Keywords
Summary

Keywords

1. Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Uz sabiedriskās kārtības apsvērumiem balstīts pamatojums – Pasākumu nepieciešamība un samērīgums – Dažādu aizsardzības sistēmu esamība citās dalībvalstīs – Ietekmes neesamība

(EKL 46. un 49. pants)

2. Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Valsts regulējums, kas aizliedz komerciālā nolūkā izmantot spēli, kurā tiek simulēta cilvēku slepkavošana – Pamatojums – Sabiedriskās kārtības aizsardzība – Cilvēka cieņas kā vispārējā tiesību principa ievērošana

(EKL 46. un 49. pants)

Summary

1. Ja pasākumus, kas ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību, var pamatot ar sabiedriskās kārtības interesēm vienīgi tad, ja šie pasākumi ir nepieciešami, lai aizsargātu intereses, ko tie paredz nodrošināt, un vienīgi tad, ja šos mērķus nevar sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, šajā sakarā nav nepieciešams, lai dalībvalsts iestāžu noteiktais ierobežojošais pasākums atbilstu visām dalībvalstīm kopīgai izpratnei par pasākumiem, kas nepieciešami pamattiesību vai attiecīgās leģitīmās intereses aizsardzībai. Tāpēc attiecīgajā jomā veikto pasākumu nepieciešamība un samērīgums nav izslēgts tikai tāpēc, ka dalībvalsts ir izvēlējusies aizsardzības sistēmu, kas atšķiras no citas dalībvalsts ieviestās sistēmas.

(sal. ar 36. – 38. punktu)

2. Kopienu tiesības neiestājas pret to, ka saimnieciskā darbība, kuras ietvaros komerciālā nolūkā tiek izmantota spēle, kurā simulē cilvēku slepkavošanu, tiek pakļauta valsts aizliegumam, kas pieņemts sabiedriskās kārtības aizsardzības interesēs, ievērojot faktu, ka šāda darbība aizskar cilvēka cieņu.

Minēto pasākumu nevar uzskatīt par līdzekli, kas nepamatoti aizskar pakalpojumu sniegšanas brīvību tādēļ, ka, pirmkārt, ņemot vērā to, ka Kopienu tiesiskās kārtības mērķis nenoliedzami ir nodrošināt cilvēka cieņas kā vispārējā tiesību principa ievērošanu, pamattiesību aizsardzība veido leģitīmu interesi, kura principā var pamatot ierobežojumus Kopienu tiesībās noteiktajiem pienākumiem, pat tādai EK līgumā garantētajai pamatbrīvībai kā pakalpojumu sniegšanas brīvība, un, otrkārt, tādēļ, ka attiecīgais pasākums atbilst tam cilvēka cieņas aizsardzības līmenim, ko valsts konstitūcija paredzēja nodrošināt attiecīgās dalībvalsts teritorijā, un nepārkāpj to, kas ir nepieciešams noteiktā mērķa sasniegšanai.

(sal. ar 34. – 35. , 39. – 41. punktu un rezolutīvo daļu)