Keywords
Summary

Keywords

1. Valstu piešķirtie atbalsti — Atbalsta projekti — Vērtējums, ko veic Komisija — Projekts valsts atbalsta sistēmai mazo un vidējo uzņēmumu un mazo lauksaimniecības uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai — Kopienas vadlīnijas valsts atbalsta piešķiršanai grūtībās nonākušo uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai — Parastais divu mēnešu termiņš — Termiņš, kas piemērojams “atļaujas sniegšanai”, kas iestājas iepriekšējās izskatīšanas stadijas beigās

(EKL 88. panta 2. punkta 1. daļa un 3. punkts; Kopienas vadlīniju valsts atbalsta piešķiršanai grūtībās nonākušo uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai 4.1. punkta 1. daļa)

2. Valstu piešķirtie atbalsti — Atbalsta projekti — Vērtējums, ko veic Komisija — Iepriekšējas izskatīšanas stadija — Ilgums — Pagarināšana, Komisijai uzdodot atbalsta izvērtēšanai nevajadzīgus jautājumus — Aizliegums — Iespēja uzsākt ar dalībvalsti sarunas, lai tai ļautu papildināt nepilnīgu paziņojumu

(EKL 88. panta 3. punkts)

3. Valstu piešķirtie atbalsti — Pastāvošie un jaunie atbalsti — Pāreja no jauna atbalsta uz pastāvošu atbalstu — Nosacījumi — Komisijas iespēja uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru, ja dalībvalsts nav nosūtījusi iepriekšēju paziņojumu par izpildi

4. Valstu piešķirtie atbalsti — Atbalsta projekti — Vērtējums, ko veic Komisija — Iepriekšējas izskatīšanas stadija un stadija, kas balstīta uz sacīkstes principu — Saprātīga termiņa ievērošana — Vērtējums “in concreto”

(EKL 88. panta 2. un 3. punkts)

5. Valstu piešķirtie atbalsti — Atbalsta saderība ar kopējo tirgu — Ieinteresēto personu iespējamā tiesiskā paļāvība — Aizsardzība — Nosacījumi un ierobežojumi

(EKL 88. panta 2. punkta 1. daļa; Padomes Regulas Nr. 659/1999 7. panta 1. un 3. punkts)

6. Valstu piešķirtie atbalsti — Komisijas lēmums, ar ko atzīst, ka atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu — Pienākums norādīt pamatojumu — Vajadzīgās norādes

(EKL 253. pants)

7. Valstu piešķirtie atbalsti — Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm — Konkurences apdraudējums — Vērtējuma kritēriji — Atbalsti ar nelielu individuālu nozīmi, bet kas izplatīti nozarē, kurai ir raksturīga aktīva konkurence un paaugstināts mazo uzņēmumu skaits

(EKL 87. panta 1. punkts)

8. Valstu piešķirtie atbalsti — Aizliegums — Atkāpes — Atbalsti, ko var uzskatīt par saderīgiem ar kopējo tirgu — Komisijas izvērtēšanas brīvība — Iespēja pieņemt vadlīnijas — Sarežģīts ekonomisks vērtējums — Tiesas kontrole — Robežas

(EKL 87. panta 3. punkts)

9. Valstu piešķirtie atbalsti — Vērtējums, ko veic Komisija — Atbalstu vispārējās shēmas apstiprināšana — Nosacījums — Īstenošana, kuras rezultātā nevar tikt piešķirti individuāli atbalsti, kas nav vajadzīgi kāda no to mērķu sasniegšanai, kas paredzēti EKL 87. panta 3. punkta a) līdz d) apakšpunktā

(EKL 87. panta 3. punkta a) līdz d) apakšpunkts)

10. Valstu piešķirtie atbalsti — Aizliegums — Atkāpes — Atbalsti, ko var uzskatīt par saderīgiem ar kopējo tirgu — Atbalsti grūtībās nonākuša uzņēmuma pārstrukturēšanai — Grūtībās nonākušo uzņēmumu identificēšana

(EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts; Kopienas vadlīniju valsts atbalsta piešķiršanai grūtībās nonākušo uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai 2.1. punkta 1. daļa)

11. Valstu piešķirtie atbalsti — Aizliegums — Atkāpes — Atbalsti, ko var uzskatīt par saderīgiem ar kopējo tirgu — Atbalsti grūtībās nonākuša uzņēmuma pārstrukturēšanai — Tā fakta ņemšana vērā, ka uzņēmums atrodas valsts atbalstu saņemošajā reģionā — Robežas

(EKL 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkts; Kopienas vadlīniju valsts atbalsta piešķiršanai grūtībās nonākušo uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai 2.4. punkta 2. daļa un 3.2.1.–3.2.3. punkts)

12. Valstu piešķirtie atbalsti — Aizliegums — Atkāpes — Atbalsti, ko var uzskatīt par saderīgiem ar kopējo tirgu — Atbalsti grūtībās nonākušo uzņēmumu pārstrukturēšanai — Nosacījumi — Kumulatīvi izpildāmi nosacījumi — Sekas — Komisijas iespēja aizliegt pārskaitīt atbalstu, ja trūkst pietiekamas informācijas par kāda nosacījuma ievērošanu

(EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts; Kopienas vadlīniju valsts atbalsta piešķiršanai grūtībās nonākušo uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai 3.2.2. punkts)

13. Process — Iestāšanās lietā — Pamati, kas atšķiras no lietas pamatdalībnieku izvirzītajiem pamatiem — Pieņemamība — Nosacījums — Piesaiste strīda priekšmetam — Pieņemamība, kas nav jāizvērtē šauri attiecībā uz iespējamiem atbalsta shēmas saņēmējiem, kas rodas uzņēmumiem, kam piešķirams atbalsts

(Tiesas Statūtu 40. panta 4. daļa; Pirmās instances tiesas Reglamenta 116. panta 4. punkts)

14. Process — Iestāšanās lietā — Pamata, ko persona, kas iestājusies lietā, ir izvirzījusi, ņemot vērā tā apstrīdamo saistību ar strīda priekšmetu, apstrīdētā pieņemamība — Pamati, kas katrā ziņā ir jānoraida cita iemesla dēļ vai kā nepamatoti — Tiesas iespēja noraidīt, nelemjot par pieņemamību

15. Valstu piešķirtie atbalsti — Aizliegums — Atkāpes — Atkāpes piemērojamība — Šaura interpretācija — Ekonomiskais neizdevīgums, ko tieši radījušas dabas katastrofas vai citi ārkārtēji apstākļi

(EKL 87. panta 1. punkts un 2. punkta b) apakšpunkts)

16. Valstu piešķirtie atbalsti — Aizliegums — Atkāpes — Atbalsti, ko var uzskatīt par saderīgiem ar kopējo tirgu — Atbalsti grūtībās nonākušo uzņēmumu, kas atrodas valsts atbalstu saņemošajā reģionā, pārstrukturēšanai — Piemērošanas nosacījumi — Vērtējums, ko veic Komisija

(EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts)

17. Valstu piešķirtie atbalsti — Aizliegums — Atkāpes — Atbalsti, ko var uzskatīt par saderīgiem ar kopējo tirgu — Vērtējums saistībā ar EKL 87. pantu — Agrākās prakses ņemšana vērā — Izslēgšana

(EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts)

18. Process — Pamatu izklāsts — Pamati, kas norādīti abstrakti, nepaskaidrojot tos ar pietiekami skaidrām un precīzām norādēm — Nepieņemamība

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 116. panta 4. punkta b) apakšpunkts)

Summary

1. Kopienas vadlīniju valsts atbalsta piešķiršanai, lai glābtu un pārstrukturētu uzņēmumus, kas nonākuši grūtībās, 4.1. punkta pirmajā daļā norādīts tostarp, ka Komisija “atļaus” atbalsta shēmu projektus mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vai mazo lauksaimniecības uzņēmumu (MLU) glābšanai vai pārstrukturēšanai “parastajā divu mēnešu termiņā, sākot ar dienu, kad tiks saņemta pilnīga informācija, izņemot, ja attiecīgajai atbalsta shēmai var tikt piemērota paātrināta atļaujas izsniegšanas procedūra, kad Komisijas rīcībā ir divdesmit darba dienas”.

Šie noteikumi interpretējami kontekstā ar procesuālajām tiesību normām, ko paredz Līgums valsts atbalsta kontroles jomā. Vadlīnijas, kuras Komisija var izstrādāt, lai precizētu praksi, kuru tā ievēros šajā jomā, nedrīkst būt pretrunā Līguma tiesību normām.

No tā izriet, ka Komisija var atļaut atbalsta shēmas projektu MVU pārstrukturēšanai Vadlīniju 4.1. punkta pirmajā daļā minētajā termiņā tikai tad, ja pēc šā “parastā divu mēnešu” termiņa, t.i., laika posma, kas noteikts sākotnējai izskatīšanai, ko paredz EKL 88. panta 3. punkts, Komisija uzskata, vai nu ka paredzētie pasākumi nav uzskatāmi par atbalstu, vai ka tie ir uzskatāmi par atbalstu, par kura saderību ar kopējo tirgu nav nekādu šaubu. Ja turpretī Komisija nevar nonākt pie šāda secinājuma, tai ir pienākums uzsākt formālās izmeklēšanas procedūru, ko paredz EKL 88. panta 2. punkta pirmā daļa.

(sal. ar 28., 29. un 33. punktu)

2. Valsts atbalsta projektu sākotnējās izskatīšanas stadijai, ko paredz EKL 88. panta 3. punkts, ir noteikts obligāts divu mēnešu termiņš, kas sākas ar brīdi, kad Komisija ir saņēmusi pilnīgu paziņojumu. Lai paziņojums būtu pilnīgs, tam sākotnējā formā vai turpmākajās atbildēs, ko attiecīgā dalībvalsts sniedz pēc Komisijas pieprasījuma, ir jāietver informācija, kas vajadzīga, lai ļautu Komisijai izveidot sākotnējo priekšstatu par tai paziņotā projekta saderību. Tā rezultātā, kaut arī Komisija nepārtrauc divu mēnešu termiņa tecējumu, pieprasot informāciju, kas tai vajadzīga, lai izveidotu sākotnējo priekšstatu, atbilstoši EKL 88. panta 3. punkta mērķim tai toties ir tiesības organizēt sarunas ar attiecīgo dalībvalsti, lai papildinātu paziņojumu, ja tajā trūkst vajadzīgās informācijas.

(sal. ar 40. un 41. punktu)

3. Pāreja no jaunā atbalsta uz pastāvošo atbalstu ir pakļauta diviem vajadzīgiem un pietiekamiem nosacījumiem: pirmkārt, Komisija neuzsāk formālās izmeklēšanas procedūru divu mēnešu laikā, kas sākas ar datumu, kad saņemts pilnīgs paziņojums, un, otrkārt, attiecīgajai dalībvalstij iepriekš ir jāpaziņo Komisijai par sava projekta izpildi. Tā kā dalībvalsts nav nosūtījusi Komisijai nekādu iepriekšēju paziņojumu par projekta izpildi, tādējādi neizpildot vienu no diviem nosacījumiem, kas vajadzīgi pārejai no plānotā atbalsta shēmas uz pastāvošo, Komisijai bija tiesības pieņemt lēmumu par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu šajā sakarā.

(sal. ar 48. un 49. punktu)

4. Saprātīga termiņa ievērošana administratīvajā procesā ir Kopienu tiesību vispārīgs princips. Turklāt pamatprasība par tiesisko drošību, kas neļauj Komisijai neierobežoti ilgi izmantot savas pilnvaras, pieprasa, lai Tiesa izvērtē, vai administratīvā procesa norises rezultātā pēc būtības tika konstatēta pārmērīgi novēlota šās iestādes rīcība.

Turklāt, kaut arī formālās izmeklēšanas procedūras ietvaros, ko paredz EKL 88. panta 2. punkts, dalībvalsts bija ieinteresēta ievērot termiņus, kas tai bija noteikti savu apsvērumu vai Komisijas pieprasītās papildu informācijas iesniegšanai, bet tie tai nebija saistoši, dalībvalsts tomēr paliek atbildīga par laiku, kas pagājis tās rīcības, neievērojot šos termiņus, dēļ.

(sal. ar 53. un 59. punktu)

5. Atsauce uz tiesisko paļāvību uz atbalsta likumību pēc būtības var tikt izdarīta, atskaitot izņēmuma apstākļus, vienīgi tad, ja šis atbalsts tika piešķirts, ievērojot EKL 88. pantā paredzēto procedūru. Lai atbalsts tiktu piešķirts, ievērojot EKL 88. pantā paredzēto procedūru, šai procedūrai, kurai piemīt apturošs raksturs, ir jābūt pabeigtai. Tā rezultātā – ja tiek uzsākta formālās izmeklēšanas procedūra atbilstoši EKL 88. panta 2. punkta pirmajai daļai, tai ir jānoslēdzas ar pozitīvu lēmumu atbilstoši Regulas Nr. 659/1999 7. panta 1. un 3. punktam. Tādējādi tikai tad, kad Komisija pieņem šādu lēmumu un termiņš šā lēmuma pārsūdzēšanai ir pagājis, var atsaukties uz tiesisko paļāvību par attiecīgā atbalsta likumību.

(sal. ar 64. un 65. punktu)

6. Akta pamatojumam ir jābūt tam piemērotam un ir skaidri jāparāda iestādes, kas ir tā autore, argumentācija, lai ieinteresētās personas varētu saprast tā pamatojumu un tiesa – kontrolēt tā pamatotību, kaut arī nav vajadzīgs pārmērīgi detalizēti norādīt visus attiecīgos tiesiskos un faktiskos elementus, jo jautājums, vai tas atbilst EKL 253. pantam, ir jāizvērtē, ņemot vērā gan šā akta tekstu, gan tā tiesisko un faktisko kontekstu.

Ja Komisija valsts atbalsta kontroles ietvaros pieņem lēmumu, tad tostarp tā rezultātā, ja apstākļi, kuros atbalsts tika piešķirts, ir pietiekami, lai pierādītu, ka atbalsts var ietekmēt tirdzniecību dalībvalstu starpā un deformēt vai draudēt deformēt konkurenci, Komisijai lēmuma pamatojuma daļā ir vismaz jāatsaucas uz šiem apstākļiem.

(sal. ar 73. un 74. punktu)

7. Savā atbalsta projekta vai atbalsta shēmas klasifikācijā, ņemot vērā EKL 87. panta 1. punktu, Komisijai nav jānosaka atbalsta vai atbalsta shēmas projekta patiesās un efektīvās sekas, bet ir vienīgi jāizvērtē, vai projekts ir spējīgs ietekmēt tirdzniecību dalībvalstu starpā un deformēt vai draudēt deformēt konkurenci.

Ne paredzēto atbalstu samērā zemais apmērs, ne pieticīgais atbilstošo uzņēmumu lielums neizslēdz, ka atbalsta režīma projekts ir spējīgs ietekmēt tirdzniecību dalībvalstu starpā un deformēt vai draudēt deformēt konkurenci. Tas pats izriet no tā, ka tam nozīme ir tikai attiecīgajā ekonomikas nozarē. Līdz ar to tāpat var tikt ņemti vērā citi fakti, tādi kā īpaša konkurences izpausmes pakāpe ekonomikas nozarē, kurā darbojas uzņēmumi, kas var pretendēt uz atbalstu. Tā tas ir nozarē, kurā notiek intensīva konkurence un it īpaši kuras struktūra, ko raksturo augsts neliela izmēra uzņēmumu skaits, ir tāda, ka atbalsta shēmas ieviešanai, kas atvērta lielai šo uzņēmumu daļai, kā tas ir šajā gadījumā, var būt ietekme uz konkurenci, pat ja saskaņā ar šo shēmu piešķiramais individuālais atbalsts apmērā ir mazs.

(sal. ar 84.–87. punktu)

8. Atbilstoši EKL 87. panta 3. punktam Komisijai ir lielas izvērtēšanas pilnvaras. Taču, lai šīs pilnvaras izmantotu, Komisija var pieņemt vadlīnijas, tādas kā Kopienas vadlīnijas valsts atbalsta piešķiršanai, lai glābtu un pārstrukturētu uzņēmumus, kas nonākuši grūtībās, kas ir piemērojamas šajā gadījumā, ja šie noteikumi nav pretrunā Līguma tiesību normām. Ja Komisija pieņem šādu aktu, tai tas ir jāievēro. Līdz ar to tiesai ir jāpārliecinās, ka Komisija ir ievērojusi vadlīnijas, ko pati ir pieņēmusi.

Tomēr, tā kā Komisijas lielās izvērtēšanas pilnvaras, ko noteiktos apstākļos skaidro Komisijas pieņemtās vadlīnijas, ietver sarežģītu ekonomisku un sociālu vērtējumu, kas ir jāveic Kopienas kontekstā, tiesai pār to ir ierobežota kontrole. Šī kontrole sastāv tikai no pārbaudes pār procesuālo noteikumu un pienākuma sniegt pamatojumu ievērošanu, kā arī pār to, vai ir precīzi atspoguļoti fakti, vai netika pielaistas acīmredzamas kļūdas vērtējumā un vai netika pārsniegtas pilnvaras.

(sal. ar 94.–97. punktu)

9. Attiecīgajai dalībvalstij piedāvātā iespēja paziņot par atbalsta shēmas projektu un, ja Komisija projektu apstiprina pēc tam, kad tā ir izvērtējusi tā vispārīgās raksturīpašības, nepaziņot par saskaņā ar šo shēmu piešķirtajiem individuālajiem atbalstiem, vajadzības gadījumā pakļaujot to izpildi šajā sakarā paredzētajiem nosacījumiem un pienākumiem, tomēr neattaisno individuālo atbalstu piešķiršanu, kas tiktu atzīti par neatbilstošiem, ja par tiem tiktu iesniegts individuāls paziņojums, nemazinot atbalsta nesaderības principa, kas ietverts EKL 87. pantā, ietekmi. Jo īpaši to rezultātā nevajadzētu piešķirt individuālos atbalstus, kuri, kaut arī atbilst vienam no mērķiem, ko paredz EKL 87. panta 3. punkta a) līdz d) apakšpunkts, tomēr nav vajadzīgi, lai šo mērķi sasniegtu.

Komisijai tādējādi ir jāpārliecinās, ka atbalsta shēmas projekts, kas tai iesniegts izvērtēšanai, ir izstrādāts tā, lai garantētu, ka individuālie atbalsti, kas piešķirami atbilstoši tās tiesību normām, tiek piešķirti uzņēmumiem, kas ir tiesīgi uz tiem pretendēt. Ja tiek pierādīts, ka tā tas nav, Komisijai ar tās plašajām izvērtēšanas iespējām tas jāņem vērā un, ciktāl tās rīcībā esošā informācija to atļauj, ir jāizvērtē, vai ir piemēroti pieņemt nosacījumu lēmumu vai negatīvo lēmumu.

(sal. ar 103.–105. punktu)

10. Kopienas vadlīniju valsts atbalsta piešķiršanai, lai glābtu un pārstrukturētu uzņēmumus, kas nonākuši grūtībās, 2.1. punkta pirmā daļa skaidri noteic, ka Komisija uzskata – uzņēmums ir nonācis grūtībās, ja tas nav spējīgs nodrošināt savu atjaunošanos no pašu resursiem vai no līdzekļiem, kas iegūti no tā akcionāriem vai aizdevuma. Tajā ietvertas dažādas norādes par tendenci, kas parāda, cik lielā mērā uzņēmuma situācija pasliktinās, kopā ar dažādām īpašām norādēm, kas ļauj noteikt īpaši smago situāciju, kāda tā var kļūt noteiktos gadījumos.

Minēto vadlīniju 2.1. punkta pirmās daļas noteikumi ļauj uzskatīt, ka tendences norādēm Komisijas piešķirtajā nozīmē neliecina par to, ka cita veida norādes nav derīgas, piemēram, tādas, kas balstītas uz vidējo rādītāju. Tomēr šādas norādes katrā ziņā var tikt uzskatītas par atbilstošām tikai tad, ja tās ļauj noteikt, ka pastāv patiesas un pierādītas grūtības, ar kurām ir saskārušies uzņēmumi, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu. Ja nē, šādiem uzņēmumiem nevar tikt piešķirts atbalsts, lai sasniegtu EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta mērķus.

(sal. ar 108. un 111. punktu)

11. Kopienas vadlīniju valsts atbalsta piešķiršanai, lai glābtu un pārstrukturētu uzņēmumus, kas nonākuši grūtībās, 2.4. punkta otrā daļa it īpaši norāda, ka, ja uzņēmumi, uz kuriem attiecas atbalsta projekts pārstrukturēšanai, atrodas valsts atbalstu saņemošajā reģionā, Komisija ņems vērā šos reģionālos apsvērumus, kas minēti EKL 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā, tādā veidā, kā tas ir norādīts pašā Vadlīniju 3.2.3. punktā. Vadlīniju 3.2.3. punkts ar nosaukumu “Īpašie nosacījumi, kas ir piemērojami pārstrukturēšanai domātajiem atbalstiem valsts atbalstu saņemošajā reģionā” īpaši norādīts, ka, ja grūtībās nonākušo uzņēmumu pārstrukturēšanai domātā atbalsta shēmas projekts attiecas uz valsts atbalstu saņemošo reģionu vai nabadzīgajiem reģioniem, Komisijai ir pienākums to ņemt vērā un, neskatoties uz to, ka attiecīgajā nozarē strukturālā kapacitāte ir pārmērīga, tai ir atļauts šajā sakarā brīvi piemērot kapacitātes samazināšanas noteikumu, kas ietverts Vadlīnijās, ja to attaisno reģionālās attīstības vajadzības.

Turpretim no tā neizriet, ka, ja izrādās, ka nozarē, uz kuru attiecas jaunais atbalsta projekts, nepastāv pārmērīga kapacitāte, un Komisija tā rezultātā atsakās piemērot kapacitātes samazināšanu uzņēmumiem, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu, šis projekts jau tikai šā iemesla dēļ vien ir uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu.

Tieši otrādi – šim projektam ir jāievēro princips, kas noteikts Kopienas vadlīniju valsts atbalsta piešķiršanai, lai glābtu un pārstrukturētu uzņēmumus, kas nonākuši grūtībās, 3.2.1. punktā, saskaņā ar kuru jauns pārstrukturēšanai domātā atbalsta projekts var tikt atļauts tikai tad, ja var pierādīt, ka tas ir Kopienas interesēs un līdz ar to – ka tas izpilda nosacījumus par dzīvotspējas atjaunošanu, konkurences nevajadzīgās deformācijas novēršanu un samērīguma nosacījumu, kuri ir uzskaitīti Vadlīniju 3.2.2. punktā. Kaut arī Komisija var ieņemt “mazāk stingru nostāju” šajā jautājumā, tā atbilstoši Vadlīniju 3.2.3. punkta noteikumiem nevar “atļaut visu”.

(sal. ar 115.–117. punktu)

12. Lai tiktu atzīta saderība ar kopējo tirgu, piemērojot EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem paredzētā atbalsta projektam ir jābūt saistītam ar pārstrukturēšanas plānu, kurā paredzēts samazināt vai pārorientēt uzņēmumu darbību.

Vadlīniju 3.2.2. punkts, kurā ietverta šī prasība, nosaka tostarp, ka pārstrukturēšanas plānā jāievēro trīs materiālie nosacījumi. Pirmkārt, tam ir jāļauj atbalstu saņēmējam uzņēmumam atjaunot dzīvotspēju saprātīgā termiņā un, pamatojoties uz reāliem pieņēmumiem [3.2.2. punkta i) apakšpunkts], otrkārt, ir jānovērš konkurences nevajadzīgā deformācija [3.2.2. punkta ii) apakšpunkts] un, treškārt, tam ir jābūt samērīgam ar pārstrukturēšanas izmaksām un ieguvumiem [3.2.2. punkta iii) apakšpunkts]. Tā kā šie nosacījumi ir piemērojami vienlaicīgi, Komisijai ir jāatzīst pārstrukturēšanas atbalsta projekts par neatbilstošu, pat ja tikai viens no šiem nosacījumiem netiktu izpildīts. Turklāt, lai izpildītu pienākumu sadarboties ar Komisiju, attiecīgajai dalībvalstij ir jāiesniedz visa informācija, kas ļautu Komisijai pārliecināties, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi izņēmuma izdarīšanai.

Tā kā Komisija acīmredzami nevarēja balstīt savu vērtējumu uz vienkāršu pieņēmumu, jo dalībvalsts nav nevienā brīdī iesniegusi informāciju, kas ļautu Komisijai pārliecināties, ka projekts ir izpildījis vienu no kumulatīvajiem minēto vadlīniju 3.2.2. punktā noteiktajiem nosacījumiem, neskatoties uz šās iestādes atkārtotiem pieprasījumiem, Komisijai ir tiesības uzskatīt, ka tās rīcībā esošie fakti tai neļauj secināt, ka projektā ir ievērots šis nosacījums, un turklāt pieņemt lēmumu par projekta nesaderīgumu ar kopējo tirgu, un tai nav jāizvērtē citi minētajā punktā uzskaitītie nosacījumi.

(sal. ar 126.–129., 137., 142., 143. un 149. punktu)

13. Tiesas Statūtu 40. panta ceturtā daļa un Pirmās instances tiesas Reglamenta 116. panta 4. punkts personai, kas iestājusies lietā, piešķir tiesības neatkarīgi izvirzīt ne tikai argumentus, bet arī pamatus, ar nosacījumu, ka tie atbalsta viena no lietas dalībniekiem prasījumus un nav pilnīgi nesaistīti ar jautājumiem, kas ir prāvas pamatā, kurus izvirzījis prasītājs un atbildētājs, jo citādi tie var mainīt strīda priekšmetu.

Tādējādi Pirmās instances tiesai, lemjot par personas, kas iestājusies lietā, izvirzīto pamatu pieņemamību, ir jāpārliecinās, ka tie attiecas uz strīda priekšmetu, ko ir noteikuši lietas pamatdalībnieki.

Attiecībā uz prāvu, ko uzsāka pašvaldība par atbalsta shēmas, ko tā plāno ieviest ekonomikas nozares pārstrukturēšanai, saderību ar kopējo tirgu, ir pilnīgi skaidrs, ka uzņēmumi, kas var pretendēt uz šo atbalstu, un to pārstāvji tāpat var lietderīgi papildināt prasītāja argumentāciju, īpaši saistībā ar grūtībām, kuru novēršanai ir paredzēts atbalsts, un par tā iespējamām sekām. Tādējādi izvirzīto pamatu saistība ar strīda priekšmetu ir jāizvērtē šauri.

(sal. ar 151.–154., 193. un 195. punktu)

14. Pirmās instances tiesai, lemjot par personas, kas iestājusies lietā, izvirzīto pamatu pieņemamību, ir jāpārliecinās, ka tie attiecas uz strīda priekšmetu, ko ir noteikuši lietas pamatdalībnieki.

Tomēr, ja šķiet, ka pamats, kura pievienošana ir apstrīdama, katrā ziņā ir jānoraida kā nepieņemams cita iemesla dēļ vai kā nepamatots, tiesnesis drīkst noraidīt šo pamatu, nelemjot par jautājumu, vai persona, kas iestājusies lietā, ir pārsniegusi savu viena no lietas pamatdalībniekiem prasījumu atbalstītājas lomu.

(sal. ar 153. un 188. punktu)

15. EKL 87. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir izņēmums no vispārējā atbalstu nesaderības ar kopējo tirgu principa, un tāpēc tas ir interpretējams šauri – tā, ka tikai kaitējums, ko dabas katastrofa vai citi ārkārtējie apstākļi nodarījuši tieši, var attaisnot šās tiesību normas piemērošanu. Turklāt tiesai ir jāizvērtē Komisijas lēmuma valsts atbalsta jautājumos likumība, vadoties no Komisijai pieejamās informācijas vai informācijas, kas tai varēja būt pieejama brīdī, kad lēmums tika pieņemts.

Līdz ar to Komisijai nevar pārmest, ka tā uzskatīja – projekts nepiedāvā piešķirt atbalstus atbilstoši EKL 87. panta 2. punkta b) apakšpunktam – un attiecīgi ka tā nepiemēroja šās tiesību normas, jo administratīvā procesa laikā notikušās sarakstes izvērtēšana parāda, ka Itālijas iestādes nekad nav norādījušas, nedz, vēl jo vairāk, – pierādījušas Komisijai, ka projektā paredzēti atbalsti tāda kaitējuma atlīdzināšanai, ko paredz EKL 87. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

(sal. ar 165., 166. un 168. punktu)

16. Komisijai ir jāņem vērā EKL 158. punkts, kā tas ir aprakstīts Kopienas vadlīniju valsts atbalsta piešķiršanai, lai glābtu un pārstrukturētu uzņēmumus, kas nonākuši grūtībās, 1.3. punkta otrajā daļā un 3.2.3. punktā, ja, novērtējot jaunā atbalsta projektu tādu grūtībās nonākušo uzņēmumu pārstrukturēšanai, kas atrodas valsts atbalstu saņemošajā reģionā vai nabadzīgajā reģionā, tā uzskata, ka tas nav saderīgs ar kopējo tirgu, piemērojot izņēmumu, ko paredz EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts.

Tomēr tas vien, ka jaunais atbalsta projekts paredz Līguma tiesību normu mērķu sasniegšanu, kas neattiecas uz EKL 87. panta 3. punkta izņēmumu, uz ko atsaucas attiecīgā dalībvalsts, pats par sevi nenozīmē, ka šis projekts atbilst šā izņēmuma piemērošanas nosacījumiem.

(sal. ar 172. un 175. punktu)

17. Likumība Komisijas lēmumam, kurā tika atzīts, ka jaunais atbalsts neatbilst izņēmuma piemērošanas nosacījumiem, ir izvērtējama vienīgi saistībā ar EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Līdz ar to kā nenozīmīga ir jānoraida Komisijas iepriekšējā prakse, pieņemot, ka tā tiek konstatēta.

(sal. ar 177. punktu)

18. Iebildums par nepieņemamību, kas tiek vērtēts kā pamats prasījumu atbalstam, atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 116. panta 4. punkta b) apakšpunktam ir jāpamato tā autoram. Vispārīgs apgalvojums, ko nepaskaidro pietiekami skaidra un precīza informācija, kas ļautu lietas dalībniekiem uz to atbildēt un Pirmās instances tiesai – veikt kontroles funkciju, neizpilda šīs Reglamentā noteiktās noformējuma minimālās prasības un līdz ar to ir jānoraida kā nepieņemams.

(sal. ar 186. un 188. punktu)