Lieta T-271/03

Deutsche Telekom AG

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

“Konkurence — EKL 82. pants — Cenas par piekļuvi fiksētajam telekomunikāciju tīklam Vācijā — Tarifu šķēru efekts — Telekomunikāciju regulēšanas valsts iestādes apstiprinātas cenas — Dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcības brīvība”

Pirmās instances tiesas (piektā palāta paplašinātā sastāvā) 2008. gada 10. aprīļa spriedums   II - 485

Sprieduma kopsavilkums

1. Konkurence – Kopienu noteikumi – Materiālā piemērošanas joma

   (EKL 81. un 82. pants)

2. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Tarifu šķēru efekts – Jēdziens – Vērtējuma kritēriji

   (EKL 82. pants)

3. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Tarifu šķēru efekts – Piekļuves telekomunikāciju tīklam pakalpojumi, ko sniedz operators, kas ir vienīgās pieejamās infrastruktūras īpašnieks

   (EKL 82. pants)

4. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Tarifu šķēru efekts – Piekļuves telekomunikāciju tīklam pakalpojumi, ko sniedz operators, kas ir vienīgās pieejamās infrastruktūras īpašnieks

   (EKL 82. pants)

5. Konkurence – Kopienu noteikumi – Pārkāpumi – Izdarīšana ar tīšu nodomu vai aiz neuzmanības – Jēdziens

   (EKL 82. un 226. pants; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)

6. Konkurence – Naudas sods – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums

   (Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkts un 3. punkts)

7. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Jēdziens – Dominējošā stāvoklī esoša uzņēma izpratne par savas rīcības ļaunprātību – Ietekmes neesamība

   (EKL 82. pants)

1.  Fakts, ka dominējošā stāvoklī esoša telekomunikāciju uzņēmuma tarifi bija jāapstiprina telekomunikāciju regulēšanas valsts iestādei, nemazina šī uzņēmuma atbildību saskaņā ar EKL 82. pantu, tā kā konkurenci ierobežojošā ietekme, ko rada šie tarifi, rodas ne tikai no piemērojamiem valsts tiesību aktiem, jo dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam, kas varēja ietekmēt to summu, iesniedzot šai iestādei apstiprināšanas lūgumus, bija pietiekama rīcības brīvība, lai noteiktu šos tarifus tādā līmenī, kas tam ļautu novērst vai mazināt šo ierobežojošo ietekmi. Dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma īpašās atbildības ietvaros tam ir jāiesniedz lūgumi par tarifu grozījumiem, ja tie var ietekmēt efektīvu un neizkropļotu konkurenci kopējā tirgū.

   Šo secinājumu negroza fakts, ka telekomunikāciju regulēšanas valsts iestāde veic tarifu saderīguma ar EKL 82. pantu kontroli ex ante. Pat ja šai iestādei tāpat kā visiem valsts orgāniem ir pienākums ievērot Līguma normas, tā ir par nozares tiesību aktu piemērošanu telekomunikāciju jomā atbildīgā iestāde un nevis attiecīgās dalībvalsts konkurences iestāde. Valsts reglamentējošās iestādes rīkojas saskaņā ar valsts tiesībām, kam var būt telekomunikāciju politikas mērķi, kas atšķiras no Kopienas konkurences tiesību politikas mērķiem. Katrā ziņā, pat ja pieņemtu, ka šai iestādei būtu jāpārbauda dominējoša uzņēmuma ierosināto mazumtirgus tarifu saderīgums ar EKL 82. pantu, šāds apstāklis netraucē Komisijai, kurai nav saistoši valsts iestādes lēmumi, kas pieņemti, piemērojot EKL 82. pantu, konstatēt šī uzņēmuma pārkāpumu.

   (sal. ar 107., 108., 113. un 120.–122. punktu)

2.  Dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma cenu prakses ļaunprātīgais raksturs, kas izpaužas tarifu šķēru efekta formā, ir saistīts ar netaisnīgu starpību starp tās mazumtirgus cenu atvasinātajam produktam mazumtirgū un tā cenu par izejvielu, ko tas piegādā saviem konkurentiem vairumtirgū, ja starpība starp šīm cenām ir negatīva vai nepietiekama, lai nosegtu īpašas produktu izmaksas par tā atvasinātajiem produktiem. No tā izriet, ka, lai konstatētu šādu ļaunprātību, Komisijai nav pienākuma pierādīt, ka mazumtirgus cenas bijušas ļaunprātīgas.

   Komisija pamatoti var balstīt analīzi par dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma tarifu prakses negodīgo raksturu tikai uz atsauci uz tā specifisko situāciju un līdz ar to uz atsauci uz tā tarifiem un izmaksām un ne uz atsauci uz tā esošo vai potenciālo konkurentu situāciju. Jebkāda cita pieeja radītu risku pārkāpt vispārējo tiesiskās noteiktības principu, jo, ja dominējoša uzņēmuma tarifu prakses tiesiskums būtu atkarīgs no konkurējošo uzņēmu specifiskās situācijas, proti, to izmaksu struktūras, kas ir dati, par ko nav vispārējas informācijas par dominējošu uzņēmumu, dominējošais uzņēmums pats nebūtu spējīgs novērtēt savas atbilstošās uzvedības tiesiskumu.

   Lai novērtētu tarifu šķēru efekta esamību, ir jāpārbauda, vai pats dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums vai tikpat efektīvs uzņēmums kā tas būtu varējis piedāvāt atvasināto produktu bez zaudējumiem, ja tam iepriekš būtu likts atmaksāt ar izejvielu saistīto cenu.

   (sal. ar 166., 167., 188. un 191.–194. punktu)

3.  Ja telekomunikāciju operators ir vienīgās pieejamās infrastruktūras īpašnieks, kādēļ tīkla piekļuves pakalpojumi, ko tas sniedz saviem konkurentiem (starppakalpojumi), ir nepieciešami, lai ļautu tā konkurentiem konkurēt ar šo operatoru piekļuves pakalpojumu abonentiem lejupējā tirgū, šķēru efekts starp šī operatora starppakalpojumu tarifiem un mazumtirgus tarifiem principā kavē konkurences attīstību lejupējos tirgos. Ja dominējošā operatora mazumtirgus cenas ir zemākas par tā starppakalpojumu tarifiem vai ja starpība starp dominējošā operatora starppakalpojumu tarifiem un mazumtirgus cenām ir nepietiekama, lai ļautu tikpat efektīvam operatoram kā tas segt īpašās izmaksas par piekļuves pakalpojumu sniegšanu abonentiem, tikpat efektīvs potenciāls konkurents kā dominējošais operators varētu ienākt piekļuves pakalpojumu abonentiem tirgū tikai ar zaudējumiem. Ir skaidrs, ka dominējošā operatora konkurenti parasti izmanto savstarpējo subsidēšanu, tādējādi kompensējot ciestos zaudējumus piekļuves pakalpojumu abonentiem tirgū ar peļņu, ko tie saņem citos tirgos, tādos kā sakaru tirgus. Tomēr, ņemot vērā faktu, ka dominējošam operatoram kā fiksētā tīkla īpašniekam nav vajadzības izmantot starppakalpojumus, lai varētu sniegt piekļuves pakalpojumus abonentiem, un ka atšķirībā no saviem konkurentiem tam līdz ar to nav sakarā ar dominējošā uzņēmuma praktizētajiem tarifiem jācenšas kompensēt ciestos zaudējumus piekļuves pakalpojumu abonentiem tirgū, šķēru efekts traucē konkurenci ne tikai abonentu piekļuves tirgū, bet arī sakaru tirgū.

   Attiecībā uz tarifu šķēru efekta aprēķinu Komisija pamatoti var ņemt vērā tikai ienākumus no visiem piekļuves pakalpojumiem, izslēdzot ienākumus no citiem pakalpojumiem, proti, ienākumus no sakariem.

   Pirmkārt, pat pieņemot, ka no abonenta viedokļa piekļuves pakalpojumi un sakaru pakalpojumi ir viens vesels, Komisija tarifu šķēru efekta aprēķināšanai ir tiesīga ņemt vērā tikai ienākumus no dominējošā operatora piekļuves pakalpojumiem, izslēdzot tādus citus pakalpojumus kā sakaru pakalpojumi, kas var tikt sniegti ar piekļuvi vietējai sakaru līnijai. Dominējošā operatora konkurentiem komunikācijas pakalpojumu sniegšana abonentam caur šī operatora fiksēto tīklu paredz piekļuvi vietējai sakaru līnijai. Vienlīdzīgas iespējas dominējošam operatoram, no vienas puses, un tā konkurentiem, no otras puses, līdz ar to nozīmē, ka cenas par piekļuves pakalpojumiem ir noteiktas tādā līmenī, kas novieto konkurentus vienādā līmenī ar dominējošo operatoru komunikācijas pakalpojumu sniegšanā. Šī iespēju vienlīdzība tiek nodrošināta tikai tad, ja dominējošais operators nosaka savas mazumtirgus cenas tādā līmenī, kas atļauj konkurentiem — pieņemot, ka tie ir tikpat efektīvi kā dominējošais operators, — atspoguļot kopējās izmaksas, kas saistītas ar starppakalpojumu, ar mazumtirgus cenām. Tomēr, ja dominējošais operators neievēro šo principu, jaunienācēji var piedāvāt piekļuves pakalpojumus saviem klientiem tikai ar zaudējumiem. Tiem līdz ar to būtu jākompensē ciestie zaudējumi piekļuves vietējai sakaru līnijai līmenī ar paaugstinātiem tarifiem sakaru līmenī, kas arī izkropļotu konkurences apstākļus sakaru tirgū.

   Otrkārt, Komisija var salīdzināt dominējošā operatora cenas par piekļuves tīklam pakalpojumiem, kas sniegti tā konkurentiem, ar vidēji izlīdzinātām mazumtirgus cenām par visiem piekļuves pakalpojumiem, kas tiek tieši piedāvāti tā abonentiem, pat ja konkurējošie operatori nepiedāvā visus šos pakalpojumus. Tā kā dominējošā operatora praktizēto tarifu negodīgais raksturs ir jānovērtē, atsaucoties uz tā specifisko situāciju un attiecīgi atsaucoties uz tā tarifiem un izmaksām, tādējādi to nevar ietekmēt iespējamā priekšroka, kas tā konkurentiem varētu būt tam vai citam piekļuves pakalpojumu tirgum.

   Visbeidzot, Komisija starppakalpojumu kopējās cenas aprēķinā ņem vērā konkurenta, kurš saņem starppakalpojumus, dominējošajam operatoram maksājamo līguma laušanas maksu, ja konkurenta abonents lauž līgumu par piekļuves pakalpojumiem, jo dominējošā operatora konkurentiem līguma laušanas maksa ir kopējās starppakalpojuma izmaksās, kas būs jāatgūst no to mazumtirgus cenas.

   (sal. ar 199., 200., 203., 204., 206., 210., 211., 236.–238. punktu)

4.  Komisijas lēmums, ar kuru konstatē telekomunikāciju operatora dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu kā sekas tarifu šķēru efektam, kas ir rezultāts negatīvai vai nepietiekamai starpībai starp tīkla piekļuves pakalpojumu, ko tas sniedz saviem konkurentiem, (starppakalpojumu) tarifiem un piekļuves pakalpojumu tā abonentiem tarifiem, nav pretrunā ar samērīguma principu un tiesiskās noteiktības principu tādēļ, ka paredz šo tarifu dubultu regulējumu. Kopienu tiesiskais regulējums nekādi neietekmē kompetenci, kas Komisijai ir tieši noteikta Regulas Nr. 17 3. panta 1. punktā un kopš 2004. gada 1. maija — Regulas Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma [81. ] un [82. ] pantā, 7. panta 1. punktā, lai konstatētu EKL 81. un 82. panta pārkāpumus.

   Šāds lēmums nav arī pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu, pat ja telekomunikāciju regulēšanas valsts iestāde pēc tam, kad ir pārbaudījusi jautājumu par tarifu šķēru efekta esamību un konstatējusi negatīvu vai nepietiekamu starpību starp starppakalpojumu cenām un mazumtirgus cenām, uzskatīja, ka savstarpējās subsidēšanas izmantošanai starp piekļuves pakalpojumiem un sakaru pakalpojumiem būtu jāļauj operatoriem piedāvāt saviem klientiem konkurētspējīgas cenas. Šāds konstatējums, no kura netieši, bet noteikti izriet, ka tā praktizētajiem tarifiem ir pret konkurenci vērsta iedarbība, tā kā konkurentiem ir jāizmanto savstarpējā subsidēšana, lai varētu saglabāt konkurētspēju piekļuves pakalpojumu tirgū, nevar pamatot dominējošā operatora tiesisko paļāvību, ka tā tarifi atbilst EKL 82. pantam.

   Pat ja telekomunikāciju regulēšanas valsts iestāde pārkāpa Kopienu normu un pat ja Komisija šajā sakarā varēja uzsākt procedūru par pienākumu neizpildi pret šo dalībvalsti, šāda iespējamība nekādi neietekmē Komisijas lēmuma, kurā nav pārkāptas pilnvaras, tiesiskumu. Tikai konstatējot EKL 82. panta, normas, kas attiecas nevis uz dalībvalstīm, bet tikai uz tirgus dalībniekiem, pārkāpumu, šis lēmums attiecas uz dominējošā uzņēmuma praktizētajiem tarifiem un nevis uz dalībvalsts iestāžu lēmumiem.

   (sal. ar 263., 267.–269. un 271. punktu)

5.  Konkurences noteikumu pārkāpumi, par kuriem var sodīt ar naudas sodu saskaņā ar Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkta pirmo daļu, ir tie, kas ir izdarīti ar nodomu vai aiz neuzmanības. Šis nosacījums ir izpildīts, ja attiecīgais uzņēmums nevar nezināt savas rīcības pret konkurenci vērsto raksturu neatkarīgi no tā, vai tas zināja, vai nezināja par Līguma konkurences normu pārkāpumu.

   Tā ir telekomunikāciju operatora gadījumā, kam ir monopolstāvoklis tīkla piekļuves pakalpojumu, ko tas piegādā saviem konkurentiem, (starppakalpojumu) tirgū un kvazimonopolstāvoklis piekļuves pakalpojumu abonentiem tirgū, kura tarifi rada šiem pakalpojumiem tarifu šķēru efektu. Tas nevar nezināt to, ka šis šķēru efekts, kas rodas no negatīvas vai nepietiekamas starpības starp dažādiem tā pakalpojumiem, būtiski ierobežo konkurenci.

   Šo secinājumu nevar atspēkot ar pienākumu neizpildes procedūras uzsākšanu pret dalībvalsti sakarā ar to, ka šos tarifus esot apstiprinājusi telekomunikāciju regulēšanas valsts iestāde, ja dominējošajam operatoram bija rīcības brīvība palielināt savas mazumtirgus cenas un tā rezultātā samazināt tarifu šķēru efektu, paaugstinot savas cenas, tā kā pienākumu neizpildes procedūras uzsākšana nekādi neietekmē nosacījumus sodīšanai par Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēto konkurences noteikumu pārkāpumu.

   (sal. ar 295., 296. un 298. punktu)

6.  Komisija var kvalificēt kā būtisku pārkāpumu, ja dominējošā stāvoklī esošs telekomunikāciju uzņēmums piemēro tarifus, kam ir šķēru efekts. Šie praktizētie tarifi pastiprina barjeras ienākšanai nesen liberalizētos tirgos un apdraud kopējā tirgus labu darbību. Komisijas pieņemtās Pamatnostādnes sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu (1.A punkta otrā daļa), kvalificē dominējoša uzņēmuma rīcību kā smagu pārkāpumu, pat sevišķi smagu pārkāpumu, ja to ir izdarījis uzņēmums, kam ir kvazimonopols.

   Ņemot vērā iespējas, kas ir Komisijai, nosakot naudas soda summu, tā pienācīgi ņem vērā kā vainu pastiprinošus apstākļus faktu, ka telekomunikāciju regulēšanas valsts iestāde ir iejaukusies uzņēmuma cenu noteikšanā un ka šī iestāde ir vairākkārt pārbaudījusi jautājumu saistībā ar šķēru efekta esamību, kas izriet no uzņēmuma tarifu prakses, samazinot naudas soda pamatsummu par 10 %.

   (sal. ar 310.–313. punktu)

7.  Ļaunprātīgas izmantošanas jēdziens EKL 82. panta izpratnē ir objektīvs jēdziens. Tas, vai dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums subjektīvi zina par savas rīcības ļaunprātību, nav nosacījums EKL 82. panta piemērošanai.

   (sal. ar 327. punktu)