Keywords
Summary

Keywords

1. Prejudiciālie jautājumi — Vēršanās Tiesā — Kopienu akta spēkā esamības apstrīdēšana valsts tiesā

(EKL 234. panta otrā daļa)

2. Transports — Gaisa transports — Regula Nr. 261/2004 — Atbalsts pasažieriem un to aprūpe lidojuma ilgas kavēšanās gadījumā

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 261/2004 6. pants, 1999. gada Monreālas Konvencija

3. Iestāžu akti — Pamatojums — Pienākums — Piemērojamība

(EKL 253. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 261/2004 5., 6. un 7. pants)

4. Transports — Gaisa transports — Regula Nr. 261/2004 — Atbalsts pasažieriem, to aprūpe un kompensācija tiem lidojuma atcelšanas vai ilgas kavēšanās gadījumā

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 261/2004 5., 6. un 7. pants)

5. Transports — Gaisa transports — Regula Nr. 261/2004 — Atbalsts pasažieriem, to aprūpe un kompensācija tiem lidojuma atcelšanas vai ilgas kavēšanās gadījumā

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 261/2004 5., 6. un 7. pants)

Summary

1. Tas, ka valsts tiesā tiek apstrīdēta Kopienu akta spēkā esamība, pats par sevi nevar pamatot prejudiciāla jautājuma uzdošanu Tiesai.

Tiesas, kuru lēmumus saskaņā ar valsts tiesībām var pārsūdzēt, var izskatīt Kopienu akta spēkā esamību un, ja tās neuzskata lietas dalībnieku norādītos spēkā neesamības pamatus par pamatotiem, noraidīt šos pamatus, secinot, ka šis akts ir pilnībā spēkā esošs, ņemot vērā, ka, šādi rīkojoties, tās neapdraud Kopienu akta spēkā esamību.

Savukārt, ja šīs tiesas uzskata, ka viens vai vairāki lietas dalībnieku norādītie Kopienu akta spēkā neesamības pamati vai, ja tāds būtu gadījums, pamati, kas konstatēti pēc tiesas ierosmes, ir pamatoti, tām ir pienākums apturēt tiesvedību un vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu akta spēkā esamības novērtēšanai.

(sal. ar 28.–30. un 32. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2. Atbalsts pasažieriem un to aprūpe lidojuma ilgas kavēšanās gadījumā, kas paredzēta 6. pantā Regulā Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos, ir standartizēti un tūlītēji kaitējumu atlīdzinoši pasākumi, kas ir saistīti ar sarežģījumiem sakarā ar kavēšanos pasažieru gaisa satiksmē.

Šie pasākumi nav to pasākumu vidū, kuru izpildes nosacījumus nosaka Monreālas Konvencija par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu unifikāciju, un līdz ar to tie nebūtu uzskatāmi par nesaderīgiem ar šo konvenciju.

Šī konvencija paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem pēc lidojuma kavēšanās attiecīgie pasažieri var celt prasības par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu individuālā kārtā, tas ir, saņemot kompensāciju no pārvadātājiem, kuri atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies šīs kavēšanās dēļ, nepasargājos šos pārvadātājus no visiem citu veidu prasījumiem.

Standartizētie un tūlītējie pasākumi, kas paredzēti šajā 6. pantā, nav šķērslis, lai attiecīgie pasažieri gadījumā, kad šī pati kavēšanās tiem turklāt radītu zaudējumus, par ko ir tiesības saņemt kompensāciju, varētu celt prasību arī par šo zaudējumu atlīdzināšanu Monreālas Konvencijā paredzētajos apstākļos.

(sal. ar 44.–48. punktu)

3. 5., 6. un 7. pants Regulā Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos, nav spēkā neesoši sakarā ar pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu.

Tā kā Regula Nr. 261/2004 atspoguļo mērķa, ko Kopienu iestādes paredzējušas sasniegt, būtību, nevar prasīt, lai tā ietvertu īpašu pamatojumu katrai no izmantotajām tehniskajām metodēm. Šajā sakarā, tā kā pasažieru aizsardzības mērķis prasa, lai tiktu noteiktas standartizētas un efektīvas kaitējuma atlīdzināšanas metodes, kas brīdī, kad tās ir jāievieš, neradītu diskusijas par to, uz ko gluži acīmredzami, aizstāvoties ar ārkārtas apstākļiem, tiktu norādīts, Kopienu likumdevējs, nepārkāpjot pienākumu norādīt pamatojumu, varēja nenorādīt motīvus, kuru dēļ tas ir uzskatījis, ka apkalpojošie gaisa pārvadātāji nevar atsaukties uz šādu attaisnojumu, lai atbrīvotos no šīs regulas 5. un 6. pantā noteiktajiem atbalsta un aprūpes pienākumiem. Tāpat Kopienu likumdevējs varēja, nepadarot attiecīgo aktu par nelikumīgu, šīs regulas 7. pantā noteikt pamatatlīdzības principu un tās summu, kas izmaksājama lidojuma atcelšanas gadījumā, nenorādot motīvus, kuru dēļ tas ir izvēlējies šo metodi un šo summu.

(sal. ar 69., 70., 72. un 77. punktu)

4. Ņemot vērā, ka Kopienu likumdevējam ir plaša rīcības brīvība kopējās transporta politikas jomā, tikai šajā jomā ieviestā pasākuma acīmredzami nepiemērotais raksturs attiecībā pret mērķi, ko kompetentā iestāde plānojusi sasniegt, var ietekmēt šāda pasākuma likumīgumu saistībā ar pienākumu ievērot samērīguma principu.

Šajā sakarā pasažieru atbalsta, aprūpes un kompensācijas pasākumi, kas paredzēti 5., 6. un 7. pantā Regulā Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos, nešķiet acīmredzami neatbilstoši mērķim, ko Kopienu likumdevējs cenšas sasniegt – pastiprināt pasažieru, kuru lidojums tiek atcelts vai ilgi kavējas, aizsardzību. Gluži pretēji – šīs regulas 5. un 6. pantā paredzētie pasākumi paši par sevi ir tādi, kas nekavējoties novērš noteiktu kaitējumu, kas nodarīts šiem pasažieriem, un tādējādi paaugstinātā līmenī ļauj nodrošināt attiecīgo personu aizsardzību. Turklāt kritēriji, kas ir pieņemti, lai noteiktu pasažieru tiesības uz šiem pasākumiem, proti, kavēšanās ilgums un nākamā lidojuma gaidīšanas laiks, vai termiņš, kādā ieinteresētās personas tikušas informētas par lidojuma atcelšanu, līdz ar to nekādi nešķiet neatbilstoši samērīguma prasībai. Tāpat, tā kā attiecīgie standartizētie un tūlītējie zaudējumu atlīdzināšanas pasākumi mainās atkarībā no pasažieriem nodarītā kaitējuma būtiskuma, nešķiet, ka tie būtu acīmredzami neatbilstoši tikai tādēļ, ka pārvadātāji nevar atsaukties uz ārkārtēju apstākļu radītu attaisnojumu.

Turklāt nav pierādīts, ka brīvprātīgās apdrošināšanas polise, ko iegādājas pasažieri, lai segtu riskus, kas saistīti ar lidojuma kavēšanos un atcelšanu, ļauj jebkurā gadījumā kompensēt kaitējumu, kas attiecīgajām personām ir nodarīts uz vietas. Šādu pasākumu līdz ar to nevar uzskatīt par piemērotāku mērķa sasniegšanai nekā tie, ko ir noteicis Kopienu likumdevējs.

Tāpat, ņemot vērā, ka kavēšanās radītajām kaitējošajām sekām nav nekāda sakara ar iegādātās biļetes cenu, arguments, saskaņā ar kuru ieviestie pasākumi šo seku mazināšanai būtu jānosaka samērīgi ar tās cenu, nevar tikt atbalstīts.

Visbeidzot, kompensācija, kas paredzēta šīs regulas 7. pantā un uz ko pasažieri var pretendēt, ja tie ir novēloti informēti par lidojuma atcelšanu, ņemot vērā šādu ārkārtas apstākļu, kas atbrīvo gaisa pārvadātājus no šīs kompensācijas izmaksas, pastāvēšanu un šī pienākuma ieviešanas ierobežojošos nosacījumus, nešķiet acīmredzami nepiemērota sasniedzamajam mērķim. Turklāt kompensācijas summa, kas noteikta atkarībā no attiecīgo lidojumu attāluma, nešķiet pārmērīga.

(sal. ar 80., 82., 84.–88. un 91. punktu)

5. Regulas Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos, 5., 6. un 7. panta noteikumi, kas uzliek vienus un tos pašus pienākumus visiem gaisa pārvadātājiem, nav spēkā neesoši sakarā ar vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, lai gan šādi pienākumi neskar citus transporta līdzekļus.

Pirmkārt, uzņēmumu, kas darbojas katrā atšķirīgajā transporta darbības sektorā, situācija nav salīdzināma, šie transporta veidi atbilstoši to izmantošanas nosacījumiem nav savstarpēji aizstājami.

Otrkārt, gaisa transporta jomā pasažieri, kuru lidojums tiek atcelts vai ilgi kavējas, atrodas objektīvi atšķirīgā situācijā nekā citu transporta veidu pasažieri šāda paša rakstura situācijās.

Turklāt gaisa pārvadātāju pasažieriem nodarītais kaitējums lidojuma atcelšanas vai ilgas kavēšanās gadījumā ir analogs neatkarīgi no tā, ar kādu lidsabiedrību tie noslēguši līgumu, un tam nav sakara ar lidsabiedrību izmantoto cenu politiku. Līdz ar to, lai netiktu skarts vienlīdzīgas attieksmes princips, saskaņā ar regulas noteikto mērķi palielināt visu gaisa pārvadātāju pasažieru aizsardzību Kopienu likumdevēja pienākums ir attiekties pret visām lidsabiedrībām vienādi.

(sal. ar 96.–99. punktu)