Keywords
Summary

Keywords

1. Iebilde par prettiesiskumu – Piemērojamība – Tiesību akti, uz kuru prettiesiskumu var atsaukties – Komisijas Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai par konkurences tiesību normu pārkāpumiem – Iekļaušana

(EKL 241. pants; Komisijas paziņojums 98/C 9/03)

2. Konkurence – Naudas sods – Apmērs – Noteikšana – Komisijas pieņemtās pamatnostādnes – Iespēja ņemt vērā mazo un vidējo uzņēmumu īpašo situāciju

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojums 98/C 9/03)

3. Konkurence – Naudas sods – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpumu smagums un ilgums – Nošķiršana

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojums 98/C 9/03)

4. Konkurence – Naudas sods – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Horizontāla aizliegta vienošanās par cenām, kvotām un klientu sadali – Sevišķi smags pārkāpums – Apstākļi, kas neizslēdz šādu kvalifikāciju

(EKL 81. panta 1. punkts; Komisijas paziņojums 98/C 9/03)

5. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Konkrētā tirgus noteikšana – Mērķis – Ietekmes uz tirdzniecību starp dalībvalstīm noteikšana

(EKL 81. pants)

6. Konkurence – Naudas sods – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpumu smagums – Visa pārkāpuma seku ņemšana vērā – Atbildību pastiprinošu vai mīkstinošu apstākļu esamības novērtēšana attiecībā uz katru dalībnieku atsevišķi

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)

7. Konkurence – Naudas sods – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpumu smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Slikts attiecīgās nozares finansiālais stāvoklis – Izslēgšana

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)

8. Konkurence – Naudas sods – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Attiecīgā uzņēmuma kopējais apgrozījums – To preču apgrozījums, attiecībā uz kurām ir izdarīts pārkāpums – Ierobežojumi

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)

9. Konkurence – Naudas sods – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pienākums ņemt vērā attiecīgā uzņēmuma finansiālo stāvokli – Neesamība – Uzņēmuma reālā maksātspēja īpašajā sociālajā kontekstā – Ņemšana vērā – Naudas soda noteikšana tādā apmērā, kas šī naudas soda dēļ izraisa attiecīgā uzņēmuma bankrotu vai likvidāciju – Principiāla aizlieguma neesamība

(Padomes Regulas Nr. 17 15. pants; Komisijas paziņojuma 98/C 9/03 5. punkta b) apakšpunkts)

10. Konkurence – Naudas sods – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Preventīva iedarbība gan attiecībā uz apsūdzēto uzņēmumu, gan trešām personām

(EKL 81. un 82. pants; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)

11. Konkurence – Naudas sods – Piemērošana – Prasība, lai uzņēmums pārkāpuma izdarīšanas rezultātā būtu guvis labumu – Neesamība – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpumu smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Labuma neesamība – Izslēgšana

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojuma 98/C 9/03 2. punkta pirmā daļa)

12. Konkurence – Naudas sods – Apmērs – Noteikšana – Maksimālais apmērs – Aprēķināšana – Apgrozījums, kas jāņem vērā – Kopējais apgrozījums – Apgrozījuma, kas realizēts ar produktu, kurš ir saistīts ar ierobežojošām darbībām, neņemšana vērā – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums – Neesamība

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)

13. Kopienu tiesības – Vispārējie tiesību principi – Krimināltiesību normu atpakaļejoša spēka aizliegums – Piemērošanas joma – Konkurence – Administratīvais process – Principa piemērojamība – Naudas sodu apmēra paaugstināšana individuālos lēmumos vai vispārpiemērojamos lēmumos – Attiecīgo uzņēmumu paredzēšanas spēja – Pieļaujamība

(Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7. pants; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. un 4. punkts; Komisijas paziņojums 98/C 9/03)

14. Konkurence – Naudas sods – Lēmums, ar ko uzliek naudas sodu – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība – Vērtējuma elementu, kas ļāva Komisijai noteikt pārkāpuma smagumu un ilgumu, norādīšana – Pietiekama norādīšana

(EKL 253. pants)

Summary

1. Kaut arī Komisijas pieņemtās Pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, nav lēmuma, ar kuru uzņēmējam nosaka naudas sodu, juridiskais pamatojums, jo šis lēmums ir balstīts uz Regulu Nr. 17, tajās vispārīgā un abstraktā veidā ir paredzēta metode, ko Komisija ir izmantojusi, lai noteiktu naudas sodu apmēru. Tādējādi, tā kā Komisija, ņemot vērā juridiskās sekas, ko var radīt tādas rīcības normas kā Pamatnostādnes, kurās ir iekļauti vispārpiemērojami noteikumi, tās ir piemērojusi Apstrīdētajā lēmumā, starp šo lēmumu un Pamatnostādnēm pastāv tieša saikne, tāpēc uz tām var attiekties iebilde par prettiesiskumu.

(sal. ar 35. punktu)

2. Komisijas pieņemtajās Pamatnostādnēs naudas sodu noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, Komisijai ir atļauts attiecīgā gadījumā ņemt vērā īpašo situāciju, kādā atrodas mazie vai vidējie uzņēmumi.

(sal. ar 39. punktu)

3. Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktā ir skaidri paredzēts, ka, nosakot naudas soda apmēru, jāņem vērā “ne tikai pārkāpuma smagums, bet arī tā ilgums”. Ņemot vērā šo frāzi un pat pieņemot, ka parasti daži pārkāpumi tiek uzskatīti par ilgtermiņa pārkāpumiem, nevar aizliegt Komisijai ņemt vērā to faktisko ilgumu katrā konkrētā gadījumā. Līdz ar to tādu aizliegtu vienošanos zaudējumus radošās sekas, ko, neņemot vērā to, ka šīs aizliegtās vienošanās ir paredzēts saglabāt spēkā ilgu laiku, Komisija ir atklājusi vai par ko dalībnieks ir paziņojis neilgi pēc to faktiskās stāšanās spēkā, noteikti ir vieglākas nekā tad, ja tās faktiski būtu bijušas spēkā ilgāku laiku. Tādējādi jebkurā gadījumā ir svarīgi nošķirt pārkāpuma ilgumu un tā attiecīgo smagumu.

(sal. ar 45. punktu)

4. Nosakot naudas soda apmēru par Kopienu konkurences tiesību normu pārkāpumu, pārkāpuma smagums ir jānovērtē, it īpaši ņemot vērā konkurencei radīto ierobežojumu raksturu. Līdz ar to horizontālu aizliegtu vienošanos, ar kuru ir noteiktas cenas un paredzētas kvotas Eiropā un kurā ir panākta vienošanās par vismaz viena klienta apkalpošanu, ņemot vērā tās raksturu, Komisijai ir pamats kvalificēt kā sevišķi smagu.

Šādu kvalifikāciju neliedz izdarīt ne tas, ka nav veikti formāli aizliegtas vienošanās izpildes kontroles pasākumi, ne tas, ka kvotas ir noteiktas Eiropā un ka līdz ar to nav veikta valstu tirgu sadale, ne tas, ka ir noteiktas tikai orientējošas cenas, ne arī tas, ka pastāv vienošanās tikai par dažu klientu apkalpošanu.

(sal. ar 66., 67., 70., 71., 77., 82. un 90. punktu)

5. Komisijai ir pienākums precizēt tirgu lēmumā, kas ir pieņemts saskaņā ar EKL 81. pantu, tad, ja, neprecizējot tirgu, nav iespējams noteikt, vai līgums, uzņēmumu apvienību lēmums vai saskaņotas darbības var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un to mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci kopējā tirgū.

(sal. ar 122. punktu)

6. Ja Kopienu konkurences tiesību normu pārkāpumu ir izdarījuši vairāki uzņēmumi, tad, lai noteiktu vispārējo naudas soda līmeni, vērā ņemamas sekas ir nevis sekas, kas radušās no faktiskās rīcības, ko izdarījis uzņēmums, bet gan sekas, kas radušās visa tā pārkāpuma rezultātā, kurā uzņēmums piedalījies.

Lai noteiktu, vai attiecībā uz uzņēmumiem pastāv atbildību pastiprinoši vai mīkstinoši apstākļi, ir jānoskaidro katra atsevišķa uzņēmuma atbilstošā dalības pakāpe pārkāpumā.

(sal. ar 127. un 132. punktu)

7. Nosakot ar aizliegtu vienošanos saistīta pārkāpuma smagumu, Komisijai par atbildību mīkstinošu apstākli nav jāuzskata attiecīgās nozares sliktais ekonomiskais stāvoklis. Parasti karteļi tiek izveidoti tad, kad kādā nozarē pastāv grūtības.

(sal. ar 139. punktu)

8. Lai noteiktu par Kopienu konkurences tiesību normu pārkāpumu uzlikta naudas soda apmēru, ne uzņēmuma kopējam apgrozījumam, ne kādai no šī apgrozījuma, kas realizēts ar produktiem, kuri ir saistīti ar pārkāpumu, daļām nedrīkst piešķirt nesamērīgi lielu nozīmi salīdzinājumā ar citiem novērtējuma elementiem, līdz ar to atbilstošu naudas sodu nevar noteikt, veicot vienkāršus aprēķinus, kas ir balstīti uz kopējo apgrozījumu, it īpaši, ja attiecīgās preces veido ļoti nelielu šī apgrozījuma daļu.

(sal. ar 154. punktu)

9. Komisijai nav pienākuma, nosakot naudas soda apmēru, kas uzlikts par Kopienu konkurences normu pārkāpumu, ņemt vērā ieinteresētā uzņēmuma nerentablo finansiālo stāvokli, ņemot vērā, ka tāda pienākuma atzīšana radītu nepamatotu konkurences priekšrocību sabiedrībām, kas ir mazāk pielāgojušās tirgus nosacījumiem. Komisijas pieņemto Pamatnostādņu naudas sodu noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 5. punkta b) apakšpunkts, saskaņā ar kuru ir jāņem vērā reālā uzņēmuma maksātspēja, šo secinājumu neapšauba. Faktiski šī maksātspēja ir nozīmīga tikai “īpašajā sociālajā situācijā”, kas rodas kā naudas soda sekas, jo īpaši bezdarba paaugstināšanās vai postījumi tautsaimniecības nozarēs, pasliktinot attiecīgā uzņēmuma piegādātāju un pircēju ekonomisko stāvokli.

Turklāt Kopienu tiesības neaizliedz to, ka Kopienu iestādes veikto pasākumu rezultātā konkrētā sabiedrība bankrotē vai tiek likvidēta. Faktiski uzņēmuma, kuram ir tāda juridiskā forma kā šajā lietā, likvidācija, ja tā var kaitēt uzņēmuma īpašnieku, akcionāru vai daļu turētāju interesēm, tomēr nenozīmē, ka arī uzņēmuma pārstāvētais personīgais, materiālais un nemateriālais ieguldījums zaudē vērtību.

(sal. ar 161.–163. punktu)

10. Mērķis atturēt [uzņēmumus no pārkāpuma izdarīšanas], ko Komisijai ir tiesības izvirzīt, nosakot naudas soda apmēru, ir vērsts uz to, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi ievēro konkurences tiesību normas, kuras Līgumā iekļautas, lai reglamentētu to darbību Kopienā vai Eiropas Ekonomikas zonā. No tā izriet, ka par Kopienu konkurences tiesību normu pārkāpumu uzlikta naudas soda preventīvo raksturu nevar noteikt tikai atkarībā no tā, kādā īpašā situācijā atrodas uzņēmums, kam ir piespriests naudas sods.

(sal. ar 181. punktu)

11. Ja uzliktajam naudas sodam par Kopienu konkurences normu pārkāpumu ir jābūt samērīgam ar pārkāpuma ilgumu un ar citiem elementiem, kas varētu tikt ņemti vērā pārkāpuma smaguma novērtējumā, kuru skaitā ir arī attiecīgā uzņēmuma iespējamā peļņa no šiem darījumiem, tad tas, ka uzņēmums nav guvis nekādu labumu no pārkāpuma, neliedz uzlikt naudas sodu, citādi sodam nebūtu preventīvā rakstura. No tā izriet, ka Komisijai, nosakot naudas soda apmēru, nav pienākuma ņemt vērā to, ka no minētā pārkāpuma labums nav gūts.

Šajā sakarā, lai gan saskaņā ar Pamatnostādņu naudas sodu noteikšanai, ko uzliek, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 2. punkta pirmās daļas piekto ievilkumu un saskaņā ar noteikumiem par atbildību pastiprinošiem apstākļiem Komisija var palielināt sankciju, pārsniedzot no pārkāpuma nelikumīgi gūtās peļņas apmēru, tas nenozīmē, ka Komisijai pastāv pienākums turpmāk jebkuros apstākļos, nosakot naudas soda apmēru, noteikt ar konstatēto pārkāpumu saistīto finansiālo labumu. Citiem vārdiem, šāda labuma neesamību nevar uzskatīt par atbildību mīkstinošu apstākli.

(sal. ar 184.–186. punktu)

12. Nosakot par Kopienu konkurences tiesību normu pārkāpumu uzliktu naudas sodu apmēru, Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktā paredzētā maksimālā robeža – desmit procenti no apgrozījuma, ko iepriekšējā kalendārajā gadā ir realizējis katrs uzņēmums, kurš ir piedalījies pārkāpumā,– ir noteikta, lai novērstu to, ka naudas sodi ir nesamērīgi salīdzinājumā ar attiecīgā uzņēmuma nozīmi tirgū. Tā kā tikai kopējais apgrozījums var faktiski dot aptuvenas norādes šajā sakarā, ir jāuzskata, ka šī maksimālā robeža attiecas uz kopējo apgrozījumu.

Līdz ar to attiecīgais uzņēmums nevar apgalvot, ka tas cietis no nevienlīdzīgas attieksmes, ņemot vērā naudas sodus, kas uzlikti citiem uzņēmumiem, kuri piedalījušies pārkāpumā, jo, nosakot naudas soda maksimālo robežu, Komisija nav ņēmusi vērā apgrozījumu, ko tas realizējis ar attiecīgo produktu, salīdzinājumā ar tā kopējo apgrozījumu.

(sal. ar 196. un 199. punktu)

13. Princips par kriminālsoda nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku ir princips, kas kopīgs visās dalībvalstu tiesību sistēmās un kas iekļauts arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7. pantā, un tas ir viens no vispārējiem tiesību principiem, kuru ievērošana ir jānodrošina Kopienu tiesai.

Kaut arī no Regulas Nr. 17 15. panta 4. punkta izriet, ka ar Komisijas lēmumiem, ar kuriem tiek uzlikti naudas sodi par konkurences tiesību pārkāpumu, netiek piemērots kriminālsods, Komisijai tomēr ir pienākums ievērot Kopienu tiesību vispārējos principus, it īpaši atpakaļejoša spēka aizlieguma principu, visos administratīvajos procesos, kuru rezultātā var tikt uzlikts sods atbilstoši Līguma noteikumiem par konkurenci.

Uzņēmumiem, kas ir iesaistīti administratīvajā procesā, kura rezultātā var tikt uzlikts naudas sods, ir jāņem vērā iespēja, ka Komisija jebkurā brīdī var izlemt paaugstināt naudas sodu apmēru salīdzinājumā ar iepriekš piemēroto naudas sodu apmēru. Tas tā var notikt ne tikai tad, ja Komisija naudas sodu apmēru paaugstina atsevišķā lēmumā, bet arī tad, ja tas tiek paaugstināts, piemērojot tādas vispārpiemērojamas uzvedības normas kā Pamatnostādnes.

Līdz ar to ir jāsecina, ka, ņemot vērā Komisijai piešķirtās izvērtēšanas pilnvaras naudas sodu apmēra noteikšanā, lai sekmētu to, ka uzņēmumu rīcība atbilst konkurences tiesību normām, jaunā naudas sodu aprēķināšanas metode, kas ir paredzēta Pamatnostādnēs naudas soda noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, ja pieņem, ka tās piemērošanas rezultātā uzlikto naudas sodu apmērs tika paaugstināts salīdzinājumā ar iepriekšējo Komisijas praksi, nav pretrunā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7. pantā paredzētajiem principiem, jo laikā, kad pārkāpums tika izdarīts, attiecīgie uzņēmumi varēja paredzēt, ka tiks piemērota šī jaunā metode.

(sal. ar 205.–210. punktu)

14. Attiecībā uz lēmumu, ar kuru vairākiem uzņēmumiem tiek uzlikti naudas sodi par Kopienas konkurences tiesību normu pārkāpumu, pienākuma norādīt pamatojumu piemērojamība ir jānosaka, ņemot vērā to, ka pārkāpumu smagums ir jāpierāda saistībā ar ļoti daudziem tādiem apstākļiem kā lietas īpašie apstākļi, situācija, kādā izdarīts pārkāpums, un naudas sodu preventīvais raksturs, un nepastāv nekāds saistošs vai pilnīgs to kritēriju saraksts, kas obligāti ir jāņem vērā.

Tāda būtiska formāla prasība kā pienākums sniegt pamatojumu nenozīm ē, ka Komisijai savā lēmumā ir jānorāda skaitļos izteikti elementi, kas attiecas uz naudas sodu aprēķināšanas veidu, nevis tikai tie novērtējuma elementi, kuri tai ļāvuši noteikt pārkāpuma smagumu un ilgumu.

(sal. ar 218. un 222. punktu)