Keywords
Summary

Keywords

1. Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi — Pamatotības pārbaude Tiesā — Vērā ņemamais stāvoklis — Stāvoklis argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās

(EKL 226. panta otrā daļa)

2. Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi — Strīda priekšmets — Noteikšana pirmstiesas procedūras laikā

(EKL 226. pants)

3. Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi — Valsts pienākumu neizpildes pierādīšana — Komisijas pienākums

(EKL 226. pants; Padomes Direktīva 92/43)

4. Vide — Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība — Direktīva 92/43

(Padomes Direktīvas 92/43 12. panta 1. punkts)

Summary

1. Saskaņā ar EKL 226. panta otro daļu Tiesā prasību par valsts pienākumu neizpildi var iesniegt tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts argumentētajā atzinumā izvirzītās prasības nav izpildījusi termiņā, ko tai šajā nolūkā ir noteikusi Komisija.

Turklāt valsts pienākumu neizpildes fakts ir jānovērtē, ņemot vērā situāciju dalībvalstī, kāda tā bija argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās.

(sal. ar 22. un 23. punktu)

2. Procesa saistībā ar valsts pienākumu neizpildi ietvaros pirmstiesas procedūras mērķis ir dot attiecīgajai dalībvalstij iespēju, pirmkārt, izpildīt savus pienākumus, kas izriet no Kopienu tiesībām, un, otrkārt, atbilstoši izmantot savus aizstāvības līdzekļus pret Komisijas formulētajiem iebildumiem.

Tādējādi savā prasībā sakarā ar valsts pienākumu neizpildi Komisija bija tiesīga sašaurināt strīda priekšmetu. Pat ja oficiālās brīdinājuma vēstules mērķis ir aprakstīt strīda priekšmetu un Komisijai argumentētajā atzinumā būtu precīzi jānorāda iebildumi, kurus tā vispārīgākā veidā jau ir norādījusi brīdinājuma vēstulē, tas tomēr pirmstiesas procedūras laikā neliedz ne ierobežot strīda priekšmetu, ne to attiecināt uz turpmākiem pasākumiem, kas būtībā ir saistīti ar brīdinājuma vēstulē apstrīdētajiem pasākumiem.

(sal. ar 33., 36. un 37. punktu)

3. Pienākumu neizpildes procedūras ietvaros, kas uzsākta saskaņā ar EKL 226. pantu, Komisijai ir jākonstatē iespējamā pienākumu neizpilde bez iespējas balstīties uz kādu pieņēmumu.

Tādējādi Komisijai ir pienākums attiecībā uz pārkāpumu, kas saistīts ar Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, pierādīt aizsargāto dzīvnieku sugas īpatņu sastopamību attiecīgajā teritorijā un nevis tikai iesniegt pierādījumus par šādas sastopamības iespēju.

(sal. ar 59. un 63. punktu)

4. Dalībvalsts nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Direktīvas 92/43 par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 12. panta 1. punkta b) un d) apakšpunkts, gadījumā, kad tā nav veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai, no vienas puses, izvairītos no apzināta traucējuma attiecīgajai dzīvnieku sugai vairošanās periodā un, no otras puses, to vairošanās areālu noplicināšanas vai iznīcināšanas.

Direktīvas 12. panta 1.punkta a) apakšpunktā paredzētais nosacījums par apzināto raksturu ir izpildīts, ja ir pierādīts, ka darbības izdarītājs ir vēlējies aizsargātās dzīvnieku sugas īpatņa sagūstīšanu vai nonāvēšanu vai vismaz ir pieļāvis šādas sagūstīšanas vai nonāvēšanas iespējamību.

No tā izriet, ka dalībvalsts nav pārkāpusi minētos pienākumus, atļaujot citas dzīvnieku sugas, nevis ar direktīvu aizsargātās sugas, medības.

(sal. ar 70.–72. punktu)