Keywords
Summary

Keywords

Konvencija par jurisdikciju un spriedumu izpildi – Izņēmuma jurisdikcija – Tiesvedības “patentu reģistrācijas vai spēkā esamības lietās”

(1968. gada 27. septembra Konvencijas 16. panta 4. punkts)

Summary

16. panta 4. punkts 1968. gada 27. septembra Konvencijā par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kas pēdējo reizi grozīta ar 1996. gada 29. novembra Konvenciju par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos, ir interpretējams tādējādi, ka tajā paredzētais noteikums par izņēmuma jurisdikciju attiecas uz visām tiesvedībām, kas saistītas ar patentu reģistrāciju vai spēkā esamību, neatkarīgi no tā, vai šis jautājums ir izvirzīts prasībā vai kā iebilde. Faktiski, pirmkārt, ļaujot tiesai, kurā iesniegts pamata prasības pieteikums attiecībā uz patentu, prasībā saistībā ar pārkāpumu vai, lai konstatētu, ka nav noticis patenta pārkāpums, pakārtoti konstatēt attiecīgā patenta spēkā neesamību, tiktu iedragāts šajā normā paredzētā noteikuma par jurisdikciju saistošais spēks un apiets tā obligātais raksturs. Otrkārt, šādi radītā iespēja izraisītu iespējamo tiesu, kam piekrīt jurisdikcija, skaita palielināšanos un iespaidotu Konvencijā paredzēto noteikumu par jurisdikciju iepriekš paredzamību, un tādējādi iedragātu tiesiskās drošības principu, kas ir tās pamatā. Visbeidzot, Konvencijas sistēmas ietvaros pieļaujot lēmumus, kuros citas tiesas, nevis tiesas valstī, kurā izsniegts attiecīgais patents, pakārtoti lemtu par šī patenta spēkā esamību, arī tiktu palielināts pretrunīgu spriedumu risks, kuru Konvencija īpaši cenšas novērst.

(sal. ar 26.–29. un 31. punktu un rezolutīvo daļu)