Keywords
Summary

Keywords

1. Kopienu tiesības – Vispārējie tiesību principi – Krimināltiesību normu atpakaļejoša spēka aizliegums

(Padomes Regulas Nr. 17 15. pants; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)

2. Konkurence – Naudas sodi – Pamatnostādnes naudas soda apmēra noteikšanai

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)

3. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)

4. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)

5. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Naudas soda preventīvais raksturs

(EKL 81. pants, Padomes Regulas Nr. 17 15. pants)

6. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Konkrēta ietekme uz tirgu

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1A. punkta pirmā daļa)

7. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)

8. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums

(Padomes Regulas Nr. 17 15. pants)

9. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi

(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkta trešais ievilkums)

10. Konkurence – Naudas sodi – Kopienas sankciju kumulācija attiecībā uz atšķirīgiem faktiem, kuru pamatā ir viens un tas pats aizliegtu vienošanos kopums

(Padomes Regulas Nr. 17 15. pants)

11. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi

(EKL 81. panta 1. punkts, Padomes Regulas Nr. 17 15. pants; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)

12. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Naudas soda neuzlikšana vai samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 B. punkta b) apakšpunkts un C. punkts)

13. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Katra uzņēmuma admistratīvā procesa laikā īstenotās sadarbības līmeņa novērtējums

(Padomes Regulas Nr. 17 15. pants; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 B., C. un D. punkts)

14. Konkurence – Administratīvais process – Paziņojums par iebildumiem – Nepieciešamais saturs

(Padomes Regulas Nr. 17 19. panta 1. punkts)

15. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Komisijas rīcības brīvība – Tiesas kontrole

(EKL 229. pants)

Summary

1. Krimināltiesību normu atpakaļejoša spēka aizlieguma princips, kas kā pamattiesības atzīts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. pantā, veido vispārēju Kopienu tiesību principu, kas jāievēro, uzliekot naudas sodus par konkurences tiesību normu pārkāpumu. Šis princips prasa, lai piespriestie sodi atbilstu tiem sodiem, kas noteikti pārkāpuma izdarīšanas brīdī.

Tādu pamatnostādņu pieņemšana, kas var grozīt Komisijas vispārējo konkurences politiku naudas sodu jautājumā, principā ietilpst atpakaļejoša spēka aizlieguma principa piemērošanas jomā.

Pirmkārt, Pamatnostādnes var radīt juridiskas sekas. Šīs sekas izriet nevis no pašu Pamatnostādņu normatīvā rakstura, bet gan no tā, ka tās pieņem un publicē Komisija. Pieņemot un publicējot Pamatnostādnes, Komisija nosaka ierobežojumus pašas rīcības brīvībai; tā var atkāpties no šiem noteikumiem vienīgi, attiecīgā gadījumā pārkāpjot vispārējos tiesību principus, tādus kā vienlīdzīgas attieksmes princips vai tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības aizsardzības princips.

Otrkārt, kā konkurences politikas instruments, Pamatnostādnes ietilpst atpakaļejoša spēka aizlieguma principa piemērošanas jomā tāpat kā jauna tiesas interpretācija normai, kas definē pārkāpumu atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. panta 1. punktu saskaņā ar ko šī tiesību norma nepieļauj atpakaļejoša spēka piešķiršanu pārkāpumu definējošas normas jaunai interpretācijai. Saskaņā ar šo judikatūru tas tā it īpaši ir tādas tiesas veiktās interpretācijas gadījumā, kas nav bijusi saprātīgi iepriekš paredzama brīdī, kad pārkāpums tika izdarīts, it īpaši ievērojot tiesību normas interpretāciju lietas faktu iestāšanās brīdī. Tomēr no šīs pašas judikatūras izriet, ka iepriekšparedzamības jēdziena apjoms lielā mērā ir atkarīgs no attiecīgā teksta satura, jomas, uz kuru tas attiecas, kā arī tā adresātu skaita un statusa. Tādējādi likums var atbilst iepriekšparedzamības prasībai, pat ja attiecīgajai personai ir jāvēršas pēc padoma, lai novērtētu, ciktāl tas ir iespējams attiecīgajos apstākļos, sekas, kādas var būt noteiktai darbībai. Konkrētāk, tas it īpaši attiecas uz profesionāļiem, kas, veicot savus pienākumus, parasti rīkojas ar lielu rūpību. Tādējādi var sagaidīt, ka viņi būs īpaši uzmanīgi, novērtējot riskus, kas saistīti ar šādu darbību.

Lai kontrolētu atpakaļejoša spēka aizlieguma principa ievērošanu, ir jānovērtē, vai pārmaiņas, ko radīja Pamatnostādņu sodanaudas [naudas soda] apmēra noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, pieņemšana, bija saprātīgi paredzamas brīdī, kad tika izdarīti attiecīgie pārkāpumi. Šajā sakarā Pamatnostādņu principiāls jauninājums ir tāds, ka par aprēķinu sākuma summu jāpieņem vērā pamata apmērs, kas noteikts, pamatojoties uz minētajās Pamatnostādnēs šajā sakarā paredzētām kategorijām, kuras atspoguļo dažādas pārkāpumu smaguma pakāpes, bet kurām kā tādām nav nekāda sakara ar attiecīgo apgrozījumu. Šī metode galvenokārt pamatota ar naudas sodu tarifikāciju, kaut arī tā ir relatīva un elastīga.

Turklāt apstāklis, ka iepriekš Komisija dažāda veida pārkāpumiem piemērojusi noteikta apmēra naudas sodus, nevar Komisijai liegt šo apmēru palielināt Regulā Nr. 17 norādītajās robežās, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu Kopienas konkurences politikas īstenošanu, tieši pretēji – Kopienas konkurences tiesību normu efektīvai piemērošanai Komisijai jebkurā brīdī naudas sodu apmēru jāspēj pielāgot šīs politikas vajadzībām.

No tā izriet, ka uzņēmumi, kas iesaistīti administratīvajā procesā, kura rezultātā varētu uzlikt naudas sodu, nevar tiesiski paļauties ne uz to, ka Komisija nepārsniegs iepriekš piemēroto naudas sodu apmēru, ne arī uz šo naudas sodu aprēķināšanas metodi.

Tādējādi minētajiem uzņēmumiem ir jāņem vērā iespēja, ka Komisija jebkurā brīdī var nolemt palielināt naudas sodu apmēru salīdzinājumā ar tiem, kuri piemēroti iepriekš. Tas attiecas ne tikai uz gadījumiem, kad Komisija palielina naudas sodu apmēru, darot tos zināmus individuālā lēmumā, bet arī uz gadījumiem, kad šis palielinājums tiek veikts, konkrētos gadījumos piemērojot tādas vispārpiemērojamas rīcības normas kā Pamatnostādnes.

(sal. ar 38.-46. punktu)

2. Fakts, ka Komisija izmantojusi Pamatnostādnēs naudas soda apmēra noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktā un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, norādīto metodi, aprēķinot uzņēmumam uzlikto naudas sodu, nav diskriminējoša attieksme salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kas pārkāpuši Kopienas konkurences normas tajā pašā laika periodā, taču kuriem sakarā ar iemesliem, kas attiecas uz laiku, kad pārkāpums ticis atklāts vai sakarā ar tos skaroša administratīvā procesa norisi sodi tika uzlikti pirms Pamatnostādņu pieņemšanas un publicēšanas.

(sal. ar 53. punktu)

3. Konkurences normu pārkāpuma smagums ir jānosaka, ievērojot vairākus faktorus, tādus kā lietas konkrētie apstākļi un tās konteksts, un nepastāv ierobežots vai izsmeļošs obligāti ievērojamo kritēriju saraksts.

Turklāt kritēriji pārkāpuma smaguma novērtēšanai atkarībā no lietas var ietvert to preču, attiecībā uz kurām pārkāpums izdarīts, apjomu un vērtību, kā arī uzņēmuma lielumu un ekonomisko potenciālu, un tādējādi ietekmi, kādu tas var atstāt uz konkrēto tirgu. No tā izriet, ka, pirmkārt, naudas soda noteikšanas mērķiem ir pieļaujams ņemt vērā gan uzņēmuma kopējo apgrozījumu, kas sniedz norādes, kaut arī aptuvenas un nepilnīgas, par uzņēmuma lielumu un tā ekonomisko potenciālu, gan iesaistītajiem uzņēmumiem piederošo tirgus daļu konkrētajā tirgū, kas sniedz norādes par pārkāpuma apjomu. Otrkārt, no tā izriet, ka ir svarīgi nevienam no šiem skaitļiem nepiešķirt nesamērīgu nozīmi salīdzinājumā ar citiem faktoriem un ka atbilstoša naudas soda noteikšana nevar būt vienkārša, ar kopējo tirdzniecības apgrozījumu pamatota aprēķina iznākums.

Katrā ziņā vienīgi ar apstākli, ka uzņēmumam uzliktais naudas sods pārsniedz šī uzņēmuma apgrozījuma apmēru, ko tas realizējis, Eiropas Ekonomiskajā zonā pārdodot preci, kas ir aizliegtās vienošanās priekšmets, periodā, kad uzņēmums ir bijis šīs aizliegtās vienošanās dalībnieks, vai pat to ievērojami pārsniedz, nepietiek, lai parādītu, ka naudas sods ir nesamērīgs.

(sal. ar 76., 77. un 80. punktu)

4. Saskaņā ar Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu naudas sods tiek noteikts, pamatojoties uz pārkāpuma smagumu un ilgumu. Turklāt saskaņā ar Pamatnostādnēm naudas soda apmēra noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, Komisija sākuma summu nosaka, pamatojoties uz pārkāpuma smagumu, ņemot vērā pārkāpuma raksturu, tā konkrēto ietekmi uz tirgu un ģeogrāfiskā tirgus lielumu.

Tādējādi atbilstošās tiesību normas kā tādas Komisijai tieši neliek ņemt vērā, ka preces tirgus ir neliels.

Tomēr, novērtējot pārkāpuma smagumu, Komisijai ir jāņem vērā daudzi elementi, kuru raksturs un nozīme atšķiras atkarībā no attiecīgā pārkāpuma veida un konkrētā pārkāpuma īpašajiem apstākļiem. Viens no elementiem, kas apliecina pārkāpuma smagumu atbilstošā gadījumā, var būt attiecīgās preces tirgus lielums.

Tā rezultātā, ja tirgus lielums var būt elements, kas ir jāņem vērā, lai novērtētu pārkāpuma smagumu, tā nozīme atšķiras atkarībā no konkrētā pārkāpuma īpašajiem apstākļiem.

(sal. ar 99.-102. punktu)

5. Preventīvā iedarbība ir viens no galvenajiem apsvērumiem, no kura Komisijai jāvadās, nosakot naudas sodu apmērus, kas uzliekami par Kopienas konkurences noteikumu pārkāpumu.

Ja naudas sods tiktu noteikts līmenī, kas aprobežojas ar aizliegtās vienošanās peļņas atņemšanu, tam nebūtu preventīvas iedarbības. Faktiski var saprātīgi prezumēt, ka, veicot finansiālus aprēķinus un pieņemot vadības lēmumus, uzņēmumi racionāli ņem vērā ne vien to naudas sodu, kurus tie riskē saņemt pārkāpuma gadījumā, apmēru, bet arī riska līmeni, ka aizliegtā vienošanās tiks atklāta. Turklāt, ja naudas soda funkcijas tiktu ierobežotas tikai ar peļņas vai iecerētās peļņas atņemšanu, netiktu pietiekami ņemts vērā attiecīgās rīcības pārkāpuma raksturs, ievērojot EKL 81. panta 1. punktu. Faktiski, padarot naudas sodu tikai par kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem, bez preventīvas iedarbības, kas var būt vērsta tikai uz rīcību nākotnē, vērā netiktu ņemts arī šāda pasākuma piespiedu raksturs saistībā ar konkrētu faktiski izdarītu pārkāpumu.

Tāpat arī tāda uzņēmuma gadījumā, kurš darbojas daudzos tirgos un kura finansiālā kapacitāte ir īpaši nozīmīga, ar to vien, ka tiek ņemts vērā konkrētajā tirgū realizētais tirdzniecības apgrozījums, var nepietikt, lai nodrošinātu naudas soda preventīvu iedarbību. Faktiski, jo lielāks ir uzņēmums un jo vairāk tam ir kopējo resursu, kas tam ļauj neatkarīgi darboties tirgū, jo vairāk tam ir jāapzinās sava loma attiecībā uz pienācīgu konkurences funkcionēšanu tirgū. Tādējādi, faktiskie apstākļi, kas attiecas uz tāda uzņēmuma ekonomisko potenciālu, kas atzīts par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā, ir jāņem vērā, nosakot naudas soda apmēru, lai nodrošinātu naudas soda preventīvo iedarbību..

(sal. ar 140.-142. punktu)

6. Saskaņā ar Pamatnostādņu naudas soda apmēra noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 1 A. punkta pirmo daļu Komisijai, aprēķinot naudas sodu uz pārkāpuma smaguma pamata, cita starpā, ir jāņem vērā pārkāpuma konkrētā ietekme uz tirgu, ja to ir iespējams izmērot. Šī aizliegtās vienošanās izmērojamā ietekme uz tirgu ir jāuzskata par pietiekami pierādītu, ja Komisija var sniegt konkrētus un ticamus pierādījumus, kas ar saprātīgu iespējamību norāda, ka aizliegtā vienošanās ir ietekmējusi tirgu.

Faktiski, aizliegtās vienošanās ietekmes uz tirgu novērtējums obligāti ietver norādi uz prezumpcijām. Šajā sakarā Komisijai it īpaši ir jāapsver, kāda būtu konkrētās preces cena, ja aizliegtā vienošanās nebūtu pastāvējusi. Izvērtējot faktiskās cenu attīstības iemeslus, ir bīstami spekulēt attiecībā uz katru no šo cēloņu relatīvo nozīmi. Ir jāņem vērā objektīvais apstāklis, ka aizliegtās vienošanās par cenām dēļ dalībnieki ir īpaši atteikušies no savas brīvības savstarpēji konkurēt attiecībā uz cenām. Tādējādi ietekmes, kas izriet no citiem apstākļiem, nevis brīvprātīgas aizliegtās vienošanās dalībnieku atturēšanās, novērtējums obligāti ir pamatots ar saprātīgu iespējamību un nav precīzi nosakāms.

Tāpēc, ja vien 1.A. punkta pirmās daļas kritērijam neatņem tā lietderīgo iedarbību, Komisijai nevar pārmest, ka tā ir balstījusies uz tādas aizliegtās vienošanās konkrēto ietekmi uz tirgu, kurai bijis pret konkurenci vērsts mērķis, tādu kā aizliegtu vienošanos par cenām vai arī par kvotām, nenosakot šīs ietekmes apmēru vai šajā sakarā nesniedzot skaitlisku novērtējumu.

(sal. ar 174.-178. punktu)

7. Nosakot pārkāpuma konkurences jomā smagumu, it īpaši jāņem vērā inkriminētās rīcības tiesiskā regulējuma un ekonomiskais konteksts. Šajā sakarā, lai novērtētu pārkāpuma konkrēto ietekmi uz tirgu, Komisijai kā atskaites punkts jāpieņem konkurence, kas parastos apstākļos būtu pastāvējusi, ja pārkāpuma nebūtu bijis.

No tā izriet, pirmkārt, ka aizliegto vienošanos gadījumā, it īpaši attiecībā uz aizliegtām vienošanām par cenām, ar pamatotu iespējamības līmeni ir jākonstatē, ka šādi nolīgumi faktiski iesaistītajiem uzņēmumiem ir atļāvuši sasniegt augstāku cenas līmeni, nekā būtu pastāvējis, ja aizliegtās vienošanās nebūtu bijis. Otrkārt, no tā izriet, ka, izdarot savu novērtējumu, Komisijai jāņem vērā visi objektīvie apstākļi konkrētajā tirgū un jāievēro ekonomiskais un attiecīgā gadījumā, likumdošanas konteksts. Attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā “objektīvi ekonomiskie apstākļi”, kas norāda, ka, ja pastāvētu “brīva konkurence”, cenas nebūtu attīstījušās tādā pašā veidā kā cenas, kas faktiski tika pieprasītas.

(sal. ar 191. un 192. punktu)

8. Jautājumā par aizliegtu vienošanos apkarošanu, faktiskajai rīcībai, ko ir veicis uzņēmums, nav nozīmes, novērtējot aizliegtās vienošanās ietekmi uz tirgu, jo vērā ņemamā ietekme ir ietekme, kas radusies visa tā pārkāpuma rezultātā, kurā tas piedalījies.

(sal. ar 204. punktu)

9. Vērtējot konkurences normu pārkāpuma smagumu ar mērķi noteikt naudas soda apmēru, Komisijai ir jāņem vērā ne vien lietas konkrētie apstākļi, bet arī konteksts, kādā noticis pārkāpums, un tai ir jānodrošina, ka tās darbībai ir nepieciešamā preventīvā iedarbība. Vienīgi ņemot vērā šos apstākļus, ir iespējams nodrošināt, ka Komisijas rīcība, lai saglabātu neizkropļotu konkurenci kopējā tirgū, ir pilnā mērā iedarbīga.

Pamatnostādņu naudas soda apmēra noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 3. punkta trešās daļas tīri gramatiska analīze varētu likt domāt, ka fakts vien, ka pārkāpuma izdarītājs izbeidz pārkāpumu, līdzko Komisija iejaucas, vienmēr un bez izņēmuma ir uzskatāms par vainu mīkstinošu apstākli. Tomēr šāda šīs normas interpretācija samazinātu tiesību normu, kuras paredzētas efektīvas konkurences nodrošināšanai, lietderību, jo tā vājinātu gan soda sankciju, kuru varētu uzlikt par EKL 81. panta pārkāpumu, gan šādas soda sankcijas preventīvo iedarbību.

Salīdzinot ar citiem vainu mīkstinošiem apstākļiem, šis apstāklis nav raksturīgs ne pārkāpumu izdarījušās personas subjektīvajām īpašībām, ne arī pašiem izskatāmās lietas konkrētajiem faktiem, jo tas galvenokārt rodas Komisijas īstenotās ārējās iejaukšanās rezultātā. Tādējādi pārkāpuma izbeigšana tikai pēc tam, kad iejaukusies Komisija, nevarētu būt pielīdzināma nopelniem, kas saistīti ar pārkāpumu izdarījušās personas autonomu iniciatīvu, bet ir tikai pienācīga un parasta reakcija uz šādu iejaukšanos. Turklāt šis apstāklis vienīgi iezīmē pārkāpumu izdarījušās personas atgriešanos pie likuma prasībām atbilstošas rīcības un nesniedz savu ieguldījumu Komisijas veikto darbību efektivitātes palielināšanā. Visbeidzot, šī apstākļa iespējamo vainu mīkstinošo raksturu nevar pamatot tikai ar pamudinājumu izbeigt pārkāpumu, uz kuru tas attiecas. Šajā sakarā pārkāpuma turpināšanas kvalificēšana pēc Komisijas iejaukšanās par vainu pastiprinošu apstākli jau pamatoti mudina pārkāpumu izbeigt, taču nesamazina ne soda sankciju, ne šīs sankcijas preventīvo iedarbību.

Tādējādi, ja pārkāpuma izbeigšana, līdzko iejaukusies Komisija, būtu atzīstama par vainu mīkstinošu apstākli, tas neattaisnojami kavētu EKL 81. panta 1. punkta lietderīgo iedarbību, vājinot kā soda sankciju, tā arī tā preventīvo iedarbību. Tā rezultātā Komisija vienkāršu faktu, ka pārkāpums tika izbeigts, līdzko Komisija bija iejaukusies, nevar uzskatīt par atbildību mīkstinošu apstākli. Tādējādi Pamatnostādņu 3. punkta trešajā daļā ietvertā norma ir interpretējama sašaurināti – tā, lai tā nemazinātu EKL 81. panta 1. punkta lietderīgo iedarbību un šajā nozīmē tikai attiecīgās lietas īpašie apstākļi, kuros pieņēmums par pārkāpuma izbeigšanu, līdzko iejaukusies Komisija, ir īstenojies, varētu attaisnot šī apstākļa kā vainu mīkstinoša apstākļa ņemšanu vērā.

Gadījumā, kad noticis īpaši smags pārkāpums, kura mērķis ir cenu noteikšana un tirgus sadalīšana, ko attiecīgie uzņēmumi izdarījuši apzināti, šī pārkāpuma izbeigšanu nevar uzskatīt par vainu mīkstinošu apstākli, ja tā ir notikusi Komisijas iejaukšanās rezultātā.

(sal. ar 276.-282. punktu)

10. Princips ne bis in idem aizliedz vienu un to pašu personu sodīt vairak nekā vienu reizi par vienu un to pašu prettiesisko rīcību, lai aizsargātu vienas un tās pašas tiesiskās intereses. Šī principa piemērošana ir pakļauta trim kumulatīviem nosacījumiem, proti, faktu identiskums, pārkāpēja identiskums un aizsargājamo tiesisko interešu identiskums.

Tādējādi, ja darbības, par kurām izvirzītas divas apsūdzības, izriet no viena nolīgumu kopuma, taču tomēr atšķiras gan attiecībā uz to mērķi, gan ģeogrāfisko atrašanos, šis princips nav piemērojams. Tāds ir gadījums, ja sankcijas skar aizliegtas vienošanās, kuras attiecas uz dažādiem tirgiem. Tāpat tāds ir gadījums, kad viena aizliegtā vienošanās attiecas uz arī uz trešās valsts teritoriju, ja atbilstoši teritorialitātes principam nepastāv pretruna starp to, ka Komisija un šo trešo valstu konkurences iestādes īsteno savas pilnvaras piespriest naudas sodus uzņēmumiem, kuri pārkāpj Eiropas Ekonomiskās zonas un šo trešo valstu konkurences normas.

(sal. ar 290.-292. punktu)

11. Lai gan ir svarīgi, ka uzņēmums veic pasākumus, lai novērstu, ka tā darbinieki nākotnē pieļauj jaunu Kopienas konkurences normu pārkāpumu, šādu pasākumu veikšana nekādi negroza konstatētā pārkāpuma faktu. Tāpēc Komisijai nav pienākums šādu elementu ņemt vērā kā atbildību mīkstinošu apstākli, it īpaši, ja attiecīgais pārkāpums ir acīmredzams EKL 81. panta 1. punkta pārkāpums.

Tāpat, ja Pamatnostādnes naudas soda apmēra noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, paredz, ka Komisija var konstatēt, ka pastāv atbildību pastiprinoši apstākļi tāda uzņēmuma gadījumā, kas jau ir izdarījis vienu vai vairākus šāda paša veida pārkāpumus, un no tā neizriet, ka, ja attiecīgais pārkāpums ir pirmais no šāda veida pārkāpumiem, kurus izdarījis attiecīgais uzņēmums, šim uzņēmumam ir jāpiemēro labvēlīga attieksme attiecībā uz atbildību mīkstinošiem apstākļiem.

(sal. ar 299. un 300. punktu)

12. Lai uzņēmums varētu saņemt nozīmīgu naudas soda samazinājumu atbilstoši C. daļai paziņojumā par naudas sodu neuzlikšanu vai to apjoma samazināšanu lietās, kas skar aizliegtas vienošanās, šī paziņojuma B. daļā, uz kuru norāda C daļas b) apakšpunkts, paredz, ka tam jābūt pirmajam, kas sniedzis izšķirošus pierādījumus par aizliegtās vienošanās pastāvēšanu. Paziņojums neparedz, ka, lai izpildītu šo nosacījumu, uzņēmumam, kas informē Komisiju par slepeno aizliegto vienošanos, jāsniedz tai visi būtiskie pierādījumi Paziņojuma par iebildumiem sagatavošanai vai, vēl jo mazāk, lēmuma par pārkāpuma konstatēšanu pieņemšanai.

(sal. ar 319.-321. punktu)

13. Ja vien tas nenonāk pretrunā ar vienlīdzīgas attieksmes principu, Paziņojums par naudas sodu neuzlikšanu vai to apjoma samazināšanu lietās, kas skar aizliegtas vienošanās, tiktāl, ciktāl tas attiecas uz naudas sodu samazinājumu, ir piemērojams tādējādi, ka Komisijai ir jābūt vienlīdzīgai attieksmei pret uzņēmumiem, kuri vienā un tajā pašā procesa fāzē sniedz Komisijai līdzīgu informāciju, kas varētu attiekties uz tiem pārmesto rīcību. Tikai tas, ka viens no uzņēmumiem pirmais atzinis pārmestos faktus, atbildot uz Komisijas uzdotajiem jautājumiem vienā un tajā pašā procesa fāzē, nevar būt objektīvs iemesls, lai pret uzņēmumiem attiektos atšķirīgi.

Tomēr tas tā ir vienīgi saistībā ar tādiem uzņēmumiem, kuri neietilpa Paziņojuma par sadarbību B un C punkta piemērošanas jomā.

Faktiski, pretēji Paziņojuma par sadarbību B un C punktam šī paziņojuma D punkts neparedz atšķirīgu attieksmi pret iesaistītajiem uzņēmumiem atkarībā no kārtības, kādā tie sadarbojušies ar Komisiju.

(sal. ar 338. un 339., 341. punktu)

14. Paziņojumam par iebildumiem ir jāietver iebildumi, kas, kaut arī kopsavilkuma veidā, ir jāformulē pietiekami skaidri, lai ļautu ieinteresētajām personām pienācīgi identificēt rīcību, kuru tām pārmet Komisija. Tikai izpildot šo nosacījumu, paziņojums par iebildumiem var izpildīt savas Kopienu tiesību normās paredzētās funkcijas – sniegt uzņēmumiem un uzņēmumu asociācijām visu nepieciešamo informāciju, lai ļautu tām pienācīgi aizstāvēties, pirms Komisija pieņem galīgo lēmumu.

Ja Komisija savā Paziņojumā par iebildumiem skaidri norāda, ka tā vajadzības gadījumā pārbaudīs, vai attiecīgajiem uzņēmumiem uzliekams naudas sods, un ja tā norāda galvenos faktiskos un tiesiskos apstākļus saistībā ar kuriem var uzlikt naudas sodu, piemēram, iespējamais pārkāpuma smagums un ilgums, kā arī to, ka pārkāpums izdarīts “tīši vai neuzmanības dēļ”, tā ir izpildījusi savu pienākumu ievērot uzņēmumu tiesības tikt uzklausītiem. Tādējādi tā sniedz uzņēmumiem informāciju, kas nepieciešama, lai aizstāvētos ne tikai pret pārkāpuma konstatāciju, bet arī pret iespējamu naudas soda uzlikšanu.

No tā izriet, ka attiecībā uz naudas soda noteikšanu, attiecīgajiem uzņēmumiem procesā Komisijā ir nodrošinātas tiesības uz aizstāvību, izmantojot iespēju iesniegt apsvērumus par pārkāpuma ilgumu, smagumu un tā pret konkurenci vērstā rakstura iepriekš paredzamību.

(sal. ar 359., 361.‑362. punktu)

15. Tā kā izvērtējot pamatus, ko izvirzījis uzņēmums, apstrīdot Komisijas lēmumu, ar kuru tam uzlikts naudas sods par Kopienas konkurences normu pārkāpumu, nav konstatēta pretlikumīga rīcība, Pirmās instances tiesai tādējādi nav jāizmanto sava kompetence samazināt minētā naudas soda apmēru.

(sal. ar 382. punktu)