Lieta C-429/05

Max Rampion

un

Marie-Jeanne Godard, Rampion laulātā,

pret

Franfinance SA

un

K par K SAS

(Tribunal d'instance de Saintes lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Direktīva 87/102/EEK — Patēriņa kredīts — Patērētāja tiesības izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā pret kredīta devēju līguma par preču vai pakalpojumu, kurus finansē ar kredītu, neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā — Nosacījumi — Norāde uz finansēto preci vai pakalpojumu kredīta piedāvājumā — Kredīta atvēršana, kas ļauj vairākkārt izlietot piešķirto kredītu — Iespēja valsts tiesai pēc savas ierosmes atsaukties uz patērētāja tiesībām izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā pret kredīta devēju”

Ģenerāladvokāta Paolo Mengoci [Paolo Mengozzi] secinājumi, sniegti 2007. gada 29. martā   I - 8020

Tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 4. oktobra spriedums   I - 8050

Sprieduma kopsavilkums

1. Tiesību aktu tuvināšana – Patērētāju aizsardzība attiecībā uz patēriņa kredītu – Direktīva 87/102

   (Padomes Direktīvas 87/102 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 98/7, 11. panta 2. punkts)

2. Tiesību aktu tuvināšana – Patērētāju aizsardzība attiecībā uz patēriņa kredītu – Direktīva 87/102

   (Padomes Direktīvas 87/102 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 98/7, 11. panta 2. punkts un 14. pants)

3. Tiesību aktu tuvināšana – Patērētāju aizsardzība attiecībā uz patēriņa kredītu – Direktīva 87/102

   (Padomes Direktīvas 87/102 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 98/7, 11. panta 2. punkts)

1.  Direktīvas 87/102 par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz patēriņa kredītu ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 98/7, 11. panta 2. punkts par patērētāja tiesībām celt prasību pret kredīta devēju ir piemērojams gan attiecībā uz kredītu, kas domāts viena darījuma finansēšanai, gan arī attiecībā uz kredīta atvēršanu, kas ļauj patērētājam vairākkārt izlietot piešķirto kredītu.

   Neviens minētā noteikuma redakcijas elements neliecina par to, ka šis noteikums neattiektos uz kredīta atvēršanām. Turklāt šīs pašas direktīvas 11. panta 3. punkts skaidri paredz izņēmumu no šī panta 2. punkta piemērošanas. Tomēr tās nav kredīta atvēršanas, kuras no tā ir izslēgtas vispārīgā veidā.

   Turklāt 11. panta 2. punkta mērķi var sasniegt tikai tad, ja šis noteikums ir piemērojams arī tad, kad kredīts pieļauj daudzējādu tā izlietojumu. Faktiski minētais noteikums ir jālasa, ņemot vērā Direktīvas 87/102 divdesmit pirmo apsvērumu, un patērētājam noteiktos apstākļos attiecībā pret kredīta devēju piešķir tiesības, kuras papildina viņa parastās līgumtiesības pret kredīta devēju un pret preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju.

   Bez tam minētais 11. panta 2. punkts ļauj atšķirīgi modulēt patērētājam sniegto aizsardzību, lai ņemtu vērā kredīta atvēršanas īpatnības salīdzinājumā ar kredītu, kas piešķirts viena pirkuma izdarīšanai.

   (sal. ar 39., 40. un 42.–44. punktu)

2.  Direktīvas 87/102 par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz patēriņa kredītu ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 98/7, 11. un 14. pants ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka tie nepieļauj to, ka tiesības celt prasību, kas paredzētas šīs direktīvas 11. panta 2. punktā, kuras patērētājam ir pret kredīta devēju, ir pakļautas nosacījumam par to, ka iepriekšēja kredīta piedāvājumā ir minētas finansētās preces vai pakalpojumi.

   Patiešām šīs direktīvas 11. panta 2. punkta otro daļu, kurā ir paredzēts, ka dalībvalstis nosaka to, cik lielā mērā un ar kādiem nosacījumiem, šīs tiesības celt prasību pret kredīta devēju ir īstenojamas, nav jāinterpretē tādā nozīmē, ka tā ļauj dalībvalstīm pakļaut tiesības celt prasību, kādas patērētājam ir attiecībā pret kredīta devēju, nosacījumiem, kuri papildina tos, kuri ir izsmeļoši uzskaitīti 11. panta 2. punkta pirmajā daļā. Šo interpretāciju nostiprina Direktīvas 87/102 14. pants, kurā vispārīgi ir uzsvērts nozīmīgums, ko Kopienu likumdevējs ir piešķīris aizsargājošiem noteikumiem, kas paredzēti ar šo direktīvu, un to šaurai piemērošanai. Turklāt it īpaši šī paša 4. panta 2. punkts nepieļauj to, ka valsts tiesiskais regulējums ļauj kredīta devējam, vienkārši neminot finansētās preces vai pakalpojumus, izvairīties no tā, ka pret viņu patērētājs celtu prasību saskaņā ar šīs pašas direktīvas 11. panta 2. punktu.

   (sal. ar 46., 48.–50. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

3.  Direktīva 87/102 par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz patēriņa kredītu ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 98/7, ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka tā ļauj valsts tiesai pēc savas ierosmes piemērot noteikumus, ar kuriem iekšējās tiesībās transponē tās 11. panta 2. punktu par patērētāja tiesībām celt prasību pret kredīta devēju.

   (sal. ar 69. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)