma elementa, piemēram, pārkāpuma smaguma vērtējuma, apstrīdēšana konkrēti ir jāformulē Vispārējā tiesā jau prasības pieteikuma iesniegšanas stadijā.

(sal. ar 90.–92. punktu)

4. No Pamatnostādnēm sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, izriet, ka starp pārkāpuma smaguma un tā ilguma vērtējumu Komisija nav noteikusi nekādu pārklāšanos, ne arī kādu citu savstarpēju saistību. Tas vien, ka Komisija ir atstājusi sev iespēju par katru pārkāpuma gadu veikt paaugstinājumu, kura apmērs attiecībā uz ilgtermiņa pārkāpumiem var būt līdz pat 10 % no summas, kas noteikta par pārkāpuma smagumu, nekādā ziņā neuzliek tai pienākumu noteikt šo likmi atkarībā no aizliegtās vienošanās darbības intensitātes vai tās sekām, vai pat pārkāpuma smaguma. Komisijai, īstenojot savu plašo rīcības brīvību, ir jāizvēlas palielinājuma likme, ko tā ir paredzējusi piemērot saistībā ar pārkāpuma ilgumu.

(sal. ar 95., 96. un 98. punktu)

5. Izvērtējot aizliegtās vienošanās dalībnieku sadarbību, Komisijai ir plaša rīcības brīvība, lai novērtētu uzņēmuma sadarbības kvalitāti un noderīgumu, īpaši salīdzinājumā ar citu uzņēmumu ieguldījumu. Tādējādi apstrīdēt var tikai Komisijas pieļautu acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Tomēr minētā vērtējuma ietvaros Komisija nedrīkst neievērot vienlīdzīgas attieksmes principu.

(sal. ar 105. punktu)