Изберете експерименталните функции, които искате да изпробвате

Този документ е извадка от уебсайта EUR-Lex.

Документ 62004CJ0308

    Sprieduma kopsavilkums

    Keywords
    Summary

    Keywords

    1. Konkurence – Naudas sods – Kopienu sankcijas un trešā valstī uzliktās sankcijas par valsts konkurences tiesību pārkāpumu

    (EKL 3. panta 1. punkta g) apakšpunkts; Padomes Regulas Nr. 17 15. pants)

    2. Konkurence – Naudas sods – Apmērs – Komisijas diskrecionārā vara

    (Padomes Regulas Nr. 17 15. pants)

    3. Konkurence – Naudas sods – Pamatnostādnes naudas soda apmēra noteikšanai

    (Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)

    4. Konkurence – Naudas sods – Apmērs – Naudas soda pamatapmēra noteikšana atbilstīgi pārkāpumam

    (Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)

    5. Konkurence – Naudas sods – Apmērs – Noteikšana – Maksimālais apmērs

    (Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)

    6. Konkurence – Administratīvā procedūra – Tiesību uz aizstāvību ievērošana

    7. Konkurence – Naudas sods – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Attiecīgā uzņēmuma finansiālais stāvoklis

    (Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 5. panta b) punkts)

    8. Konkurence – Naudas sods – Komisijas rīcības brīvība

    (Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)

    Summary

    1. Non bis in idem princips, kas arī ir nostiprināts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. protokola 4. pantā, ir Kopienu tiesību pamatprincips, kura ievērošanu nodrošina tiesa.

    Aizliegtās vienošanās, kas noslēgta starptautiskā mērogā, gadījumā, kurā ir iejauktas kādas trešās valsts iestādes šīs valsts teritorijā, šo valstu iestāžu, kuru pienākums ir brīvas konkurences aizsardzība, pilnvaru izmantošana saskaņā ar to teritoriālo kompetenci ir atkarīga no šo valstu atbilstīgajām prasībām. Ja šo valstu iestādes konkurences tiesību jomā ir konstatējušas piemērojamo normu pārkāpumus, tad elementi, kas ir citu valstu tiesību sistēmas pamatā konkurences tiesībās, ietver ne tikai īpašu lietderību un mērķus, bet ir pamats īpašu materiālo normu pieņemšanai, kā arī ļoti atšķirīgām tiesiskajām sekām administratīvo tiesību, krimināltiesību vai civiltiesību jomā.

    No tā izriet, ka, ja Komisija soda par kāda uzņēmuma neatļautu rīcību, pat ja tā rodas starptautiskas aizliegtas vienošanās dēļ, tā cenšas aizsargāt brīvu konkurenci kopējā tirgū, kas saskaņā ar EKL 3. panta 1. punkta g) apakšpunktu ir Kopienas pamatmērķis. Saistībā ar tiesisko interešu aizsardzības Kopienu līmenī īpatnībām Komisijas izmantotais vērtējums saskaņā ar tās kompetenci šajā jomā var būtiski atšķirties no trešo valstu iestāžu vērtējuma.

    Tādējādi non bis in idem princips neattiecas uz situācijām, kurās saskaņā ar to kompetenci ir iesaistītas trešo valstu tiesību sistēmas un iestādes.

    (sal. ar 26.–29., 31. un 32. punktu)

    2. Visi apsvērumi par trešo valstu iestāžu uzliktajiem naudas sodiem ir ņemami vērā tikai saistībā ar rīcības brīvību, kas Komisijai ir piešķirta naudas sodu noteikšanā par Kopienu konkurences tiesību pārkāpumiem. Līdz ar to, lai arī nav izslēgts, ka Komisija samērīguma un taisnīguma motīvu dēļ ņem vērā naudas sodus, ko trešo valstu iestādes ir iepriekš uzlikušas, tomēr tai nav pienākuma to darīt.

    Prevencijas mērķis, ko Komisijai ir tiesības ievērot, nosakot naudas sodu apmēru, ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi ievēro konkurences normas, ko nosaka Līgums to darbībām kopējā tirgū. Līdz ar to, novērtējot saistībā ar šo noteikumu pārkāpšanu uzliekamā naudas soda preventīvo raksturu, Komisijai nav pienākuma ņemt vērā iespējamās sankcijas, kas piemērotas uzņēmumam trešās valsts konkurences normu pārkāpumu dēļ.

    (sal. ar 36. un 37. punktu)

    3. Komisijai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz naudas sodu aprēķina metodi un tā var šajā sakarā ņemt vērā vairākus apstākļus, jebkurā gadījumā ievērojot apgrozījuma maksimālo apjomu, kas noteikts Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktā.

    Pamatnostādnēs naudas soda apmēra noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, noteiktajā aprēķina metodē ir iekļauti dažādi elastīgi elementi, kas Komisijai ļauj izmantot tai piešķirto rīcības brīvību atbilstoši Regulas Nr. 17 15. panta noteikumiem.

    (sal. ar 46. un 47. punktu)

    4. Kamēr naudas soda pamatsumma ir noteikta atbilstīgi pārkāpumam, tā smagumu nosaka, atsaucoties uz virkni citu faktoru, attiecībā uz kuriem Komisijai ir plaša rīcības brīvība. [Vainu] pastiprinošu apstākļu ņemšana vērā, nosakot naudas sodu, atbilst Komisijas uzvedumam nodrošināt atbilstību konkurences noteikumiem.

    (sal. ar 71. punktu)

    5. Tikai galīgajai naudas soda par konkurences noteikumu pārkāpumu summai ir jāatbilst Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktā minētajam maksimālajam ierobežojumam 10% apmērā. Tādējādi ar šo pantu Komisijai netiek aizliegts dažādos posmos sasniegt starpsummu, kas pārsniedz šo ierobežojumu, savukārt galīgā naudas soda summa ierobežojumu nepārsniedz.

    (sal. ar 81. un 82. punktu)

    6. Tiesību uz aizstāvību ievērošana visās procedūrās, kuru rezultātā var tikt noteiktas sankcijas, it īpaši naudas sodi un kavējuma naudas, ir Kopienu tiesību pamatprincips, kas ir jāievēro arī administratīva rakstura procedūrā, dokumenta nenosūtīšana nav tiesību uz aizstāvību pārkāpums, ja vien attiecīgais uzņēmums nespēj pierādīt, pirmkārt, ka Komisija ir pamatojusies uz šo dokumentu, lai pamatotu savu iebildumu par pārkāpuma esamību, un, otrkārt, ka šo iebildumu var pierādīt tikai ar atsaukšanos uz šo dokumentu.

    Attiecīgajam uzņēmumam ir jāpierāda, ka rezultātam, pie kāda Komisija ir nonākusi apstrīdētajā lēmumā, būtu bijis jābūt citādam, ja dokuments, kas netika nosūtīts šim uzņēmumam un uz kuru Komisija pamatojas, lai konstatētu pārkāpumu, būtu ticis noraidīts kā pierādījums.

    (sal. ar 94., 97. un 98. punktu)

    7. Komisijai, nosakot naudas soda apmēru, nav jāņem vērā ieinteresētā uzņēmuma finansiālā deficīta stāvoklis, ņemot vērā, ka šāda pienākuma atzīšana nozīmētu nepamatotu konkurences priekšrocību piešķiršanu uzņēmumiem, kas nav tik veiksmīgi pielāgojušies tirgus apstākļiem.

    Šo principu nevar apšaubīt, pamatojoties uz Pamatnostādņu naudas soda apmēra noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 5. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuru ir jāņem vērā uzņēmuma reālā maksātspēja. Šai maksātspējai ir nozīme tikai saistībā ar “konkrētiem sociāliem apstākļiem”, ko veido sekas, kādas varētu rasties naudas soda samaksāšanas rezultātā, it īpaši izraisot bezdarba paaugstināšanos vai nozaru ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos, nelabvēlīgi ietekmējot attiecīgā uzņēmuma piegādātāju un pircēju ekonomisko stāvokli.

    (sal. ar 105. un 106. punktu)

    8. Komisijai saskaņā ar Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu ir piešķirtas pilnvaras noteikt dienu, kurā šie naudas sodi ir maksājami, un dienu, no kuras skaita kavējuma procentus, kā arī noteikt procentu likmi un detalizētus noteikumus tās lēmuma ieviešanai. Ja Komisijai nebūtu šādas pilnvaras, uzņēmumi varētu izmantot vēlas nomaksas priekšrocības, kas arī vājinātu sankciju iedarbību.

    Komisijai līdz ar to ir tiesības kā izejas punktu pieņemt augstāku likmi nekā tirgū piemēroto – tādu kādu piedāvā vidusmēra aizņēmējam atbilstīgi vajadzībai atturēt no vilcināšanās samaksāt naudas sodu.

    (sal. ar 113.–115. punktu)

    Нагоре