Keywords
Summary

Keywords

1. Sociālā politika – Vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmēji – Pieeja darbam un darba apstākļi – Vienlīdzīga attieksme – Nepilna darba laika darba ņēmēji – Līgums par nepilnu darba laiku, kas nosaka darba laika ilgumu un darba laika organizāciju pēc vajadzības – Līgums, uz kuru attiecas Direktīva 76/207, kā arī Direktīvai 97/81 pievienotais pamatnolīgums

(Padomes Direktīva 76/207 un Padomes Direktīva 97/81)

2. Sociālā politika – Vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmēji – Pieeja darbam un darba apstākļi – Vienlīdzīga attieksme – Nepilna darba laika darba ņēmēji – Valsts tiesību norma, kas nosaka vienādu maksimālo darba laiku un darba laika organizāciju pilna un nepilna darba laika darba ņēmējiem – Pieļaujamība

(Padomes Direktīvas 76/207 2. panta 1. punkts un 5. panta 1. punkts un Direktīvai 97/81 pievienotā pamatnolīguma 4. klauzula)

3. Sociālā politika – Vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmēji – Pieeja darbam un darba apstākļi – Vienlīdzīga attieksme – Nepilna darba laika darba ņēmēji – Līgums par nepilnu darba laiku, kas nosaka darba laika ilgumu un darba laika organizāciju pēc vajadzības, atstājot darba ņēmējam izvēli piekrist vai noraidīt šo darbu – Pieļaujamība, ņemot vērā salīdzināmo pilna darba laika darba ņēmēju neesamību tajā pašā uzņēmumā

(Padomes Direktīvas 76/207 2. panta 1. punkts un 5. panta 1. punkts un Direktīvai 97/81 pievienotā pamatnolīguma 4. klauzula)

Summary

1. Attiecībā uz darba ņēmēju, kuram ir darba līgums, kas nosaka, ka darba laika ilgums un darba laika organizācija ir atkarīgi no veicamā darba daudzuma un tiek noteikti tikai no gadījuma uz gadījumu, pusēm vienojoties, un kas tādējādi skar viņa profesionālās darbības veikšanu, organizējot viņa darba laiku pēc vajadzības, ir piemērojama Direktīva 76/207 par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem.

Šādam darba ņēmējam ir piemērojams arī Direktīvai 97/81 pievienotais pamatnolīgums par nepilna darba laika darbu, ko noslēgušas UNICE , CEEP un EAK , ja viņam ir darba līgums vai darba attiecības, kā to nosaka tiesību akti, koplīgums vai prakse, kura ir spēkā dalībvalstī, un viņš ir darbinieks, kura parastais darba laiks nedēļā vai vidēji kādā laikposmā, kas nepārsniedz vienu gadu, ir mazāks par salīdzināmā pilna darba laika darba ņēmēja parasto darba laiku minētā pamatnolīguma 3. klauzulas 2. punkta izpratnē. Šis pats pamatnolīgums ir piemērojams arī nepilna darba laika darba ņēmējiem, kuru darbam ir gadījuma raksturs, ja dalībvalsts nav saskaņā ar šī paša pamatnolīguma 2. klauzulas 2. punktu pilnīgi vai daļēji izslēgusi šos darba ņēmējus no šī nolīguma noteikumu sniegtajām priekšrocībām.

(sal. ar 30., 40. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

2. Direktīvai 97/81 pievienotā pamatnolīguma par nepilna darba laika darbu, ko noslēgušas UNICE , CEEP un EAK , 4. klauzula un Direktīvas 76/207 par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem, 2. panta 1. punkts un 5. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tie neiestājas pret valsts noteikumiem, kas maksimālo darba laiku parasti nosaka 40 stundas nedēļā un 8 stundas dienā. Šis noteikums reglamentē arī maksimālo darba laika ilgumu un darba laika organizāciju attiecībā gan uz pilna, gan uz nepilna darba laika darba ņēmējiem, kuru maksimālais darba laika ilgums pēc definīcijas ir mazāks par pilna laika darba ilgumu, un tādējādi nenoved pie mazāk labvēlīgas attieksmes pret nepilna darba laika darba ņēmējiem, salīdzinot ar pilna darba laika darba ņēmējiem, kas ir salīdzināmā situācijā.

(sal.ar 49. – 51. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)

3. Direktīvai 97/81 pievienotā pamatnolīguma par nepilna darba laika darbu, ko noslēgušas UNICE , CEEP un EAK , 4. klauzula un Direktīvas 76/207 par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem, 2. panta 1. punkts un 5. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tie neiestājas pret uzņēmuma darbinieku nepilna darba laika darba līgumu, saskaņā ar kuru nedēļas darba laika darba ilgums un darba laika organizācija nav noteikti, bet ir atkarīgi no veicamā darba daudzuma un tiek noteikti no gadījuma uz gadījumu, kur attiecīgajiem darba ņēmējiem ir izvēle piekrist vai noraidīt šo darbu, apstākļos, kad šī paša uzņēmuma visu pārējo darba ņēmēju darba līgumi nosaka nedēļas darba laika ilgumu un darba organizāciju. Šie līgumi attiecas uz darba attiecībām, kurām ir citāds mērķis un pamats, un tie tādējādi neattiecas uz “salīdzināmiem pilna darba laika” darba ņēmējiem pamatnolīguma 4. klauzulas izpratnē.

(sal. ar 61. – 62., 66. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)