Keywords
Summary

Keywords

1. Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Nodokļa atmaksāšana maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī

(Padomes Direktīvas 79/1072 2. un 5. pants)

2. Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Personas, kurām jāmaksā nodoklis

(Padomes Direktīvas 77/388 21. panta 1. punkts)

3. Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Nodokļa, par kuru ir kļūdaini izrakstīts rēķins, korekcija

(Padomes Direktīva 77/388)

Summary

1. Astotās direktīvas 79/1072 par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī, 2. un 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši šīm normām nav iespējams atmaksāt pievienotās vērtības nodokli, kas nebija maksājams un par kuru pakalpojumu saņēmējam tika kļūdaini izrakstīts rēķins, un kas tika iemaksāts šo pakalpojumu sniegšanas vietas dalībvalsts Valsts kasē.

Astotā direktīva, kuras mērķis nav apšaubīt sistēmu, kuru īsteno Sestā direktīva 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, nosaka pievienotās vērtības nodokļa, ko kādā dalībvalstī ir samaksājis citā dalībvalstī reģistrēts nodokļa maksātājs, atmaksāšanas kārtību. Tādējādi tās mērķis ir saskaņot Sestās direktīvas 17. panta 3. punktā minētās tiesības nodokļa atmaksāšanai. Astotās direktīvas 2. un 5. pants skaidri atsaucas uz Sestās direktīvas 17. pantu. Šādos apstākļos, tā kā minētajā 17. pantā norādītās tiesības uz atskaitīšanu nevar tikt piemērotas pievienotās vērtības nodoklim, par kuru ir kļūdaini izrakstīts rēķins un kas ir samaksāts nodokļu administrācijai, ir jākonstatē, ka šis pievienotās vērtības nodoklis nav atmaksājams atbilstoši Astotās direktīvas noteikumiem.

(sal. ar 25.–28. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

2. Izņemot Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, ko grozījusi Direktīva 92/111, 21. panta 1. punktā skaidri minētos gadījumus, tikai pakalpojumu sniedzējs ir uzskatāms par pievienotās vērtības nodokļa parādnieku attiecībā pret pakalpojumu sniegšanas vietas dalībvalsts nodokļu administrāciju.

(sal. ar 33. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)

3. Neitralitātes, efektivitātes un nediskriminācijas principi neiestājas pret tādu valsts likumdošanu, saskaņā ar kuru tikai preču piegādātājs var pieprasīt naudas summu, kas kā pievienotās vērtības nodoklis ir nepamatoti samaksātas nodokļu administrācijai, atmaksāšanu, un pakalpojumu saņēmējs var vērsties pret šo pakalpojumu sniedzēju ar civilprasību par nepamatoti samaksāto summu atmaksāšanu. Tomēr, ja ir neiespējami vai pārmērīgi grūti panākt pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanu, dalībvalstīm ir jāparedz līdzekļi, kas ļautu minētajam pakalpojumu saņēmējam atgūt nodokli, par kuru ir kļūdaini izrakstīts rēķins, lai ievērotu efektivitātes principu.

Šo atbildi neietekmē valsts likumdošana tiešo nodokļu jomā, jo tiešo nodokļu sistēma kopumā nav saistīta ar pievienotās vērtības nodokļa sistēmu.

(sal. ar 42., 45. punktu un rezolutīvās daļas 3. punktu)