Keywords
Summary

Keywords

1. Eiropas Savienība — Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās — Protokols, ar kuru iekļauj Šengenas acquis — Konvencija, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu — Valsts iestāžu veiktā piemērošana

2. Personu brīva pārvietošanās — Atkāpes — Sabiedriskās kārtības apsvērumi

(Padomes Direktīvas 64/221 1.–3. pants)

Summary

1. Administratīvās prakses atbilstība konvencijas, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu, noteikumiem var pamatot valsts kompetento iestāžu rīcību tikai tad, ja minētie noteikumi ir saderīgi ar Kopienas normām, kas reglamentē personu brīvu pārvietošanos.

(sal. ar 35. punktu)

2. Dalībvalsts, kas atsaka ieceļošanas tiesības Šengenas Nolīguma dalībvalstu teritorijā un neizsniedz vīzu ieceļošanai šajā teritorijā trešās valsts pilsonim – dalībvalsts pilsoņa laulātajam, tikai tāpēc, ka par to Šengenas Informācijas sistēmā bija ziņojums nolūkā liegt ieceļošanu, iepriekš nepārbaudot, vai šīs personas atrašanās teritorijā rada reālus, faktiskus un pietiekami smagus draudus sabiedrības pamata interesēm, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek 1.–3. pants Direktīvā 64/221 par īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku pārvietošanos un dzīvesvietu [uzturēšanos], kas ir attaisnojami ar sabiedrisko kārtību, valsts drošību un veselības aizsardzību.

Trešās valsts pilsoņa – dalībvalsts pilsoņa laulātā – iekļaušana Šengenas Informācijas sistēmā tiešām norāda uz tāda pamatota iemesla pastāvēšanu, kāpēc ieceļošana Šengenas teritorijā viņam būtu liedzama. Tomēr šī norāde ir jānostiprina ar informāciju, kas dalībvalstij, kura saņem uzziņas no Šengenas Informācijas sistēmas, pirms tā liedz ieceļošanu Šengenas teritorijā, ļauj konstatēt, ka ieinteresētās personas klātbūtne minētajā teritorijā rada šādus draudus.

Šīs pārbaudes ietvaros, kaut arī Šengenas acquis pamatā esošais lojālas sadarbības princips nozīmē, ka valstij, kura saņem uzziņas no Šengenas Informācijas sistēmas, pienācīgi jāņem vērā norādes, ko sniedz ziņotāja valsts, tas nozīmē arī to, ka ziņotājai valstij ir jāsniedz pirmajai valstij papildu informācija, kas tai konkrēti ļautu novērtēt draudu apmēru, ko var radīt persona, par kuru ir ziņots.

Katrā ziņā termiņš atbildes sniegšanai uz informācijas pieprasījumu nevar būt nesaprātīgs, ņemot vērā lietas apstākļus, kurus var novērtēt dažādi atkarībā no tā, vai runa ir par vīzas pieprasījumu vai robežas šķērsošanu. Pēdējā gadījumā valsts iestādēm, kas konstatē, ka par trešās valsts pilsoni – dalībvalsts pilsoņa laulāto – Šengenas Informācijas sistēmā ir ziņojums nolūkā liegt ieceļošanu, un kas ziņotājai valstij ir pieprasījušas papildu informāciju, šī informācija obligāti jāsaņem ātri.

(sal. ar 53., 55., 56., 58. un 59. punktu un rezolutīvo daļu)