Lieta T-276/04

Compagnie maritime belge SA

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

“Konkurence — Kolektīva dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana — Kuģniecības konference — Lēmums, ar kuru uzliek naudas sodu, pamatojoties uz agrāku lēmumu, ko Tiesa ir daļēji atcēlusi — Regula (EEK) Nr. 2988/74 — Saprātīgs termiņš — Tiesības uz aizstāvību — Tiesiskā drošība — Res judicata spēks”

Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2008. gada 1. jūlija spriedums   II ‐ 1282

Sprieduma kopsavilkums

1. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums – Lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums un uzlikts naudas sods – Daļēja atcelšana attiecībā uz naudas soda uzlikšanu

   (EKL 229. pants; Padomes Regulas Nr. 17 un Nr. 2988/74 un Regulas Nr. 4056/86 11. panta 2. punkts, 19. panta 2. punkts un 21. pants)

2. Konkurence – Administratīvais process – Noilgums lietu ierosināšanai – Pārtraukšana – Piemērojamība

   (Padomes Regula Nr. 17 un Regulas Nr. 2988/74 2. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 2. punkts)

3. Konkurence – Administratīvais process – Noilgums naudas sodu uzlikšanai – Tikai Regulas Nr. 2988/74 piemērošana

   (Padomes Regulas Nr. 2988/74 2. panta 1. un 3. punkts)

4. Konkurence – Naudas sodi – Izvērtēšana pēc uzņēmuma individuālās rīcības

   (Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)

5. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas pieņemtajās pamatnostādnēs noteiktie kritēriji – Piemērojamība konkurences noteikumu pārkāpumiem jūras transporta jomā

   (EOTK līguma 65. panta 5. punkts; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Regulas Nr. 4056/86 19. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)

6. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību pastiprinoši vai mīkstinoši apstākļi

   (Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 2. un 3. punkts)

7. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Nepieciešamība ņemt vērā attiecīgo uzņēmumu apgrozījumu – Neesamība

   (Padomes Regula Nr. 4056/86)

1.  Gadījumā, kad, esot Komisijas lēmumam, ar kuru konstatēts konkurences noteikumu pārkāpums un uzlikts naudas sods, Kopienu tiesa procesuālas kļūdas dēļ un pilnībā noraidot pamatus, kas attiecas uz lietas būtību, par pārkāpuma konstatēšanu, ir daļēji atcēlusi šo lēmumu attiecībā uz uzlikto naudas sodu, Komisija var pamatoti pieņemt jaunu lēmumu, lai, pirmkārt, uzliktu jaunu naudas sodu, pamatojoties uz pirmā lēmuma neatceltajām daļām, un, otrkārt, labotu tiesas konstatētās formas kļūdas. Šis jaunais lēmums ir analizējams tikai kā lēmums, ar kuru uzliek naudas sodu, un nevis kā lēmums, ar kuru konstatē pārkāpumu, un tam jābūt pieņemtam, ievērojot Regulā Nr. 2988/74 attiecībā uz noilguma termiņiem procesuālās darbībās un sankciju piemērošanā atbilstīgi transporta un konkurences noteikumiem aprakstītos noilguma noteikumus, pretējā gadījumā tas ir nelikumīgs. Šajā sakarā it īpaši attiecībā uz pārkāpumiem jūras transporta jomā ne Regula Nr. 4056/86, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā [EKL 81.] un [82.] pantu piemērot attiecībā uz jūras transportu, ne Regula Nr. 17 nav skaidri izslēgušas divu atsevišķu lēmumu pieņemšanu formāli attiecībā uz diviem atšķirīgiem juridiskiem pamatiem, proti, pārkāpumu konstatējošo (Regulas Nr. 4056/86 gadījumā, pamatojoties uz tās 11. panta 1. punktu) un naudas sodu uzliekošo (pamatojoties uz šīs pašas regulas 19. panta 2. punktu).

   Pēc tam, kad izsmelti visi tiesību aizsardzības līdzekļi pret šādu lēmumu vai pēc tam, kad beidzies to izmantošanai paredzētais termiņš, Komisijas pirmā lēmuma neatceltās daļas, kuras kļūst par res judicata, galīgā veidā ir Kopienu tiesību sistēmas sastāvdaļa un rada visas tiesiskās sekas. No tā izriet, ka, iesniedzot prasību par jaunā Komisijas lēmuma atcelšanu, sodītais uzņēmums nevar no jauna apstrīdēt pārkāpuma būtību, jo Komisija to ir galīgi konstatējusi savā pirmajā lēmumā. Šī paša iemesla dēļ šis uzņēmums nevar sekmīgi atsaukties ne uz apgalvoto tā tiesību uz aizstāvību pārkāpumu administratīvajā procesā pirms pirmā lēmuma pieņemšanas, ne nepietiekamu pamatojumu, kas pamatots ar faktu, ka jaunajā lēmumā, ar kuru uzliek naudas sodu, tikai un vienīgi ir atsauce uz pirmā lēmuma, ar kuru konstatēts pārkāpums, neatceltajām daļām. Turklāt, īstenojot savu neierobežoto kompetenci, piemērojot Regulas Nr. 4056/86 21. pantu EKL 229. panta izpratnē, Pirmās instances tiesa var likumīgi uz to atsaukties, lai novērtētu uzliktā naudas soda summu.

   (sal. ar 22., 23., 55., 57., 60., 62., 63., 76., 83. un 110. punktu)

2.  Saskaņā ar Regulas Nr. 2988/74 attiecībā uz noilguma termiņiem procesuālās darbībās un sankciju piemērošanā atbilstīgi transporta un konkurences noteikumiem 2. panta 2. punkta formulējumu noilguma termiņa pārtraukšana attiecas uz visiem tiem uzņēmumiem, kas bijuši iesaistīti attiecīgajā pārkāpumā. Tādējādi uzņēmums, kurš ir kuģniecības konferences dalībnieks, nevar apstrīdēt pārkāpuma, kurā tas piedalījies kopā ar citiem šīs konferences dalībniekiem, noilguma termiņa pārtraukšanu attiecībā uz sevi, pamatojot tikai ar to, ka tas nebija tiešais kuģniecības konferencei adresētā iebildumu raksta saņēmējs.

   (sal. ar 30. un 31. punktu)

3.  Ar Regulu Nr. 2988/74 attiecībā uz noilguma termiņiem procesuālās darbībās un sankciju piemērošanā atbilstīgi transporta un konkurences noteikumiem tika izveidots pilnīgs tiesiskais regulējums, kas detalizēti regulē termiņus, kuru ietvaros Komisijai ir tiesības, neapdraudot fundamentālo prasību par tiesisko drošību, uzlikt naudas sodus uzņēmumiem, attiecībā uz kuriem notiek process par Kopienas konkurences noteikumu piemērošanu. Esot šim tiesiskajam regulējumam, ir jānoraida visi apsvērumi saistībā ar pienākumu Komisijai izmantot savas pilnvaras naudas sodu uzlikšanā saprātīgā termiņā.

   Šo secinājumu neliek apšaubīt atsauce uz apgalvotu tiesiskās drošības vai tiesību uz aizstāvību pārkāpumu. Pirmkārt, Regula Nr. 2988/74 tās otrajā apsvērumā pilnībā ņem vērā vajadzību nodrošināt tiesisko drošību, tieši ieviešot noilguma principu. Otrkārt, tik ilgi, kamēr nav iestājies šajā regulā paredzētais noilgums, visi uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības, par kuriem tiek veikta izmeklēšana konkurences politikas jomā saskaņā ar Regulu Nr. 17, paliek neziņā par šī procesa iznākumu un iespējamo sodu vai naudas sodu uzlikšanu. Tādējādi šīs neskaidrības paildzināšana ir raksturīga Regulas Nr. 17 piemērošanas procedūrām un pati par sevi nav tiesību uz aizstāvību aizskārums.

   (sal. ar 41. un 43. punktu)

4.  Ja kāds uzņēmums ar savu rīcību pārkāpj EKL 82. pantu, tas nevar izvairīties no paredzētā soda tādēļ, ka citiem uzņēmumiem naudas sods nav uzlikts, jo Kopienu tiesas izskatīšanā nav lietas par šiem attiecīgajiem uzņēmumiem.

   (sal. ar 94. punktu)

5.  Pamatnostādnes sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, pēc analoģijas ir piemērojamas arī tiem konkurences noteikumu pārkāpumiem jūras transporta jomā, kas konstatēti un sodīti, piemērojot Regulu Nr. 4056/86, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā [EKL 81.] un [82.] pantu piemērot attiecībā uz jūras transportu.

   (sal. ar 109. punktu)

6.  Komisijai nevar izvirzīt prasību principā nedz uzskatīt pārkāpumu turpināšanu par vainu pastiprinošu apstākli, nedz arī uzskatīt pārkāpumu izbeigšanu par vainu mīkstinošu apstākli. Faktiski, samazinājuma piemērošana pildītu dubultas funkcijas, ņemot vērā pārkāpuma ilgumu naudas sodu aprēķinā. Līdz ar to Komisijai nekādi nevar likt tās rīcības brīvības ietvaros piešķirt naudas soda samazinājumu par acīmredzama pārkāpuma izbeigšanu, neatkarīgi no tā, vai šī izbeigšana būtu notikusi pirms, vai pēc tās iejaukšanās.

   (sal. ar 120. punktu)

7.  Nosakot naudas soda summu par konkurences noteikumu pārkāpumu jūras transporta jomā, Komisijai nav pienākuma veikt savu naudas soda aprēķinu, pamatojoties uz summām, kas balstītas uz attiecīgo uzņēmumu apgrozījumu.

   Šajā sakarā nav nozīmes atsaukties uz Komisijas agrāko lēmumu pieņemšanas praksi, jo, pirmkārt, šī prakse nekalpo kā naudas sodu juridiskais pamats konkurences jautājumā, ņemot vērā, ka tas ir noteikts vienīgi Regulā Nr. 4056/86, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā [EKL 81.] un [82.] pantu piemērot attiecībā uz jūras transportu, un, otrkārt, Komisijai ir plaša rīcības brīvība naudas sodu noteikšanā, lai virzītu uzņēmumu rīcību uz konkurences noteikumu ievērošanu.

   (sal. ar 131.–133. punktu)