Keywords
Summary

Keywords

1. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pamati, kas varēja tikt izvirzīti pret Komisijas lēmumu jautājumā par valsts atbalstu

(EKL 88. panta 2. punkts un 230. pants)

2. Valstu piešķirtie atbalsti – Jēdziens

(EKL 87. panta 1. punkts)

3. Valstu piešķirtie atbalsti – Konkurences apdraudējums

4. Valstu piešķirtie atbalsti – Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm

(Padomes Regulas Nr. 659/1999 14. pants)

5. Valstu piešķirtie atbalsti – Novērtējums, ko veic Komisija

6. Valstu piešķirtie atbalsti – Komisijas lēmums, ar kuru ir atzīta atbalsta nesaderība ar kopējo tirgu – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērošanas joma

(EKL 87. panta 1. punkts un 253. pants)

Summary

1. Saskaņā ar EKL 230. pantu celtas prasības atcelt tiesību aktu ietvaros Kopienas tiesību akta likumība ir jānovērtē, izmantojot to informāciju, kas pastāvēja akta pieņemšanas laikā. It īpaši Komisijas veiktos sarežģītos novērtējumus var pārbaudīt, izmantojot tikai to informāciju, kas bija tās rīcībā novērtējuma veikšanas laikā.

Šajā ziņā Komisijai nevar pārmest, ka tā nebija ņēmusi vērā iespējamos informācijas faktus, kas tai būtu varējuši tikt sniegti administratīvās procedūras laikā valsts atbalsta jomā, bet netika sniegti, jo Komisijai nav pienākuma pēc savas iniciatīvas un ar prognožu palīdzību pārbaudīt, kādi fakti būtu varējuši tai tikt iesniegti.

No tā izriet, ka gadījumā, kad prasītāja ir piedalījusies EKL 88. panta 2. punktā paredzētajā formālajā izmeklēšanas procedūrā, tā nevar atsaukties uz Komisijai nezināmiem argumentiem attiecībā uz faktiem, kurus tā nav darījusi zināmus Komisijai formālās izmeklēšanas procedūras laikā. Savukārt nekas neliedz ieinteresētajai personai izvirzīt administratīvās procedūras stadijā neminētu juridisku prasības pamatu pret galīgo lēmumu.

Šo risinājumu var, neskarot pilnīgi īpašus gadījumus, attiecināt uz tādu gadījumu kā šis, kad uzņēmums nebija piedalījies EKL 88. panta 2. punktā paredzētajā izmeklēšanas procedūrā.

Tas attiecas arī uz prasītāju, kura, lai gan ļoti labi zināja par formālās izmeklēšanas procedūras sākšanu, kas it īpaši attiecās uz atteikšanos no attiecīgā prasījuma, no kā tā guva labumu, un par vajadzību un nozīmi tai sniegt noteiktu informāciju sakarā ar Komisijas jau paustajām šaubām par šīs atteikšanās no prasījuma saderību no Kopienu tiesību viedokļa, izlēma nepiedalīties formālajā izmeklēšanas procedūrā, turklāt neapgalvojot, ka lēmums sākt formālu izmeklēšanas procedūru nebija pietiekami pamatots, lai ļautu tai lietderīgi izmantot tās tiesības.

(sal. ar 82.−85., 90. un 104. punktu)

2. Ja valsts iestāde, kurai pret kādu uzņēmumu ir noteikts prasījums skaidrā naudā, ir atteikusies no šī prasījuma apmaiņā pret sabiedrības kapitāla akcijām, kurām bija nulles vērtība darījuma brīdī, un šis uzņēmums nav pierādījis, ka šīs atteikšanās no prasījuma rezultātā tas šo summu ir novirzījis citas sabiedrības kapitālā, kura esot bijusi tās saņēmēja, ir jāuzskata, ka minētais uzņēmums, paturot minēto summu savā īpašumā, ir guvis labumu no valsts līdzekļu novirzīšanas EKL 87. panta 1. punkta nozīmē.

(sal. ar 169. un 170. punktu)

3. Atbalsti, kas ir paredzēti, lai atbrīvotu uzņēmumu no tādām izmaksām, kuras tam parastos apstākļos būtu jāuzņemas ikdienas vadības vai normālas darbības ietvaros, principā izkropļo konkurences nosacījumus.

Tādējādi, ja valsts iestāde dod priekšroku uzņēmumam, kas darbojas sektorā, kuru raksturo intensīva konkurence, piešķirot tam priekšrocību, rodas konkurences izkropļojums vai šāda izkropļojuma risks.

Tāds ir, piemēram, gadījums, kad valsts iestāde bez faktiskas atlīdzības atsakās no prasījuma, kas tai ir pret uzņēmumu, kas veic savas darbības sektorā, kurš ir pilnībā atvērts konkurencei.

(sal. ar 177.−180. punktu)

4. Gadījumā, kad dalībvalsts piešķirtais atbalsts pastiprina uzņēmuma stāvokli salīdzinājumā ar pārējiem konkurējošiem uzņēmumiem Kopienas iekšējā tirdzniecībā, šie pēdējie minētie uzņēmumi ir jāuzskata par tādiem, kurus atbalsts ir ietekmējis.

Tādēļ tad, kad holdinga sabiedrība saņem atbalstu, tas rada finansiālu priekšrocību tirgū, kurā darbojas sabiedrības, kuras tā kontrolē, nostiprinot savu stāvokli, salīdzinot ar pārējiem uzņēmumiem un ļaujot tai palielināt savu eksportu.

Prasība atmaksāt šāda atbalsta vērtību tādēļ nav jāuzskata par samērīguma principa un Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [EKL 88. panta] piemērošanai, 14. panta pārkāpumu.

(sal. ar 181., 184., 198. un 199. punktu)

5. Komisijai nevar pārmest diskrimināciju, kas rodas no atšķirīgas attieksmes, kas piemērota salīdzināmās situācijās sakarā ar to, ka valsts atbalsta summas noteikšanas gadījumā atmaksājamo vērtību par vērtspapīriem, kurus sabiedrība attiecīgi ir iegādājusies un cedējusi, tā ir novērtējusi atbilstoši citādām metodēm tāpēc, ka šis novērtējums ir par vērtībām dažādos datumos un raugoties no dažāda konteksta, no kuriem vienu raksturo cena, kas noteikta ar valsts regulējumu un otru – vērtība atbilstoši reālajai ekonomiskajai situācijai.

(sal. ar 201., 207.−211. un 218. punktu)

6. EKL 253. pantā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu ir būtiska formas prasība, kas ir jānodala no pamatojuma pamatotības, kas ietilpst jomā par strīdīgā akta likumību pēc būtības. Šajā perspektīvā EKL 253. pantā prasītais pamatojums ir jāpiemēro attiecīgā akta veidam un no tā ir jābūt skaidri un neapšaubāmi redzamai iestādes, kura šo aktu ir pieņēmusi, argumentācijai tā, lai ieinteresētās personas varētu saskatīt veiktā pasākuma pamatojumu un attiecīgā kompetentā tiesa – īstenot savu kontroli.

Turklāt šī prasība ir jānovērtē atkarībā no lietas apstākļiem, it īpaši no akta satura, izvirzīto pamatu būtības un akta adresāta vai citu personu, kuras ar šo aktu ir skartas tieši un individuāli, intereses saņemt izskaidrojumus. Netiek prasīts, lai pamatojumā būtu detalizēti norādīti visi atbilstīgie tiesiskie un faktiskie apstākļi, tādējādi jautājums par to, vai akta pamatojums atbilst EKL 253. panta prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne vien tā redakciju, bet arī kontekstu, kā arī visas juridiskās normas, kas regulē attiecīgo jautājumu.

Ja šo principu piemēro pasākuma atzīšanai par atbalstu, tas prasa norādīt iemeslus, kādēļ Komisija uzskata, ka attiecīgais atbalsta pasākums ietilpst EKL 87. panta 1. punkta piemērošanas jomā.

Pieņemot, ka atbalsts ir ticis piešķirts, Komisijai pietiekami skaidrā veidā ir jāizklāsta juridiski fakti un apsvērumi, kam ir būtiska nozīme attiecībā uz lēmuma saturu, it īpaši tādi, kas ļauj prasītājai un Kopienu tiesai saprast iemeslus, kādēļ Komisija uzskatīja, ka strīdīgais darījums kropļoja konkurenci un ietekmēja tirdzniecību Eiropas Savienības iekšienē.

(sal. ar 234.−236. un 246. punktu)