Staff case summary

Staff case summary

Kopsavilkums

1. Ierēdņi – Konkurss – Iekšējs konkurss – Pielaišanas nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 27. panta pirmā daļa un 29. panta 1. punkts)

2. Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Neatkarība – Ierobežojumi

1. Iestādēm konkursu organizēšanas jomā, it īpaši saistībā ar pielaišanas nosacījumu noteikšanu, piemītošās rīcības brīvības izmantošanai ir jāatbilst Civildienesta noteikumu 27. panta pirmās daļas un 29. panta 1. punkta imperatīvajām tiesību normām. Civildienesta noteikumu 27. panta pirmajā daļā ir imperatīvā veidā definēts darbā pieņemšanas mērķis, bet Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punktā – noteikts procesuālais regulējums, kas ir jāievēro, lai aizpildītu vakances. Tādējādi šī rīcības brīvība vienmēr ir jāizmanto atkarībā no prasībām, kas saistītas ar piešķiramajiem amatiem, un vispārīgi – dienesta interesēs.

Izvirzot kā nosacījumu pielaišanai pie iekšējā konkursa piecu gadu darba stāžu dienestā ierēdņa vai cita darbinieka, kam piemērojama Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, statusā, izslēdzot laika posmus, kas nostrādāti iestādēs pagaidu darbam norīkotu darbinieku statusā, iecēlējinstitūcija pareizi piemēro Civildienesta noteikumu 27. un 29. pantu. Šis pielaišanas nosacījums faktiski ļauj nodrošināt ne tikai to, ka kandidātiem ir darba pieredze, bet arī to, ka viņi savas prasmes ir apliecinājuši Civildienesta noteikumos vai Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā paredzētajās darba tiesiskajās attiecībās, kas pakļautības, novērtējuma un disciplīnas ziņā atšķiras no tām, kurām ir pakļauti pagaidu darbam norīkoti darbinieki. Tas nepārkāpj arī vienlīdzīgas attieksmes principu, jo, ņemot vērā tā mērķi, no vienas puses, personu, kas ir strādājušas pagaidu darbam norīkotu darbinieku statusā, un, no otras puses, personu, kas ir strādājušas ierēdņa vai darbinieka statusā, situācijas nav salīdzināmas.

(skat. 45., 46., 49.–52. un 56. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 21. novembris, T‑214/99 Carrasco Benítez /Komisija, Recueil FP , I‑A‑257. un II‑1169. lpp., 53. un 57. punkts; 2006. gada 13. decembris, T‑173/05 Heus /Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑329. un II‑A‑2‑1695. lpp., 37., 41., 42. un 44. punkts.

2. Iecēlējinstitūcijai savu pilnvaru izpildē ir jāpieņem lēmumi, kuros nav pieļautas nelikumības. Tāpēc tai nevar būt saistoši atlases komisijas lēmumi, kuru nelikumība attiecīgi var padarīt nelikumīgus tās lēmumus. Tādējādi, ja atlases komisija ir kļūdaini pieļāvusi kādam kandidātam piedalīties konkursā un to vēlāk ieraksta piemēroto kandidātu sarakstā, iecēlējinstitūcijai ir motivētā lēmumā, kas ļauj Kopienu tiesai novērtēt tā pamatotību, jāatsakās šo kandidātu iecelt amatā.

Iecēlējinstitūcijai atlases komisijas lēmuma pielaist kandidātu pie konkursa likumība ir jāpārbauda tikai tad, kad ir jāizlemj jautājums par faktisku iecelšanu amatā, un nekādā gadījumā ne brīdī, kad atlases komisija tai paziņo piemēroto kandidātu sarakstu.

(skat. 64. un 65. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1986. gada 23. oktobris, 142/85 Schwiering /Revīzijas palāta, Recueil , 3177. lpp., 19. un 20. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 16. marts, T‑329/03 Ricci /Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑69. un II‑315. lpp., 35. punkts; 2005. gada 15. septembris, T‑306/04 Luxem /Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑263. un II‑1209. lpp., 23. un 24. punkts.