Keywords
Summary

Keywords

1. Prejudiciāli jautājumi – Spēkā esamības novērtējums – Neiespējamība atsaukties uz PTO līgumiem, lai apstrīdētu Kopienu akta tiesiskumu

2. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība

(Padomes Regulas Nr. 384/96 1. panta 2. punkts, 2. panta 1. punkts un 6. punkta a) apakšpunkts)

3. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība

(Padomes Regulas Nr. 384/96 2. panta 10. un 11. punkts un Regula Nr.2398/97)

4. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Kaitējums

(Padomes Regulas Nr. 384/96 3. panta 5. punkts)

5. Prejudiciāli jautājumi – Spēkā esamības novērtējums – Kopienas regulas, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu, atzīšana par spēkā neesošu – Sekas

(Padomes Regulas Nr. 2913/92 236. panta 1. punkts)

Summary

1. Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) līgumi, ņemot vērā to īpašības un struktūru, principā nav tādas normas, ko Tiesa ņem vērā, pārbaudot Kopienu iestāžu pieņemto aktu tiesiskumu. Tikai gadījumā, ja Kopiena ir gribējusi izpildīt konkrētu pienākumu, ko tā uzņēmusies PTO ietvaros, vai gadījumā, ja Kopienu tiesību akts tieši atsaucas uz konkrētām PTO līgumu normām, Tiesai ir jāpārbauda attiecīgā Kopienu tiesību akta tiesiskums, ņemot vērā PTO noteikumus.

(sal. ar 29. un 30. punktu)

2. Saistībā ar antidempinga maksājuma noteikšanu Padome “saliktās” normālās vērtības aprēķinā nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka, nosakot summas, kas atbilst pārdošanas izmaksām, administratīvajiem izdevumiem un pārējām vispārējām izmaksām, kā arī peļņai, Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 2. panta 6. punkta a) apakšpunkts, pirmkārt, neliedz ņemt vērā datus tikai par vienu no tiem uzņēmumiem, kas iesaistīti izmeklēšanā, uzņēmumu, kurš izmeklēšanas laikposmā veicis līdzīgas preces reprezentatīvu pārdošanu izcelsmes valsts iekšējā tirgū, un, otrkārt, ļauj nenoteikt peļņas normu attiecībā uz pārdošanu, ko citi eksportētāji vai ražotāji nav veikuši parastajās tirdzniecības operācijās, saskaņā ar minētās regulas 1. panta 2. punktā un 2. panta 1. punktā paredzēto principu, saskaņā ar kuru normālajai vērtībai principā jābalstās uz datiem par pārdošanu, kas veikta parastajās tirdzniecības operācijās.

(sal. ar 46.–48. punktu)

3. Tā kā dempinga starpības noteikšanai ir taisnīgi jāsalīdzina līdzīgas preces normālā vērtība ar eksporta uz Kopienu cenu, Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, preces, uz kuru attiecas antidempinga izmeklēšana, kopējās dempinga starpības aprēķinam izmantojot negatīvo dempinga starpību “reducēšanas līdz nullei” metodi, jo, veicot vidējās svērtās vērtības salīdzināšanu ar visu uz Kopienu orientēto eksporta darījumu vidējo svērto cenu, ar šādas metodes izmantošanu, uz kuru turklāt nav nekādas norādes Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 2. pantā, tiek grozītas eksporta darījumu cenas un tātad salīdzinājums pilnībā neatspoguļo visas salīdzināmās eksporta cenas. Līdz ar to Regulas Nr. 2398/97, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Ēģiptes, Indijas un Pakistānas izcelsmes kokvilnas gultasveļas importu, 1. pants nav spēkā tiktāl, ciktāl Padome izmeklēšanā, kuras rezultātā tika pieņemta minētā regula, apskatāmās preces kopējās dempinga starpības noteikšanai izmantoja negatīvo dempinga starpību “reducēšanas līdz nullei” metodi attiecībā uz katru no attiecīgās preces veidiem.

(sal. ar 55.–57. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

4. Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 3. panta 5. punkts, kurā izklāstīti būtiskie kaitējuma faktori, kas ietekmē Kopienas ražošanas nozares stāvokli, piešķir Kopienu iestādēm rīcības brīvību attiecībā uz dažādu rādītāju pārbaudi un novērtēšanu, nosakot kaitējuma esamību.

Šī norma prasa vienīgi, lai tiktu pārbaudīti būtiskie ekonomikas faktori un rādītāji, kuri ietekmē Kopienas ražošanas nozares stāvokli un kuru uzskaitījums šajā normā nav visaptverošs. Līdz ar to, izskatot importa par dempinga cenām ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli un tālab novērtējot tikai būtiskus faktorus, kas ietekmē šo stāvokli, attiecīgās iestādes nav pārsniegušas rīcības brīvību, kas tām piešķirta saistībā ar sarežģītu ekonomisko situāciju novērtēšanu.

(sal. ar 61.–63. punktu)

5. Importētājam, kas cēlis valsts tiesā prasību par lēmumiem, ar kuriem tam ir pieprasīts samaksāt antidempinga maksājumus atbilstoši Kopienas regulai, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu importam un ko Tiesa ir atzinusi par spēkā neesošu prejudiciālā nolēmuma tiesvedības ietvaros, izvērtējot spēkā esamību, principā ir tiesības atsaukties uz šo spēkā neesamību pamata prāvā, lai panāktu šo maksājumu atmaksu atbilstoši Regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 236. panta 1. punktam. Šajā sakarā valsts tiesai ir jāpārbauda, vai ir izpildīti šai atmaksai paredzētie nosacījumi.

(sal. ar 67. un 69. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)