EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62005CJ0111

Sprieduma kopsavilkums

Keywords
Summary

Keywords

1. Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Preču piegāde

(Padomes Direktīvas 77/388 5. panta 1. punkts)

2. Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Preču piegāde

(Padomes Direktīvas 77/388 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

3. Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Sestā direktīva – Teritoriālā piemērojamība

(Padomes Direktīvas 77/388 2. panta 1. punkts, 3. pants un 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

Summary

1. Optisko šķiedru kabeļa, kas savieno divas dalībvalstis un daļēji ir uzstādīts ārpus Kopienas teritorijas, piegādes un uzstādīšanas darījums ir uzskatāms par preču piegādi 5. panta 1. punkta nozīmē Sestajā direktīvā 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/93, ja ir skaidrs, ka pēc piegādātāja veiktās kabeļa darbības pārbaudes tas tiks nodots patērētājam, kurš varēs rīkoties ar to kā īpašnieks, ja paša kabeļa cena veido acīmredzami lielāko daļu no minētā darījuma kopējām izmaksām un ja piegādātāja pakalpojumi ietver tikai kabeļa uzstādīšanu, nemainot tā raksturu un nepielāgojot to klienta īpašajām vajadzībām.

Tas, ka papildus kabeļa piegādei tas tiek arī uzstādīts, principā neliedz šim darījumam piemērot Sestās direktīvas 5. panta 1. punktu. Pirmkārt, no tās 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta izriet, ka ķermenisku lietu var uzstādīt vai sakomplektēt, tās darbību pārbaudot pašam piegādātājam vai uz viņa rēķina vai arī to nedarot, un ar to darījums uzreiz nezaudē “preces piegādes” statusu. Otrkārt, tā kā šajā noteikumā netiek izdalīti uzstādīšanas veidi, kustama īpašuma ierakšana zemē ne vienmēr nozīmē “būvdarbus” minētās direktīvas 5. panta 5. punkta nozīmē.

(sal. ar 34., 35., 40. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

2. Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tiesības uzlikt nodokli par optisko šķiedru kabeļa, kas savieno divas dalībvalstis un daļēji uzstādīts ārpus Kopienas teritorijas, piegādi un uzstādīšanu ir abām dalībvalstīm, ievērojot to teritorijā uzstādītā kabeļa daļu, atbilstoši paša kabeļa un pārējo materiālu cenai, kā arī ar kabeļa uzstādīšanu saistīto pakalpojumu izmaksām.

Nevar noliegt, ka kolīziju tiesību normai, lai tā būtu darboties spējīga, ir jāļauj atzīt tikai vienas attiecīgās dalībvalsts nodokļu kompetenci uzlikt darījumam pievienotās vērtības nodokli. Šajā sakarā, ja prece tiek uzstādīta, tad par preču piegādes vietu principā ir uzskatāma tikai viena dalībvalsts teritorija, un ja preci uzstāda, to ierokot zemē, tad, tieši ievērojot vietu, kur tā ir ierakta, tiek noteikta valsts kompetence piegādei uzlikt nodokli. Tomēr tas nenozīmē, ka Sestās direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrais teikums nav jāpiemēro, ja preces uzstādīšana vienas dalībvalsts teritorijā turpinās otras dalībvalsts teritorijā. Ja šīs preces uzstādīšana vienas dalībvalsts teritorijā turpinās otras dalībvalsts teritorijā, tad preces piegādes vieta ir vispirms vienas, bet pēc tam otras valsts teritorijā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā tiesības darījumam uzlikt nodokli ir atzīstamas katrai dalībvalstij attiecībā uz tās teritorijā uzstādītā kabeļa daļu.

(sal. ar 45.–47., 50. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)

3. Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts kopā ar tās 2. panta 1. punktu un 3. pantu ir interpretējams tādējādi, ka pievienotās vērtības nodoklis nav jāmaksā par darījumu par optisko šķiedru kabeļa, kas saista divas dalībvalstis, piegādi un uzstādīšanu ekskluzīvā ekonomiskā zonā, kontinentālajā šelfā un atklātā jūrā.

Sestajā direktīvā noteiktais režīms ir obligāti jāpiemēro visā dalībvalsts teritorijā EKL 299. panta nozīmē, kurā, piemērojot 2. pantu Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijā, kas parakstīta Montegobejā 1982. gada 10. decembrī, ietilpst teritoriālā jūra, tās gultne un dzīles.

Turpretī piekrastes valsts suverenitāte ekskluzīvā ekonomiskā zonā un kontinentālajā šelfā ir tikai funkcionāla un kā tāda tā ietver tikai Jūras tiesību konvencijas 56. un 77. pantā paredzētās tiesības veikt izpēti un resursu ieguvi. Tā kā kabeļa piegāde un uzstādīšana jūras gultnē nav šajos pantos uzskaitītās darbības, piekrastes valsts suverenitāte neattiecas uz darījuma daļu, kas veikta šajās divās zonās. Šo konstatējumu apstiprina šīs pašas konvencijas 58. panta 1. punkts un 79. panta 1. punkts, kuri ar dažiem nosacījumiem šajās zonās ļauj uzstādīt kabeļus jūras gultnē jebkurai citai valstij. No minētā izriet, ka šo darījuma daļu nevar uzskatīt par tādu, kas īstenota valsts teritorijā Sestās direktīvas 2. panta 1. punkta nozīmē. Tas pats a fortiori attiecas uz darījuma daļu, ko īsteno atklātā jūrā – zonā, uz kuru atbilstoši minētās konvencijas 89. pantam neattiecas valstu suverēnās tiesības.

(sal. ar 55.–57. punktu, 59.–61. punktu un rezolutīvās daļas 3. punktu)

Top