Lieta C-51/05 P

Eiropas Kopienu Komisija

pret

Cantina sociale di Dolianova Soc. coop. arl u.c.

“Apelācija — Vīna tirgus kopīgā organizācija — Atbalsts destilācijai — Prasība par zaudējumu atlīdzību — Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība — Noilguma termiņš — Termiņa sākuma brīdis”

Ģenerāladvokātes Eleanoras Šarpstones [Eleanor Sharpston] secinājumi, sniegti 2007. gada 22. novembrī   I - 5343

Tiesas (ceturtā palāta) 2008. gada 17. jūlija spriedums   I - 5373

Sprieduma kopsavilkums

Prasība par zaudējumu atlīdzību – Noilguma termiņš – Termiņa sākuma brīdis

(EKL 235. pants un EKL 288. panta 2. daļa; Tiesas statūtu 46. pants)

Tiesas statūtu 46. pantā noteikto piecu gadu noilguma termiņu lietās pret Kopienām sakarā ar ārpuslīgumisko atbildību sāk skaitīt, ja ir izpildīti visi nosacījumi, kādiem ir pakļauts pienākums atlīdzināt zaudējumus, un tostarp tad, ja ir radušies atlīdzināmie zaudējumi. Tādējādi attiecībā uz gadījumu, kad pamats Kopienas ārpuslīgumiskajai atbildībai ir rodams normatīvā aktā, šis noilguma termiņš sāk ritēt tad, kad ir iestājušās šī akta kaitīgās sekas, un attiecīgi pirms tam, kad ieinteresētajām personām ir bijis jācieš noteikti zaudējumi.

Šajā ziņā nosacījumus, kuriem ir pakļauts EKL 288. panta otrajā daļā noteiktais pienākums atlīdzināt zaudējumu, un attiecīgi noteikumus par noilgumu, kas nosaka prasības par minēto zaudējumu atlīdzību, var pamatot tikai un vienīgi ar objektīviem kritērijiem. Pretējā gadījumā pastāv risks pārkāpt tiesiskās drošības principu, ar ko precīzi ir pamatoti noilguma noteikumi un kura pamatā ir prasība, lai Kopienu tiesību normas būtu skaidras un precīzas, lai ieinteresētās personas varētu novērtēt savu juridisko situāciju un attiecības, ko regulē Kopienu tiesības.

Turklāt, ja prasības par Kopienas ārpuslīgumisko atbildību noilguma termiņu sākšanās tiek atlikta līdz brīdim, kad cietusī puse ir personīgi pārliecinājusies, ka tā ir cietusi zaudējumus, minētās prasības izbeigšanās brīdis ir atšķirīgs atkarībā no individuālās uztveres, kāda par zaudējumu īstumu varētu būt katram no lietas dalībniekiem, kas ir pretēji tiesiskās drošības prasībai, kas nepieciešama noilguma termiņa piemērošanai. Šajā ziņā faktu zināšana nav to nosacījumu skaitā, kas jāizpilda, lai sāktu skaitīt noilguma termiņu. Tāpat, nosakot minētā noilguma termiņa sākuma brīdi, nevar tikt ņemts vērā zaudējumu īstuma subjektīvais vērtējums.

(sal. ar 54. un 59.–61. punktu)