Keywords
Summary

Keywords

1. Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas

(EKL 234. pants)

2. Konkurence – Kopienu noteikumi – Sabiedriskās kārtības raksturs

(EKL 81. un 82. pants)

3. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem

(EKL 81. panta 1. punkts)

4. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Tieša iedarbība

(EKL 81. panta 1. un 2. punkts)

5. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Prasība par zaudējumu atlīdzību

(EKL 81. panta 1. un 2. punkts)

6. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Prasība par zaudējumu atlīdzību

(EKL 81. panta 1. un 2. punkts)

7. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Prasība par zaudējumu atlīdzību

(EKL 81. panta 1. un 2. punkts)

Summary

1. Tiesai un valsts tiesām sadarbojoties atbilstoši EKL 234. pantam, tikai valsts tiesai, kas izskata prāvu un kas ir atbildīga par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā lietas īpašo raksturu, jānovērtē gan tas, cik lielā mērā prejudiciālais nolēmums ir nepieciešams sprieduma taisīšanai, gan arī Tiesai uzdoto jautājumu atbilstība. Tādējādi, tā kā uzdotie prejudiciālie jautājumi ir par Kopienu tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir jāpieņem lēmums.

Tomēr izņēmuma gadījumos tai, lai pārbaudītu savu pašas kompetenci, ir jāpārbauda apstākļi, kādos valsts tiesa pie tās ir vērsusies. [Tiesa] var atteikties pieņemt lēmumu par valsts tiesas uzdotu prejudiciālo jautājumu tikai tad, ja ir acīmredzams, ka prasītajai Kopienu tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamata prāvā pastāvošo faktisko situāciju vai tās priekšmetu, ja problēma ir hipotētiska vai ja Tiesai nav darīti zināmi faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kas vajadzīgi, lai atbilstoši atbildētu uz tai uzdotajiem jautājumiem.

(sal. ar 26. un 27. punktu)

2. EKL 81. un 82. pants ir sabiedriskās kārtības noteikumi, kas valsts tiesām ir jāpiemēro pēc savas iniciatīvas.

(sal. ar 31. punktu)

3. Tāda apdrošināšanas sabiedrību starpā pastāvoša aizliegtā vienošanās vai saskaņota darbība kā pamata lietā, ko veido savstarpēja informācijas apmaiņa, kā rezultātā var tikt palielinātas civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijas par transportlīdzekļu, kuģu un mopēdu izraisītajiem apdrošināšanas gadījumiem, kas nav pamatota ar tirgus apstākļiem, kas ir valsts tiesību normu par konkurenci pārkāpums, var būt arī EKL 81. panta pārkāpums, ja, ņemot vērā attiecīgā valsts tirgus raksturīgās pazīmes, pastāv pietiekama ticamības pakāpe, ka attiecīgā aizliegtā vienošanās vai saskaņotā darbība varētu tieši vai netieši, šobrīd vai potenciāli ietekmēt šīs apdrošināšanas polišu pārdošanu attiecīgajā dalībvalstī no citu dalībvalstu tirgus dalībnieku puses un ka šī ietekme ir nozīmīga.

(sal. ar 52. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

4. EKL 81. panta 1. punktam ir tieša iedarbība attiecībās starp privātpersonām, un tas attiecīgajiem tiesību subjektiem rada tiesības, kuras valsts tiesām ir jāaizsargā. No tā izriet, ka ikviena persona ir tiesīga atsaukties uz ar EKL 81. pantu aizliegtās vienošanās vai saskaņotas darbības spēkā neesamību un prasīt šajā sakarā radušos zaudējumu atlīdzību gadījumos, kad pastāv cēloņsakarība starp to un minētajiem zaudējumiem.

Iztrūkstot Kopienu tiesiskajam regulējumam šajā jautājumā, katras dalībvalsts iekšējās tiesību sistēmas ziņā ir noteikt šo tiesību īstenošanas noteikumus, ieskaitot tos, kas attiecas uz “cēloņskarības” jēdziena piemērošanu, ar nosacījumu, ka šie noteikumi nedrīkst būt mazāk labvēlīgi par tiem noteikumiem, kas attiecas uz līdzīgām iekšēja rakstura prasībām (līdzvērtības princips) un tie nedrīkst padarīt praktiski neiespējamu vai pārmērīgi grūtu to tiesību īstenošanu, kas izriet no Kopienu tiesību sistēmas (efektivitātes princips).

(sal. ar 58. un 59. punktu, 61.–64. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

5. Iztrūkstot Kopienu tiesiskajam regulējumam šajā jautājumā, katras dalībvalsts iekšējās tiesību sistēmas ziņā ir noteikt tiesas, kurām ir piekritīgas prasības par zaudējumu atlīdzību, kas pamatotas ar Kopienu tiesību normu par konkurenci pārkāpumu, un šo prasību procesuālos noteikumus, ar nosacījumu, ka šie attiecīgie noteikumi nav mazāk labvēlīgi par tiem noteikumiem, kas attiecas uz prasībām par zaudējumu atlīdzību, kuras ir pamatotas ar valsts tiesību normu par konkurenci pārkāpumu, un ka minētās valsts tiesību normas nepadara praktiski neiespējamu vai pārmērīgi grūtu tiesību prasīt zaudējumu, kas nodarīti EKL 81. pantā aizliegtās vienošanās vai darbības rezultātā, atlīdzību īstenošanu.

(sal. ar 72. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

6. Iztrūkstot Kopienu tiesiskajam regulējumam šajā jautājumā, katras dalībvalsts iekšējās tiesību sistēmas ziņā ir noteikt noilguma termiņu tiesībām prasīt tādu zaudējumu atlīdzību, kas nodarīti EKL 81. pantā aizliegtās vienošanās vai rīcības rezultātā, ar nosacījumu, ka šajos noteikumos tiek ievērots līdzvērtības princips un efektivitātes princips.

Šajā ziņā valsts tiesai ir jāpārbauda, vai valsts tiesību norma, saskaņā ar kuru noilguma termiņš prasībai par tādu zaudējumu atlīdzību, kas nodarīti EKL 81. pantā aizliegtās vienošanās vai darbības rezultātā, sākas dienā, kad šī aizliegtā vienošanās vai darbība tikusi īstenota, it īpaši, ja šī valsts norma paredz gan īsu noilguma termiņu, gan to, ka tas nevar tikt apturēts, nepadara tiesību prasīt nodarīto zaudējumu atlīdzību īstenošanu praktiski neiespējamu vai pārmērīgi grūtu.

(sal. ar 81. un 82. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)

7. Iztrūkstot Kopienu tiesību normām šajā jomā, katras dalībvalsts iekšējās tiesību sistēmas ziņā ir noteikt kritērijus, kas ļauj noteikt EKL 81. pantā aizliegtās vienošanās vai darbības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzības apmēru, ar nosacījumu, ka tiek ievērots līdzvērtības princips un efektivitātes princips.

Tādējādi, pirmkārt, saskaņā ar līdzvērtības principu tad, ja ir iespējams piešķirt speciālo zaudējumu atlīdzību kā tādu atlīdzību par zaudējumiem, kurai piemīt atturošs un soda raksturs, saistībā ar prasībām, kuras līdzīgas prasībām, kas ir balstītas uz Kopienu tiesību normām par konkurenci, tāpat ir jābūt iespējai [šādu atlīdzību piešķirt] pēdējo minēto prasību ietvaros. Tomēr Kopienu tiesības neveido šķērsli valstu tiesu rūpēm par to, lai tiesību, kuras garantē Kopienu tiesību sistēma, aizsardzība neradītu nepamatotu prasītāju iedzīvošanos.

Otrkārt, no efektivitātes principa un privātpersonu tiesībām prasīt zaudējumu, kas nodarīti tāda līguma vai rīcības, kas var ierobežot vai izkropļot konkurenci, rezultātā, atlīdzību izriet, ka personām, kuras ir cietušas zaudējumus, jāvar prasīt ne vien faktiskos zaudējumus ( damnum emergens ), bet arī negūto peļņu ( lucrum cessans ), kā arī procentu maksājumus.

(sal. ar 98.–100. punktu un rezolutīvās daļas 5) punktu)