Keywords
Summary

Keywords

Kapitāla brīva aprite – Ierobežojumi – Ienākumu no kapitāla aplikšana ar nodokli – Nodokļu likme 25 % apmērā ar pilnīgu samaksu vai parastais nodoklis, piemērojot uz pusi samazinātu likmi – Piemērošana tikai valstī gūtajiem ienākumiem no kapitāla – Ārvalstī gūto ienākumu no kapitāla pakļaušana parastam nodoklim bez likmes samazināšanas – Nepieļaujamība – Pamatojums – Trūkums

[EK līguma 73.B pants un 73.D panta 1. un 3. punkts (jaunajā redakcijā – EKL 56. pants un 58. panta 1. un 3. punkts)]

Summary

Līguma 73.B pants un 73.D panta 1. un 3. punkts (jaunajā redakcijā, attiecīgi, – EKL 56. pants un 58. panta 1. un 3. punkts) iestājas pret dalībvalsts tiesisko regulējumu, kas ļauj tikai personām, kuras saņem valstī gūtus ienākumus no kapitāla, izvēlēties starp pilnīgu nodokļa samaksu ar likmi 25 % apmērā un parasto ienākuma nodokli, piemērojot uz pusi samazinātu likmi, kamēr tajā tiek noteikts, ka attiecībā uz citā dalībvalstī gūtajiem ienākumiem no kapitāla obligāti piemērojams parastais ienākumu nodoklis bez likmes samazināšanas.

Šāds nodokļu tiesiskais regulējums ir aizliegts ierobežojums kapitāla brīvai apritei, jo tā sekas ir atturēt nodokļu maksātājus, kas dzīvo attiecīgajā dalībvalstī, investēt savu kapitālu uzņēmumos, kuri dibināti citā dalībvalstī. Minētajam tiesiskajam regulējumam ir ierobežojošs raksturs arī attiecībā uz uzņēmumiem, kuri dibināti citās dalībvalstīs, jo tas kavē tiem iegūt kapitālu attiecīgajā dalībvalstī.

Šo nodokļu tiesisko regulējumu nevar attaisnot atšķirība objektīvā situācijā, lai radītu atšķirīgu attieksmi nodokļu sfērā saskaņā ar Līguma 73.D panta 1. punkta a) apakšpunktu. Attiecībā uz nodokļu tiesisko regulējumu, kura mērķis ir samazināt sekas, kādas atstāj uzņēmuma, kurā tiek ieguldītas investīcijas, gūtās peļņas dubulta aplikšana ar nodokli – ar uzņēmuma ienākuma nodokli, pēc tam ar ienākuma nodokli – akcionāri, kuri ir attiecīgās dalībvalsts nodokļu maksātāji un kuri saņem ienākumus no citā dalībvalstī dibināta uzņēmuma kapitāla, atrodas salīdzināmā situācijā tai situācijai, kādā atrodas akcionāri, kuri tāpat ir šīs dalībvalsts nodokļu maksātāji, bet kuri saņem ienākumus no šajā dalībvalstī dibināta uzņēmuma kapitāla.

Turklāt, nepastāvot tiešai saiknei starp attiecīgo nodokļu priekšrocību saņemšanu, uz ko ir tiesības attiecīgajā dalībvalstī dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem sakarā ar viņu šajā valstī gūtajiem ienākumiem no kapitāla, un uzņēmumu peļņas aplikšanu ar uzņēmuma nodokli, jo fizisko personu ienākumu nodoklis un uzņēmuma nodoklis turklāt ir atšķirīgi nodokļi, kas piemērojami dažādiem nodokļu maksātājiem, un ņemot vērā, ka nekādā veidā nav aizskarts sasniedzamais mērķis, proti, dubultas nodokļu aplikšanas mazināšana, ja šis tiesiskais regulējums attiektos uz personām, kuras saņem citā dalībvalstī gūtus ienākumus no kapitāla, šo tiesisko regulējumu neattaisno nepieciešamība nodrošināt attiecīgās nodokļu sistēmas saskaņotību.

Turklāt, nepastāvot šādai saiknei, atteikums personām, kuras saņem citā dalībvalstī gūtus ienākumus no kapitāla, piešķirt minētās nodokļu samaksas priekšrocības nevar būt attaisnots ar apstākli, ka citā dalībvalstī dibinātu uzņēmumu ienākumi tur būtu pakļauti mazākam nodoklim. Nelabvēlīga nodokļu piemērošana, kas ir pretrunā pamatbrīvībai, nevar pie tam tikt attaisnota ar to, ka pastāv citas nodokļu samaksas priekšrocības, pieņemot, ka šādas priekšrocības pastāv.

Attiecībā uz nodokļu ieņēmumu samazināšanos to nevar uzskatīt par vispārējo imperatīvo interešu iemeslu, uz kuru var atsaukties, lai attaisnotu pasākumu, kas principā ir pretrunā pamatbrīvībai.

(sal. ar 20.–22., 28., 31.–32., 34.–36., 38., 40., 42.–43., 49. punktu un rezolutīvās daļas 1)– 2) punktu)