Keywords
Summary

Keywords

1. Prejudiciāli jautājumi — Pieņemamība — Nepieciešamība Tiesai iesniegt pietiekamu informāciju par faktiem un tiesisko regulējumu

(EKL 234. pants; Tiesas Statūtu 23. pants)

2. Prejudiciāli jautājumi — Tiesas kompetence — Robežas — Valsts tiesas kompetence — Strīda faktu konstatēšana un novērtēšana — Prejudiciāla jautājuma nepieciešamība un uzdoto jautājumu atbilstība — Valsts tiesas vērtējums

(EKL 234. pants)

3. Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums — Kopienu tiesiskais regulējums — Piemērošanas joma — Ārpus Kopienas teritorijas sniegta ārstēšana — Ietekmes neesamība — Piemērojamības kritērijs — Attiecīgās personas piesaiste dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmai

(Padomes Regulas Nr. 1408/71 un Nr. 574/72)

4. Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums — Veselības apdrošināšana — Darba ņēmējs, kas uzturas dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts — Veidlapas E‑111 vai E‑112 izsniegšana, ko veic kompetentā iestāde — Kompetentās iestādes obligāts atzinums, izņemot ļaunprātību, par konstatētajiem faktiem un uzturēšanās dalībvalsts iestādē apstiprināto ārstu medicīniska rakstura lēmumi par neatliekamu ārstēšanu

(Padomes Regulas Nr. 1408/71 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts un c) apakšpunkta i) punkts)

5. Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums — Veselības apdrošināšana — Darba ņēmējs, kas uzturas dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts — Veidlapas E‑111 vai E‑112 izsniegšana, ko veic kompetentā iestāde — Uzturēšanās dalībvalsts iestādē apstiprināto ārstu medicīniska rakstura atzinumi, kuros noteikta ārstēšanās nepieciešamība citā valstī — Tiesības uz pabalstiem natūrā, kas jāmaksā kompetentajai iestādei — Nosacījums — Uzturēšanās dalībvalsts kompetentās iestādes pienākums saskaņā ar valsts tiesību aktiem sniegt minētos pabalstus tās sistēmā apdrošinātajiem

(Padomes Regulas Nr. 1408/71 22. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts)

6. Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums — Veselības apdrošināšana — Darba ņēmējs, kas uzturas dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts — Veidlapas E‑111 vai E‑112 izsniegšana, ko veic kompetentā iestāde — Uzturēšanās dalībvalsts iestādē apstiprināto ārstu medicīniska rakstura atzinumi, kuros noteikta ārstēšanās nepieciešamība trešā valstī — Medicīnisko izdevumu apmaksas pienākums — Uzturēšanās dalībvalsts iestādes veikta apmaksa saskaņā ar tās tiesisko regulējumu un pēc tam kompetentās dalībvalsts iestādes veikta atlīdzināšana tai par tās tiesiskajā regulējumā paredzētu ārstēšanu vai, ja apmaksa netiek veikta, kompetentās dalībvalsts iestādes tieši veikta atlīdzināšana savā sistēmā apdrošinātajam — Noteikumi

(Padomes Regulas Nr. 1408/71 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts un c) apakšpunkta i) punkts un 36. pants)

Summary

1. Gadījumā, ja valsts tiesai rodas vajadzība lūgt Kopienu tiesību interpretāciju, tai jānorāda faktiskie apstākļi un atbilstošais tiesiskais regulējums, kurā ietilpst tās uzdotie jautājumi, vai vismaz jāpaskaidro faktiskie pieņēmumi, uz kuriem balstīti šie jautājumi.

Informācijai, ko ietver iesniedzējtiesas lēmumi, ir ne tikai jāļauj Tiesai sniegt noderīgas atbildes, bet arī jādod iespēja dalībvalstu valdībām, kā arī citiem ieinteresētajiem lietas dalībniekiem sniegt apsvērumus atbilstoši Tiesas Statūtu 23. pantam. Tiesas pienākums ir nodrošināt, lai šī iespēja tiktu aizsargāta, ņemot vērā, ka atbilstoši iepriekš minētajam pantam ieinteresētajiem lietas dalībniekiem tiek darīti zināmi tikai iesniedzējtiesas lēmumi.

(sal. ar 29. un 30. punktu)

2. EKL 234. pantā noteiktā procesa ietvaros, kura pamatā ir funkciju sadale starp valsts tiesām un Tiesu, jebkurš lietas faktu vērtējums ir valsts tiesas kompetencē. Tāpat valsts tiesa, kura iztiesā prāvu un kurai jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, ir tā, kas, ņemot vērā lietas īpatnības, var noteikt, cik lielā mērā vajadzīgs ir prejudiciālais nolēmums, lai šī tiesa pieņemtu spriedumu, un cik atbilstīgi ir Tiesai uzdotie jautājumi. Tātad gadījumā, ja uzdotie jautājumi skar Kopienu tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir pienākums pieņemt nolēmumu.

(sal. ar 33. punktu)

3. Ar to vien, ka medicīniskā aprūpe sniegta ārpus Kopienu teritorijas, nepietiek, lai nepiemērotu Regulu Nr. 1408/71 un Regulu Nr. 574/72 – kas grozītas un atjauninātas ar Regulu Nr. 2001/83 – jo noteicošais kritērijs to piemērojamībai ir attiecīgā apdrošinātā piesaiste dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmai.

(sal. ar 38. punktu)

4. Regulu – kas grozītas un atjauninātas ar Regulu Nr. 2001/83 – Nr. 1408/71 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts un c) apakšpunkta i) punkts un Nr. 574/72 22. panta 1. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kompetentajai iestādei, kura, izsniedzot veidlapu E‑111 vai veidlapu E‑112, ir piekritusi, ka viena no tās sociāli apdrošinātajām personām saņem medicīnisko aprūpi citā dalībvalstī, kas nav kompetentā dalībvalsts, ir – ja vien potenciāli nepastāv ļaunprātīga rīcība – saistoši uzturēšanās dalībvalsts iestādē apstiprināto ārstu veidlapas derīguma laikā izdarītie secinājumi par vajadzību sniegt dzīvībai neatliekamu ārstēšanu, kā arī šo ārstu lēmums, kas pieņemts tajā pašā laikā, pamatojoties uz minētajiem secinājumiem un tā brīža zināšanām medicīnā, – pārvietot attiecīgo personu uz citu valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

Šādos apstākļos kompetentajai iestādei nav tiesību ne prasīt, lai attiecīgā persona atgriežas kompetentajā dalībvalstī, lai izietu medicīnisko pārbaudi, ne arī pārbaudīt attiecīgo personu uzturēšanās dalībvalstī, ne arī prasīt, lai minētos secinājumus un lēmumus tai iesniedz apstiprināšanai.

(sal. ar 50., 53., 54., 56., 57. un 63. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

5. Ja laikā, kad sociāli apdrošinātā persona ārstējas dalībvalstī, kas nav kompetentā dalībvalsts un uz kuru kompetentā iestāde tai atļāvusi doties ārstēšanās nolūkā, izrādās, ka personai diagnosticētā patoloģija prasa dzīvībai svarīgu, neatliekamu ārstēšanu, ko uzturēšanās valsts iestādē apstiprinātie ārsti, ņemot vērā tā brīža zināšanas medicīnā, uzskata par iespējamu saņemt tikai iestādē, kura atrodas citā valstī, Regulu – kas grozītas un atjauninātas ar Regulu Nr. 2001/83 – Nr. 1408/71 22. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts un Nr. 574/72 22. panta 1. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apdrošinātās personas tiesības saņemt pabalstus natūrā, ko nodrošina kompetentās iestādes vārdā, ir pakļautas nosacījumam, ka atbilstoši tiesību aktiem, ko piemēro minētā iestāde, tai ir pienākums personai, kura tajā ir apdrošināta, nodrošināt pabalstus natūrā, kas atbilst šādai aprūpei.

(sal. ar 60. un 63. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

6. Gadījumā, ja uzturēšanās dalībvalsts iestādē apstiprinātie ārsti, ņemot vērā dzīvībai neatliekamus iemeslus un tā brīža zināšanas medicīnā, ir izvēlējušies pārvietot apdrošināto personu uz slimnīcu, kura atrodas trešajā valstī, Regulas Nr. 1408/71 – kas grozīta un atjaunināta ar Regulu Nr. 2001/83 – 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts un c) apakšpunkta i) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka – ciktāl uzturēšanās dalībvalsts iestādei nav bijis nekāda iemesla nopietni apšaubīt šī medicīniskā lēmuma pamatotību – izdevumus par šajā valstī sniegto aprūpi atlīdzina uzturēšanās dalībvalsts iestāde atbilstoši tiesību aktiem, ko tā piemēro apstākļos, kuri ir identiski tiem, kādos ir personas, kuras ir sociāli apdrošinātas saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem. Attiecībā uz aprūpi, uz kuru attiecas kompetentās dalībvalsts tiesību aktos paredzētie pabalsti, šīs valsts iestādes pienākums ir apmaksāt sniegtos pakalpojumus, atlīdzinot uzturēšanās dalībvalsts iestādes izdevumus atbilstoši noteikumiem, kas paredzēti Regulas Nr. 1408/71 36. pantā.

Ja uzturēšanās dalībvalsts iestāde nekompensē izdevumus par aprūpi, ko sniegusi iestāde, kura atrodas trešajā valstī, bet ir pierādīts, ka attiecīgajai personai bija tiesības uz šādu kompensāciju, un ja uz minēto aprūpi attiecas kompetentās dalībvalsts tiesību aktos paredzētie pabalsti, kompetentās iestādes pienākums ir tieši kompensēt minētajai personai vai tās tiesību pārņēmējiem šīs aprūpes izmaksas, lai garantētu, ka izdevumi tiek atlīdzināti tādā pašā apjomā, kādā šī persona tos būtu saņēmusi, ja piemērotu Regulas Nr. 1408/71 22. panta 1. punktu.

(sal. ar 67., 69. un 70. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)