EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62004TJ0194

Sprieduma kopsavilkums

Lieta T-194/04

The Bavarian Lager Co. Ltd

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

“Piekļuve dokumentiem — Regula (EK) Nr. 1049/2001 — Dokumenti, kas attiecas uz procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi — Lēmums, ar kuru atteikta piekļuve — Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi — Regula (EK) Nr. 45/2001 — Privātās dzīves jēdziens”

Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2007. gada 8. novembra spriedums   II - 4532

Sprieduma kopsavilkums

  1. Prasība atcelt tiesību aktu – Kopienu tiesas kompetence

    (EKL 230. pants)

  2. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami akti

    (EK līguma 169. pants (jaunajā redakcijā — EKL 226. pants))

  3. Tiesību aktu tuvināšana – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Kopienu iestāžu un struktūru veikta šo datu apstrāde – Regula Nr. 45/2001

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 5. panta a) un b) apakšpunkts un Regula Nr. 1049/2001)

  4. Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 8. panta b) punkts un Regulas Nr. 1049/2001 2. pants un 6. panta 1. punkts)

  5. Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 8. panta b) punkts un Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

  6. Tiesību aktu tuvināšana – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Kopienu iestāžu un struktūru veikta šo datu apstrāde – Regula Nr. 45/2001

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 5. panta b) apakšpunkts un 18. pants un Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

  7. Tiesību aktu tuvināšana – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Kopienu iestāžu un struktūru veikta šo datu apstrāde – Regula Nr. 45/2001

    (LES 6. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 45/2001)

  8. Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001

    (LES 6. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 10. pants un Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46)

  9. Tiesību aktu tuvināšana – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Kopienu iestāžu un struktūru veikta šo datu apstrāde – Regula Nr. 45/2001

    (EK līguma 169. pants (jaunajā redakcijā — EKL 226. pants); Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 2. panta a) punkts un Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

  10. Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 10492001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums)

  11. Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001)

  1.  Prasījumi, kas iesniegti prasības atcelt tiesību aktu ietvaros un vērsti uz to, lai Komisijai tiktu uzdots pieņemt konkrētus pasākumus, ir nepieņemami. Kopienu tiesa nevar dot rīkojumu iestādēm vai tās aizstāt, veicot tiesiskuma kontroli. Šis tiesiskuma kontroles ierobežojums attiecas uz visām strīdus jomām, kuras Pirmās instances tiesai ir jāskata, tai skaitā uz piekļuvi dokumentiem.

    (sal. ar 47. un 48. punktu)

  2.  Privātpersona nevar prasīt atcelt Komisijas atteikumu pret dalībvalsti ierosināt procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi.

    Faktiski no Līguma 169. panta (jaunajā redakcijā — EKL 226. pants) izriet, ka Komisijai nav pienākuma uzsākt procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi, bet tai šajā sakarā ir jābūt diskrecionārām izvērtēšanas pilnvarām, kas izslēdz privātpersonu tiesības prasīt iestādei pieņemt noteiktu nostāju un celt prasību atcelt tās atteikumu rīkoties.

    (sal. ar 54. un 55. punktu)

  3.  Saskaņā ar Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 5. panta a) vai b) apakšpunktu, saskaņā ar ko apstrādei jābūt vajadzīgai, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs, vai lai ievērotu juridiskus pienākumus, kas jāpilda par apstrādi atbildīgajai personai, apstrādei ir jābūt likumīgai. Eiropas Savienības pilsoņu vai ikvienas fiziskas vai juridiskas personas, kura ir rezidents vai kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī, tās tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem, kas paredzētas Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 2. pantā, atbilst likumīgam pienākumam Regulas Nr. 45/2001 5. panta b) apakšpunkta nozīmē. Tādējādi, ja Regula Nr. 1049/2001 paredz datu izpaušanu, kas ir “apstrāde” Regulas Nr. 45/2001 2. panta b) punkta nozīmē, šīs pašas regulas 5. pants padara šo paziņošanu likumīgu šajā ziņā.

    (sal. ar 106. punktu)

  4.  Piekļuve dokumentiem, kas ietver personas datus, ietilpst Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem piemērošanas jomā. Saskaņā ar tās 6. panta 1. punktu pieteikuma iesniedzējam nav jānorāda tā iesniegšanas iemesli un tādējādi nav jāpierāda nekāda interese, lai piekļūtu prasītajiem dokumentiem. Tādējādi gadījumā, kad personas dati tiek nosūtīti, lai būtu iedarbīgs Regulas Nr. 1049/2001 2. pants, kas paredz tiesības piekļūt dokumentiem visiem Savienības pilsoņiem, situācijai ir piemērojama šī regula un tādējādi prasītājam nav jāpierāda [dokumenta satura] atklāšanai piemītošais vajadzības raksturs Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 8. panta b) punkta nozīmē. Faktiski, ja būtu prasīts, lai prasītājs pierāda datu nosūtīšanas vajadzību kā papildu nosacījumu tam, kas noteikts Regulā Nr. 45/2001, šī prasība būtu pretrunā Regulas Nr. 1049/2001 mērķim, proti, iespējami plašai publiskai piekļuvei iestāžu dokumentiem.

    (sal. ar 107. punktu)

  5.  Ņemot vērā, ka piekļuve dokumentam tiek atteikta saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta gadījumā, kad tā satura atklāšana var kaitēt personas privātajai dzīvei un neaizskaramībai, personas [datu] izpaušana, uz kuru neattiecas šis izņēmums, principā nevar apdraudēt attiecīgās personas tiesiskās intereses Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 8. panta b) punkta nozīmē.

    (sal. ar 108. punktu)

  6.  Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 18. pantā ir paredzēts, ka attiecīgajai personai ir tiesības jebkurā laikā iebilst pret datu, kas uz viņu attiecas, apstrādi, ja tam ir likumīgs pamatojums, kurš saistīts ar viņas konkrēto stāvokli, izņemot gadījumus, kas paredzēti minētās regulas 5. panta b) apakšpunktā. Tādējādi, ņemot vērā, ka Regulā Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem paredzētā datu apstrāde ir likumīgs pienākums Regulas Nr. 45/2001 5. panta b) apakšpunkta nozīmē, attiecīgajai personai principā nav tiesību iebilst. Tomēr, ņemot vērā, ka Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts izņēmums no šī likumīgā pienākuma, pamatojoties uz to, ir jāņem vērā sekas, kādas var būt datu, kas attiecas uz attiecīgo personu, atklāšanai. Šajā ziņā ir jāatzīmē, ka, ja šo datu paziņošana neapdraud attiecīgās personas privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzību, kā to paredz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts, attiecīgās personas atteikšanās [atklāt tās datus] nekavē šo datu paziņošanu.

    (sal. ar 109. un 110. punktu)

  7.  Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti noteikumi tiktāl, ciktāl tie reglamentē tādu personas datu apstrādi, kas var apdraudēt pamatbrīvības un it īpaši tiesības uz privāto dzīvi, noteikti ir interpretējami, ņemot vērā pamattiesības, kas ir neatņemama vispārējo tiesību principu sastāvdaļa, kuru ievērošanu nodrošina Tiesa un Pirmās instances tiesa, un kuri ir skaidri pārņemti LES 6. panta 2. punktā kā vispārējie Kopienu tiesību principi.

    (sal. ar 111. un 112. punktu)

  8.  Ikvienā lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, ir jāievēro Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants atbilstoši LES 6. panta 2. punktam. Šajā ziņā šajā regulā ir noteikti vispārīgi principi un ierobežojumi, kas sabiedrības vai privātu interešu dēļ reglamentē tiesību piekļūt dokumentiem izmantošanu atbilstoši EKL 225. panta 2. punktam. Līdz ar to šīs regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts izņēmums, kas domāts, lai nodrošinātu indivīda privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzību. Tā kā izņēmumi no principa par piekļuvi dokumentiem ir jāinterpretē šauri, šis izņēmums attiecas tikai uz tādiem personas datiem, kas konkrēti un reāli var apdraudēt personas privāto dzīvi un neaizskaramību.

    Tas, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru jēdziens “privātā dzīve” ir plašs un ka tiesības uz personas datu aizsardzību var būt viens no tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ievērošanas aspektiem, nenozīmē, ka uz visiem personas datiem noteikti attiecas “privātās dzīves” jēdziens.

    Vēl jo vairāk — visi personas dati pēc savas būtības nevar apdraudēt attiecīgās personas privāto dzīvi. Faktiski Direktīvas 95/46 par personas aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 33. apsvērumā ir atsauce uz tādiem datiem, kas var pēc savas būtības apdraudēt pamatbrīvības vai privāto dzīvi un kurus nevar apstrādāt bez attiecīgās personas skaidri izteiktas piekrišanas, kas nozīmē, ka visi dati nav vienādi. Šādi jūtīgi dati var tikt iekļauti tajos, uz kuriem atsaucas Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 10. pants par īpašu kategoriju datu apstrādi, kas atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, kā arī uz veselību vai seksuālo dzīvi attiecināmu datu apstrādi.

    (sal. ar 116.–119. punktu)

  9.  Protokolā ietvertais sanāksmes, kas notika procedūras sakarā ar pienākumu neizpildi atbilstoši Līguma 169. pantam (jaunajā redakcijā — EKL 226. pants) ietvaros, to dalībnieku saraksts, kuri minēti atkarībā no vienībām, kuru vārdā šīs personas piedalījās minētajā sanāksmē, aprakstīti pēc viņu amata, vārda iniciāļa, uzvārda un vajadzības gadījumā dienesta, organizācijas vai asociācijas, pie kuras tie piederēja šīs vienības iekšienē, ietvēra arī personas datus Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 2. panta a) punkta nozīmē, jo personas, kuras piedalījās šajā sanāksmē, varēja tajā identificēt. Tomēr tikai tas vien, ka dokuments, uz kuru attiecas pieteikums par piekļuvi atbilstoši Regulai Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, ietver personas datus, noteikti nenozīmē, ka attiecīgo personu privātā dzīve vai neaizskaramība ir apdraudēta, lai gan profesionālās darbības principā nav izslēgtas no “privātās dzīves” jēdziena Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta nozīmē.

    Tas, ka protokolā bija ietverti šo pārstāvju uzvārdi, neskāra attiecīgo personu privātās dzīves, ņemot vērā, ka tās piedalījās sanāksmē kā savu vienību pārstāvji. Turklāt protokolā nebija ietverts individuāls šo personu viedoklis, bet gan nostājas, kuras attiecās uz vienībām, kuras šīs personas pārstāvēja. Katrā ziņā ar pārstāvju uzvārdu atklāšanu nevar konkrēti un reāli apdraudēt attiecīgo personu privāto dzīvi un neaizskaramību. Tikai attiecīgās personas uzvārds sanāksmes dalībnieku sarakstā saistībā ar vienību, ko šīs persona pārstāv, nav šāda apdraudējuma, un minētās Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā attiecīgo personu privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzība nav apdraudēta.

    (sal. ar 121.–123., 125. un 126. punktu)

  10.  Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta trešais ievilkums, kas paredz “aizsargāt pārbaudes, izmeklēšanu un revīziju”, ir piemērojams tikai, ja attiecīgo dokumentu [satura] atklāšana var kaitēt pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas pabeigšanai. Šajā ziņā šis izņēmums, kā tas izriet no tā redakcijas, neparedz aizsargāt pašas izmeklēšanas darbības, bet gan šo darbību mērķi, kas procedūras sakarā ar pienākumu neizpildi ietvaros ir likt attiecīgajai dalībvalstij izpildīt Kopienu tiesību prasības.

    Gadījumā, kad Komisija jau bija izbeigusi pārkāpuma procedūru pret dalībvalsti sešus gadus pirms lūguma par piekļuvi dokumentiem, tā bija grozījusi attiecīgo tiesisko regulējumu un tādējādi bija sasniegts izmeklēšanas darbību mērķis. Tādējādi Komisijas lēmuma, ar kuru tika atteikta piekļuve sanāksmes, kas notika procedūras sakarā ar pienākumu neizpildi ietvaros, protokolam, pieņemšanas brīdī netika veikta neviena tāda izmeklēšanas darbība, kuras mērķi varētu apdraudēt ar protokola, kurā bija ietverti vienību konkrēti sanāksmē piedalījušos pārstāvju uzvārdi, satura atklāšanu, un līdz ar to nav piemērojams Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešā ievilkuma izņēmums.

    (sal. ar 148. un 149. punktu)

  11.  Pārbaudei, ko ir nepieciešams veikt, lai izskatītu pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, kas iesniegts Regulā Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem paredzētās procedūras ietvaros, ir jābūt konkrētai. Pirmkārt, tikai apstāklis, ka dokuments attiecas uz ar izņēmumu aizsargāto interesi, nav pietiekams, lai pamatotu šī izņēmuma piemērošanu. Otrkārt, riskam, ka tiks kaitēts aizsargātajām interesēm, ir jābūt saprātīgi paredzamam, nevis tikai hipotētiskam. Līdz ar to izvērtēšana, kas jāveic iestādei, lai piemērotu izņēmumu, ir jāveic konkrēti un jāatspoguļo lēmuma pamatojumā.

    Tādējādi, lai gan nepieciešamība saglabāt personu, kuras sniedz Komisijai informāciju par iespējamiem Kopienu tiesību pārkāpumiem, anonimitāti ir likumīgs mērķis, kas var pamatot to, ka Komisija nepiešķir pilnu vai pat daļēju piekļuvi noteiktiem dokumentiem, tomēr tik un tā šajā gadījumā Komisija ir abstrakti izteikusi savu viedokli par apdraudējumu, ko attiecīgā [dokumenta satura] ar uzvārdiem atklāšana varētu nodarīt tās izmeklēšanas darbībām, pietiekami juridiski nepierādot, ka šī dokumenta satura atklāšana varētu patiešām un reāli apdraudēt izmeklēšanas aizsardzību. Tādējādi šajā gadījumā nav pierādīts, ka izmeklēšanas darbību mērķis konkrēti un reāli tika apdraudēts ar prasīto datu publiskošanu sešus gadus pēc minēto darbību pabeigšanas.

    (sal. ar 151. un 152. punktu)

Top