Lieta C-465/05

Eiropas Kopienu Komisija

pret

Itālijas Republiku

“Valsts pienākumu neizpilde — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Tiesības veikt uzņēmējdarbību — Apsardzes darbinieka profesija — Privāti apsardzes pakalpojumi — Uzticības zvērests Itālijas Republikai — Prefekta izsniegta atļauja — Uzņēmējdarbības vieta — Minimālais darbinieku skaits — Drošības naudas iemaksa — Sniegto pakalpojumu cenas administratīva kontrole”

Tiesas (otrā palāta) 2007. gada 13. decembra spriedums   I - 11095

Sprieduma kopsavilkums

1. Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Atkāpes – Darbības, kas saistītas ar valsts varas īstenošanu

   (EKL 43., 45., 49. un 55. pants)

2. Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Privāti apsardzes uzņēmumi

   (EKL 49. pants)

3. Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Privāti apsardzes uzņēmumi

   (EKL 43. un 49. pants)

4. Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Privāti apsardzes uzņēmumi

   (EKL 49. pants)

5. Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Privāti apsardzes uzņēmumi

   (EKL 43. un 49. pants)

6. Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Cenu kontrole – Privāti apsardzes uzņēmumi

   (EKL 49. pants)

1.  Dalībvalsts, kuras tiesiskajā regulējumā paredzēts, ka apsardzes darbinieka darbību var veikt tikai pēc uzticības zvēresta nodošanas šai dalībvalstij un šīs valsts vadītājam, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 43. un 49. pants. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem piemērojamiem tiesību aktiem privātie apsardzes uzņēmumi šajā dalībvalstī nav tieši un konkrēti iesaistīti valsts varas īstenošanā, jo to sniegtos privātos apsardzes pakalpojumus nevar pielīdzināt uzdevumiem, kas ietilpst ar sabiedrības drošības pakalpojumiem saistītajā kompetencē, kā rezultātā EKL 45. un 55. pantā paredzētie izņēmumi šajā gadījumā nav piemērojami. Turklāt šādu svinīgu uzticības solījumu dalībvalstij un šīs valsts vadītājam tā simboliskās nozīmes dēļ šīs dalībvalsts pilsoņiem vai personām, kas jau dzīvo šajā valstī, ir vieglāk akceptēt. Ārvalstīs reģistrēti komersanti tādējādi tiek nostādīti nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar attiecīgajā dalībvalstī reģistrētajiem komersantiem. Visbeidzot, runājot par šāda brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojuma iespējamo pamatojumu, kas saistīts ar sabiedriskās kārtības aizsardzību, šī jēdziena priekšnosacījums ir reāla un pietiekami nopietna apdraudējuma, kas ietekmē kādas sabiedrības pamatintereses, pastāvēšana. Nevar uzskatīt, ka privātie apsardzes uzņēmumi, kas ir reģistrēti citās dalībvalstīs, nevis dalībvalstī, kurā pastāv prasība nodot zvērestu, izmantojot savas tiesības uz uzņēmējdarbības veikšanas brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību un nodarbinot darbiniekus, kas nav nodevuši uzticības zvērestu šai dalībvalstij un šīs valsts vadītajam, varētu radīt reālu un nopietnu apdraudējumu kādām no sabiedrības pamatinteresēm.

   (sal. ar 43., 44., 47.–50., 130. punktu un rezolutīvo daļu)

2.  Dalībvalsts, kuras tiesiskajā regulējumā paredzēts, ka citā dalībvalstī reģistrēti pakalpojumu sniedzēji privāto apsardzes darbību var veikt tikai pēc kompetentās iestādes izsniegtas atļaujas, kas derīga noteiktā teritorijā, saņemšanas, neņemot vērā pienākumus, kuriem šie pakalpojumu sniedzēji jau ir pakļauti izcelsmes dalībvalstī, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 49. pants. Tādu dalībvalsts ieviestu pasākumu, kas pēc būtības dubulto kontroli, kas jau tikusi veikta pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas dalībvalstī, nevar uzskatīt par vajadzīgu mērķa nodrošināt stingru kontroli pār attiecīgajām darbībām sasniegšanai.

   (sal. ar 63., 64., 67., 130. punktu un rezolutīvo daļu)

3.  Dalībvalsts, kuras tiesiskajā regulējumā paredzēts, ka citā dalībvalstī reģistrēts uzņēmums privātās apsardzes darbību var veikt tikai tad, ja ir saņemta kompetentās iestādes izsniegta atļauja, kas ir derīga tikai ierobežotā teritorijā un, ka to izsniedzot, ir jāņem vērā šajā teritorijā jau darbojošos privāto apsardzes uzņēmumu skaits un nozīmīgums, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 43. un 49. pants.

   (sal. ar 68., 79., 80., 130. punktu un rezolutīvo daļu)

4.  Dalībvalsts, kuras tiesiskajā regulējumā paredzēts, ka

   —	privātajiem apsardzes uzņēmumiem ir jābūt uzņēmējdarbības vietai visās tajās provincēs, kur tie darbojas;

   —	minēto uzņēmumu darbiniekiem jābūt individuālām atļaujām veikt privāto apsardzes darbību, neņemot vērā izcelsmes dalībvalstī jau veiktās kontroles un pārbaudes,

   nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 49. pants.

   (sal. ar 88., 93., 94., 130. punktu un rezolutīvo daļu)

5.  Dalībvalsts, kuras tiesiskajā regulējumā paredzēts, ka:

   —	privātajiem apsardzes uzņēmumiem, lai tie varētu veikt savu darbību, ir jānodarbina minimālais un/vai maksimālais darbinieku skaits;

   —	šiem pašiem uzņēmumiem ir jāiemaksā drošības nauda valsts organizācijā,

   nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 43. un 49. pants.

   (sal. ar 105., 115., 130. punktu un rezolutīvo daļu)

6.  Dalībvalsts, kuras tiesiskajā regulējumā paredzēts, ka privāto apsardzes pakalpojumu cenas nosaka kompetentās iestādes izsniegtajā atļaujā, ņemot vērā iepriekš noteiktas svārstību robežas, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 49. pants. Tāda veida ierobežojums tarifu noteikšanas brīvībai var ierobežot citās dalībvalstīs reģistrētu komersantu, kas vēlas piedāvāt savus pakalpojumus šajā dalībvalstī, piekļuvi šīs dalībvalsts privāto apsardzes pakalpojumu tirgum. Būtībā minētais ierobežojums, no vienas puses, liedz minētajiem uzņēmumiem iespēju, piedāvājot zemākus tarifus, nekā ir noteikti, efektīvāk konkurēt ar uzņēmumiem, kas jau stabili darbojas attiecīgajā dalībvalstī un kuriem tādēļ ir daudz lielākas iespējas nekā ārvalstīs reģistrētiem komersantiem izveidot savu klientūru. No otras puses, šis pats ierobežojums var traucēt citās dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem iekļaut savu pakalpojumu tarifā atsevišķas izmaksas, kas pakalpojuma sniegšanas dalībvalstī reģistrētajiem uzņēmumiem nerodas. Visbeidzot, ar uzņēmumiem atstāto svārstību robežu nevar kompensēt sekas, kādas ir šādam tarifu noteikšanas brīvības ierobežojumam.

   (sal. ar 125., 126., 129., 130. punktu un rezolutīvo daļu)