Keywords
Summary

Keywords

Konvencija par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi — Jurisdikcija apdrošināšanas jomā — Jurisdikcijas noteikšana — Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātāja, kuru domicils atrodas vienā un tajā pašā līgumslēdzējā valstī, vienošanās par jurisdikcijas noteikšanas klauzulu — Neiespējamība attiecināt uz apdrošināto, kura domicils atrodas citā līgumslēdzējā valstī

(1968. gada 27. septembra Konvencijas 12. panta 3. punkts)

Summary

Atbilstoši 12. panta 3. punktam 1968. gada 27. septembra Konvencijā par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, ko groza 1978. gada 9. oktobra Konvencija par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanos, 1982. gada 25. oktobra Konvencija par Grieķijas Republikas pievienošanos, 1989. gada 26. maija Konvencija par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos un 1996. gada 29. novembra Konvencija par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos, paredzētā jurisdikcijas noteikšanas klauzula – noteikums, kas apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātājam, kuriem līguma noslēgšanas brīdī domicils jeb pastāvīgā atrašanās vieta ir vienā un tajā pašā līgumslēdzējā valstī, ļauj vienoties par šīs valsts tiesu jurisdikciju, pat ja kaitējums notiktu ārzemēs, – nav saistoša apdrošināšanas līguma apdrošinātajam – apdrošināšanas atlīdzības saņēmējam, kas minētajai klauzulai nav noteikti piekritis un kura domicils ir citā līgumslēdzējā valstī, kas nav apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātāja valsts.

No vienas puses, šādas klauzulas attiecināšana atņemtu šādam apdrošinātajam – apdrošināšanas atlīdzības saņēmējam – iespēju izvēlēties tās vietas tiesu, kur noticis kaitējums, kā arī sava domicila tiesu, uzliekot tam par pienākumu veikt savu tiesību pret apdrošinātāju realizēšanu tā domicila tiesā, un, no otras puses, ļautu minētajam apdrošinātājam prasības pret apdrošināto – apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju – gadījumā izvēlēties sava domicila tiesu. Taču šāda interpretācija novestu pie tā, ka tiek atzīta jurisdikcijas noteikšana par labu apdrošinātājam un netiek ievērots mērķis aizsargāt ekonomiski vājāko personu, šajā gadījumā apdrošināto – apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju, kam būtu jāvar celt prasību un aizstāvēt sevi sava domicila tiesā.

(sal. ar 32., 39., 40., 43. punktu un rezolutīvo daļu)