Staff case summary

Staff case summary

Kopsavilkums

1. Ierēdņi ─ Prasība ─ Prasība, kas celta pret konkursa komisijas pieņemto lēmumu par pielaišanas atteikumu ─ Iespēja izvirzīt konkursa paziņojuma prettiesiskumu, lai apstrīdētu pielaišanas atteikumu ─ Nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 91. pants)

2. Ierēdņi ─ Pieņemšana darbā ─ Darbā pieņemšanas procedūra ─ Administrācijas diskrecionārā vara ─ Tiesas kontrole ─ Ierobežojumi

3. Ierēdņi ─ Konkurss ─ Organizācija ─ Pieņemamības kritēriji un noteikumi ─ Iecēlējinstitūcijas diskrecionārā vara ─ Vecuma ierobežojuma noteikšana ─ Pieļaujamība

(Civildienesta noteikumu 27. panta 1. daļa un 29. panta 1. punkts, III pielikuma 1. panta 1. punkta g) apakšpunkts)

4. Kopienu tiesības ─ Pamattiesības ─ Eiropas Savienības Pamattiesību harta ─ Piemērojamība

5. Ierēdņi ─ Pieņemšana darbā ─ Vispārējais nediskriminācijas princips ─ Vecuma ierobežojuma noteikšana ─ Pieļaujamība, ņemot vērā sasniedzamos leģitīmos mērķus

(Padomes Direktīva 2000/78)

6. Ierēdņi ─ Konkurss ─ Atteikums pielaist dalībai konkursā ─ Neiespējamība attiecīgajai personai atsaukties uz citu konkursu nosacījumiem par pielaišanu

1. Lai pamatotu prasību, kas vērsta pret konkursa komisijas lēmumu, ar kuru viņam atteikta dalība konkursā, konkursa dalībnieks var atsaukties uz pamatiem par konkursa paziņojuma apgalvoto prettiesiskumu, kas nav savlaicīgi apstrīdēts, ja pastāv cieša saikne starp attiecīgajiem pamatiem un apstrīdētā lēmuma pamatojumu.

(skat. 45. un 47. punktu)

Atsauces: Pirmās instances tiesa, 1993. gada 16. septembris, Noonan /Komisija, T‑60/92, Recueil , II‑911. lpp., ko apstiprinājusi Tiesa 1995. gada 11. augustā, Komisija/ Noonan , C‑448/93 P, Recueil , I‑2321. lpp.

2. Pirmās instances tiesas kontroles pār lēmumiem, kas pieņemti jautājumos par darbā pieņemšanas procedūru, apjoms, ņemot vērā iecēlējinstitūcijai piešķirto diskrecionāro varu, ir ierobežots ar administrācijas izmantoto procedūru likumības pārbaudi, ar pārliecināšanos par faktu, uz kuriem administrācija balstījusies sava lēmuma pieņemšanā, pareizību un par acīmredzamas kļūdas novērtējumā, kļūdas tiesībās un pilnvaru nepareizas izmantošanas, kas var ietekmēt administratīvā lēmuma likumību, neesamību.

(skat. 59. punktu)

Atsauce: Pirmās instances tiesa, 1991. gada 20. marts, T‑1/90 Perez-Mínguez Casariego /Komisija, Recueil , II‑143. lpp., 56. punkts.

3. No Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta g) apakšpunkta izriet, ka šie noteikumi ļauj Kopienu iestādēm pēc viņu ieskata darbā pieņemšanas procedūrās noteikt gan vecuma ierobežojumus paziņojumiem par konkursu, gan to pagarinājumus attiecībā uz darbiniekiem, kuri izpilda nosacījumu par to, ka tie iestādē nostrādājuši vismaz vienu gadu. Tādējādi Civildienesta noteikumi neaizliedz vecuma ierobežojumus, bet, gluži pretēji, piešķir tiesības [tos noteikt], kuru izmantošana ietilpst katras iestādes diskrecionārajā varā.

Civildienesta noteikumi iestādēm piešķir plašu diskrecionāro varu attiecībā uz konkursa organizāciju. Neskarot Civildienesta noteikumu normas, tostarp 27. panta 1. daļu un 29. panta 1. punktu, iecelējinstitūcijai ir plaša diskrecionāra vara, lai noteiktu aizpildāmajiem amatiem nepieciešamo spēju kritērijus un atkarībā no šiem kritērijiem un dienesta interesēs noteikt konkursa organizācijas kritērijus un noteikumus.

Starp šiem kritērijiem, kam jāizpilda Kopienu atlases procedūras [prasības], Civildienesta noteikumu 27. pants nenosaka prasību nodrošināt, lai izraudzītās personas tiktu izvēlētas bez atšķirībām vecuma dēļ. Kas attiecas uz Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punktu, kas nosaka ietvaru procedūrām, kuras jāievēro, ieceļot vakantajos amatos, tad arī tas šajā sakarā neuzliek nekādu pienākumu.

Iestādēm konkursa organizācijas jautājumos piešķirtās diskrecionārās varas izmantošana, jo īpaši attiecībā uz vecuma ierobežojuma noteikšanu kā īpašu nosacījumu pielaišanai dalībai konkursā, ir saderīga ar Civildienesta noteikumu 27. panta 1. daļu un 29. panta 1. punktu.

(skat. 78. un 80.–84. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1975. gada 16. oktobris, 90/74 Deboeck /Komisija, Recueil , 1123. lpp., 29. punkts; Pirmās instances tiesa, 1990. gada 16. oktobris, T‑132/89 Gallone /Padome, Recueil , II‑549. lpp., 27. punkts; Pirmās instances tiesa, 1990. gada 8. novembris, T‑56/89 Bataille u.c./Parlaments, Recueil , II‑597. lpp., 42. punkts; Pirmās instances tiesa, 2000. gada 21. novembris, T‑214/99 Carrasco Benítez /Komisija, Recueil FP , I‑A‑257. lpp. un II‑1169. lpp., 52. punkts.

4. Eiropas Savienības Pamattiesību harta nosaka Eiropas Savienības Pamattiesību katalogu, lai garantētu Kopienu pilsoņu tiesību aizsardzību. Tomēr, kaut arī ir taisnība, ka Kopienu tiesas vairākkārtīgi uz to atsaukušās kā uz pilsoņu tiesību atzīšanas un aizsardzības iedvesmas avotu un Kopienu tiesiskās kārtības mērauklu, pašlaik (tas ir, 2004. gada oktobrī) tā ir tikai deklarācija, kurai trūkst juridiski saistoša spēka.

(skat. 87. un 88. punktu)

Atsauce: Pirmās instances tiesa, 2003. gada 15. janvāris, T‑377/00, T‑379/00, T‑380/00, T‑260/01 un T‑272/01 Philip Morris International u.c./Komisija, Recueil , II‑1. lpp., 122. punkts.

5. Nosakot vecuma ierobežojumus darbā pieņemšanas procedūrām, Komisijas mērķis ir dot karjeras iespējas gan ierēdņiem, kas tajā ilgstoši strādās, gan personām, kas pieņemtas amatā, būdamas vecākas, un tas darīts tādēļ, lai saistībā ar Civildienesta noteikumos noteiktajām tiesībām uz pensiju garantētu, ka ierēdņi strādās noteiktu minimālo laiku, tas ir, saglabātu Kopienu pensiju fondu finansiālo līdzsvaru. Tādējādi tai nevar pārmest ne to, ka tā būtu pārkāpusi vispārējo nediskriminācijas principu, ne to, ka tā būtu pārkāpusi Direktīvu 2000/78, kas nosaka kopēju sistēmu vienādai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju.

(skat. 95.–100. punktu)

Atsauce: Pirmās instances tiesa, 2004. gada 2. marts, Di Marzio /Komisija, T‑14/03, Recueil , II‑0000. lpp., 83. punkts.

6. Citas iestādes ierēdņi nevar atsaukties uz pasākumiem, ko iestāde pieņēmusi par labu noteiktai personu grupai, nepastāvot nekādam uz Civildienesta noteikumiem balstītam juridiskam pienākumam [tos pieņemt], lai pamatotu pamatu par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.

Tāpat konkursa dalībnieks, kas tam netika pielaists, nevar sev noderīgi atsaukties uz citu konkursu, kas organizēti saskaņā ar citādiem noteikumiem un kuriem ir citi mērķi, nosacījumiem par pielaišanu.

(skat. 110. un 112. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1990. gada 18. janvāris, C‑193/87 un C‑194/87 Maurissen un Union syndicale /Revīzijas palāta, Recueil , I‑95. lpp., 26. un 27. punkts; Pirmās instances tiesa, 1994. gada 3. marts, T‑82/92 Cortes Jiménez u.c./Komisija, Recueil FP , I‑A‑69. lpp. un II‑237. lpp., 44. punkts; Pirmās instances tiesa, 1997. gada 6. novembris, Wolf /Komisija, T‑101/96, Recueil FP , I‑A‑351. lpp. un II‑949. lpp.