Staff case summary

Staff case summary

Kopsavilkums

1. Ierēdņi ─ Prasība ─ Tiesības iesniegt prasību ─ Personas, kas prasa zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz savu nodarbināšanu EAEK kopuzņēmumā, nepiemērojot Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību

(EAEK līguma 152. pants)

2. Ierēdņi ─ Prasība ─ Termiņi ─ Personas, kas prasa zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz savu nodarbināšanu EAEK kopuzņēmumā, nepiemērojot Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ─ Saprātīga termiņa ievērošana ─ Termiņa ilgums un tā sākums

(Tiesas Statūtu 46. pants; Civildienesta noteikumu 90. pants)

3. Ierēdņi ─ Pagaidu darbinieki ─ Pieņemšana darbā ─ EAEK kopuzņēmumā Joint European Torus (JET) nodarbinātais personāls ─ Iestāžu diskrecionārā vara ─ Robežas

(Padomes Lēmums 78/471)

4. Ierēdņi ─ Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība ─ Nosacījumi ─ Prettiesiskums ─ Zaudējumi ─ Cēloņsakarība ─ Jēdziens ─ Piemērošana civildienesta strīdā ─ Kritēriji

1. Zaudējumu atlīdzības prasība, ko ir iesniegušas personas, kuras strādāja kopuzņēmumā Joint European Torus ( JET ) un kuras ir nodevuši JET rīcībā ar to līgumiski saistītie trešie uzņēmumi, sakarā ar to, ka viņi pretēji JET Statūtiem nebija pieņemti darbā kā pagaidu darbinieki atbilstoši Pagaidu darbinieku nodarbināšanas kārtībai, ir uzskatāma par strīdu starp Kopienu un tās darbiniekiem.

Tātad, pirmkārt, šajā prasībā uzstādītās juridiskās problēmas attiecas uz civildienesta tiesībām līdzīgi kā prasība, kurā persona prasa ierēdņa vai darbinieka statusu. Otrkārt, strīda starp Kopienu un tās darbiniekiem jēdziens judikatūrā ir interpretēts paplašināti, pārāk sašaurināta šī jēdziena izpratne var radīt tiesisku nedrošību, jo iespējamie prasītāji nebūtu droši, par kuru strīdu ir runa vai arī viņiem mākslīgi tiktu dota izvēles iespēja. Treškārt un visbeidzot, prasītājas atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantam izvēlēto procedūru strīda dalībnieces iestādes neapstrīdēja, atzīstot, ka strīds un kļūdainā rīcība ir pamats civildienesta prasībai.

(skat. 39., 42., 43. un 47. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1965. gada 31. marts, 23/64 Vandevyvere /Parlaments, Recueil , 205. lpp., 214. lpp.; Tiesa, 1975. gada 11. marts, 65/74 Porrini u.c./EAEK u.c., Recueil , 319. lpp., 3.–13. punkts; Tiesa, 1979. gada 5. aprīlis, 116/78 Bellintani  u.c./Komisija, Recueil , 1585. lpp., 6. punkts; Tiesa, 1985. gada 11. jūlijs, 87/77, 130/77, 22/83, 9/84 un 10/84 Salerno u.c./Komisija un Padome, Recueil , 2523. lpp., 24. un 25. punkts; Tiesa, 1989. gada 13. jūlijs, 286/83 Alexis u.c./Komisija, Recueil , 2445. lpp., 9. punkts; Tiesa, 1989. gada 14. februāris, 346/87 Bossi /Komisija, Recueil , 303. lpp., 10. punkts; Pirmās instances tiesa, 1998. gada 12. maijs, T‑184/94 O’Casey /Komisija, Recueil FP , I‑A‑183. un II‑565. lpp., 56.–62. punkts.

2. Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktā nav noteikts termiņš pieteikuma iesniegšanai. Gadījumos, kad tiesību normas nesatur atbilstošu regulējumu, saprātīgs termiņš ir jāievēro visos gadījumos, kad tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi atļauj Kopienas iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām rīkoties bez jebkāda ierobežojuma laikā, līdz ar to it īpaši riskējot, ka tiks apdraudēta radītās juridiskās situācijas stabilitāte. Zaudējumu atlīdzības prasību gadījumā, kuru rezultātā Kopienai var rasties finansiālas saistības, saprātīgus termiņus prasības par zaudējumu atlīdzību celšanai nepieciešams ievērot arī sabiedrisko līdzekļu aizsardzības interesēs, kas ir izteiktas īpaši attiecībā uz prasībām, kas izriet no ārpuslīgumiskās atbildības, Tiesas Reglamenta 46. pantā noteiktajā piecu gadu noilguma termiņā.

Termiņa ilguma saprātīgums jāvērtē, ievērojot katras atsevišķas lietas apstākļus un lietas iznākuma nozīmi ieinteresētajām personām, lietas sarežģītību un pušu uzvedību.

3. Attiecībā uz personu, kas strādāja kopuzņēmumā Joint Europea Torus (JET) un ko JET rīcībā bija nodevuši ar to līgumiski saistītas trešās personas, zaudējumu atlīdzības pieteikumu ar pamatojumu, ka viņas bija jāpieņem darbā kā pagaidu darbinieki saskaņā ar Pagaidu darbinieku nodarbināšanas kārtību, ir jāatzīst, ka pēc analoģijas ar iepriekš minēto 46. pantu, ieinteresētajām personām, ja tās sevi uzskata par prettiesiski diskriminētām, bija saprātīgā termiņā, kas nedrīkst pārsniegt piecus gadus no brīža, kad tās uzzināja par prettiesisko situāciju, jāiesniedz Kopienas institūcijai lūgums par atbilstošu pasākumu veikšanu, lai novērstu šo stāvokli un to izbeigtu.

Šis brīdis ir nosakāms atbilstoši katra līguma uz gadu – pirmreizēja vai atjaunota – noslēgšanas brīdim, ņemot vērā ieinteresēto personas nodarbinātības pagaidu raksturu.

(skat. 56., 57., 66., 68., 71., 80. un 82. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1981. gada 21. maijs, 29/80 Reinarz /Komisija, Recueil , 1311. lpp., 12. punkts; Tiesa, 2002. gada 15. oktobris, C‑238/99 P, C‑244/99 P, C‑245/99 P, C‑247/99 P, no C‑250/99 P līdz C‑252/99 P un C‑254/99 P Limburgse Vinyl Maatschaapij u.c./Komisija, Recueil , I‑8375. lpp., 187. punkts.

4. Kopienas institūcijām ir plašas pilnvaras izvēlēties līdzekļus, kas ir vislabāk piemēroti to personāla vajadzību apmierināšanai, īpaši attiecībā uz pagaidu darbienieku pieņemšanu darbā. Cita starpā tas attiecas arī uz kopuzņēmumu organizāciju un darbību.

5. Apstāklis, ka JET Statūti paredzēja projekta darba grupas “pārējā personāla” pieņemšanu darbā, pamatojoties uz pagaidu darbinieku darba līgumiem, neuzlika Komisijai par pienākumu to darīt, ja tas nebija nepieciešams projekta darba grupai. Līdz ar to kopuzņēmuma vadībai, sastādot projekta darba grupu, bija visas iespējas novērtēt, cik liela daļa pienākas katrai no abām Statūtu 8.1. punktā nosauktajām darbinieku kategorijām (personāls, ko kopuzņēmuma rīcībā nodod tā dalībnieki, un “pārējais personāls”), pie kam tās lēmums tika izteikts ar ierakstu štatu sarakstā, kas ir atspoguļots gada budžetā. Vadība pat varēja prasīt, lai uzņēmumi, kuri piedāvā darbaspēku vai pakalpojumus, veic dažādus uzdevumus, kas ir nepieciešami kopuzņēmuma darbībai, bet nav pieskaitāmi funkcijām, kas piešķirtas, pamatojoties uz līgumiem, t.i., funkcijām, kuru nodrošināšana bija uzticēta projekta darba grupai, strādājot projekta direktora pakļautībā.

Turpretim JET vadība nevarēja noslēgt šādus līgumus ar sabiedrībām, kas piedāvā darbaspēku vai pakalpojumus, lai izvairītos no Civildienesta noteikumu normu piemērošanas. Uzdevumus, kas ar līgumiem uzticēti Kopienas institūcijām, tik tiešām nevar nodot ārējiem uzņēmumiem, bet tie ir jāveic darbiniekiem, kas ir pakļauti Civildienesta noteikumiem.

(skat. 113.–115. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1985. gada 20. jūnijs, 123/84 Klein /Komisija, Recueil , 1907. lpp., 24. punkts; Tiesa, 1989. gada 28. februāris, 341/85, 251/86, 258/86, 259/86, 262/86 un 266/86, 222/87 un 232/87 Van der Stijl u.c./Komisija, Recueil , 511. lpp., 11. punkts; Tiesa, 1989. gada 6. decembris, C‑249/87 Mulfinger  u.c./Komisija, Recueil , 4127. lpp., 13. un 14. punkts; Pirmās instances tiesa, 1996. gada 12. decembris, T‑177/94 un T‑377/94 Altmann u.c./Komisija, Recueil , II‑2041. lpp., 154. punkts; Pirmās instances tiesa, 1998. gada 17. novembris, T‑217/96 Fabert‑Goossens /Komisija, Recueil FP , I‑A‑607. un II‑1841. lpp., 29. punkts.

6. Par Kopienas ārpuslīgumisko atbildību un jo īpaši strīdiem, kas, līdzīgi kā šajā lietā, attiecas uz Kopienas un tās darbinieku attiecībām, Kopienu tiesības atzīst tiesības uz zaudējumu atlīdzību ar trim iepriekšējiem nosacījumiem: Kopienas institūciju prettiesiska rīcība, faktiski zaudējumi un cēloniskas sakarības esamība starp šo rīcību un zaudējumiem

Cēloniskas sakarības pastāvēšana tiek principā pieņemta, ja ir pierādīta tieša un noteikta cēloniska attiecība starp Kopienas institūcijas pieļauto kļūdu un apgalvotajiem zaudējumiem

Tomēr civildienesta strīdos judikatūrā prasītais pierādījumu līmenis attiecībā uz cēlonisko sakarību ir sasniegts, ja Kopienas institūcija ir pieļāvusi prettiesisku rīcību, liedzot personai pieņemšanu darbā, tiesības uz ko šī persona nez vai jebkad varēs pierādīt, tad katrā ziņā nopietnu iespējamību tikt ieceltai ierēdņa vai darbinieka amatā, kā rezultātā šī persona ir cietusi materiālu zaudējumu, negūstot ienākumus. Konkrētajā gadījumā šķiet īpaši skaidrs, ka tad, ja attiecīgā Kopienas institūcija, ievērojot likumus un noteikumus, būtu pieņēmusi šo personu darbā, arī teorētiskā nenoteiktība, kas vienmēr saglabājas saistībā ar tiesiski vestas tiesvedības rezultātu, nav šķērslis faktisko materiālo zaudējumu atlīdzināšanai, ko šī persona ir cietusi tāpēc, ka tai tika liegtas tiesības pieteikties uz Civildienesta noteikumos paredzētu darba vietu, kuru tai bija labas izredzes iegūt.

(skat. 99., 148. un 159. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1998. gada 14. maijs, C‑259/96 P Padome/ de Nil un Impens , Recueil , I‑2915. lpp., 23. punkts; Pirmās instances tiesa, 1999. gada 28. septembris, T‑140/97 Hautem /EIB, Recueil FP , I‑A‑171. un II‑897. lpp., 85. punkts.