Keywords
Summary

Keywords

1. Zivsaimniecība – Jūras resursu saglabāšana – Regula Nr. 3760/92 – Komisijai deleģēta kompetence – Piemērojamība

(Padomes Regulas Nr. 3760/92 15. panta 1. punkts)

2. Zivsaimniecība – Jūras resursu saglabāšana – Pasākumi heku krājumu atjaunošanai – Tiesas kontrole – Ierobežojumi

(Komisijas Regula Nr. 1162/2001)

3. Zivsaimniecība – Jūras resursu saglabāšana – Pasākumi heku krājumu atjaunošanai – Atkāpe, kas attiecas uz maza izmēra kuģiem – Nediskriminācijas principa pārkāpums – Trūkums

(Komisijas Regulas Nr. 1162/2001, 2. panta 2. punkts)

4. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība

(EKL 253. pants)

Summary

1. Ievērojot Regulas Nr. 3760/92, ar ko izveido Kopienas zivsaimniecības un akvakultūras sistēmu, mērķi, kā tas izriet arī no tās otrā apsvēruma noteikumiem, ar ko paredz nodrošināt akvakultūras un jūras ūdeņu dzīvo resursu ilgstošu, racionālu un atbildīgu izmantošanu, tostarp pilnībā atzīstot gan zvejas sektora intereses nodrošināt to ilgtermiņa attīstību, gan arī tās ekonomiskos un sociālos nosacījumus, tādus kā patērētāju intereses, nav pamata sašaurināti interpretēt šīs pašas regulas 15. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome deleģēja Komisijai kompetenci veikt nepieciešamos pasākumus gadījumā, ja rodas nopietni un neparedzēti traucējumi, kas var apdraudēt resursu saglabāšanu.

Lai arī nosacījumi, saskaņā ar kuriem Padome deleģēja kompetenci Komisijai, un Regulas Nr. 3760/92 astoņpadsmitā apsvēruma nosacījumi paredz, ka Komisijai būtu jāveic nepieciešamie pasākumi visīsākajā laika termiņā, tomēr šīs regulas 15. pants neparedz īstenot šo kompetenci, pastāvot specifiskajam ārkārtas nosacījumam. Šajā gadījumā, kad Komisijai netika iesniegts dalībvalsts lūgums, tas neparedz arī precīzu termiņu, kura laikā Komisija varētu darboties, nebaidoties zaudēt savu kompetenci. Turklāt nekas neliecina par to, ka ar iepriekšminēto regulu Kopienu likumdevējs būtu domājis ierobežot šo kompetences deleģēšanu Komisijai tādā nozīmē, ka tā nevarētu vairāk darboties, ja pati Padome būtu spējīga veikt nepieciešamos pasākumus.

(sal. ar 19. – 20. punktu)

2. Komisijai ir piešķirtas plašas izvērtēšanas pilnvaras tajās situācijās, kuras, kā šajā gadījumā, ietver nepieciešamību novērtēt gan komplekso dabas situāciju, gan veicamo pasākumu. Tātad, pārbaudot šādas kompetences pielietojumu, tiesai ir jāizvērtē tikai tās raksturs vai piemērojamība, vai nav tikusi pieļauta acīmredzama kļūda vai pilnvaru pārsniegšana, vai attiecīgā iestāde nav acīmredzami pārsniegusi savas izvērtēšanas pilnvaras.

Nolemjot noteikt pasākumus, kas nebija vērsti uz heku zvejas vai zvejas kuģu piekļuves aizliegumu noteiktiem ģeogrāfiskiem apgabaliem, bet gan tikai ierobežojot atļauto zveju skaitu un nosakot šim nolūkam izmantoto velkamo vadu linuma acu izmēra palielināšanu, Komisija ir ņēmusi vērā gan vajadzību pienācīgā veidā aizsargāt jūras ūdeņu un akvakultūras dzīvos resursus, gan zvejas sektora interesēs nodrošināt tā ilgtermiņa attīstību. Pilnīgs zvejas aizliegums varētu atstāt negatīvu ietekmi ne tikai uz heku zvejniekiem, bet arī uz citu zivju sugu zvejniekiem, jo heku zveja tradicionāli tiek attiecināta uz jaukto zveju.

(sal. ar 23. – 24.  punktu)

3. Vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas princips noteic, ka līdzīgas situācijas nevar kvalificēt atšķirīgi un dažādas situācijas savukārt nevar aplūkot vienādi, ja vien šāda pieeja nav objektīvi attaisnojama.

Regulas Nr. 1162/2001, ar ko nosaka pasākumus heku krājumu atjaunošanai ICES III, IV, V, VI un VII apakšapgabalā un ICES VIII.a, VIII.b, VIII.d un VIII.e rajonā un saistītos nosacījumus zvejas kuģu darbību kontrolei, 2. panta 2. punktā paredzēto atkāpi attiecībā uz maza izmēra kuģiem, saskaņā ar ko minētā panta 1. punktā noteiktie nosacījumi, kas attiecas uz heku lomiem, ko patur uz ikviena kuģa, uz kura ir kāds velkamais zvejas rīks ar linuma acu izmēru no 55 mm līdz 99 mm, neattiecas uz kuģiem, kuru kopējais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri atgriežas ostā 24 stundu laikā pēc tam, kad tie pēdējoreiz to atstājuši, nevar uzskatīt par tādu, ar kuru tiek radīta diskriminācija starp šiem kuģiem un tiem, kuru kopējais garums ir lielāks. Mazāka izmēra kuģi salīdzinājumā ar citiem kuģiem ir citādā situācijā. No vienas puses, to zvejas iespējas attiecas tikai uz piekrastes apgabaliem tāpēc, ka atšķirībā no tilpuma un tonnāžas ziņā lielākiem kuģiem ar maza izmēra kuģiem parasti nav iespējams piekļūt atklātā jūrā esošiem zvejas apgabaliem. No otras puses, šo pēdējo kuģu darbības pēc būtības ir raksturojamas kā "oportūnistiskas" tiktāl, ciktāl ar tiem tiek zvejotas zivju sugas, kuras atrodas šo kuģu šķērsošanas apgabalos, un to zvejas darbības lielākoties nav vērstas uz kādu noteiktu, vienu zivju sugu.

(sal. ar 31., 33. – 34. punktu)

4. Lai arī atkāpe par pamatojumu ir jāpiemēro strīdīgā akta veidam un jāparāda attiecīgās atbildīgās iestādes, kura to ir pieņēmusi, skaidra un nepārprotama argumentācija, ļaujot attiecīgajām ieinteresētajām personām saprast pieņemtā pasākuma pamatojumu, kā arī kompetentajai tiesai īstenot kontroli, savukārt netiek prasīts, lai šis pamatojums konkretizētu visus atbilstošos faktus vai tiesību normas. Izvirzītais jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst EKL 253. panta prasībām, ir jāvērtē, vadoties ne tikai no šī akta redakcijas, bet arī no tā konteksta, kā arī, ņemot vērā uz šo jautājumu attiecošos tiesību normu kopumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka dalībvalstis strīdīgā akta izstrādes procesā bija cieši iesaistītas un tātad zināja pamatojumu šim aktam.

Turklāt pienākums norādīt pamatojumu ir atkarīgs no attiecīgā tiesību akta formas un, runājot par vispārējas piemērošanas aktiem, pamatojumu var aprobežot ar to, ka, no vienas puses, tiek norādīta situācija, kas novedusi pie šī tiesību akta pieņemšanas kopumā un, no otras puses, vispārējais mērķis, kuru tas paredz sasniegt. Šādā kontekstā Tiesa jo īpaši precizēja, ka būtu pārmērīgi pieprasīt norādīt īpašu pamatojumu par dažādajām izmantotajām tehniskajām izvēlēm, ja ar apstrīdēto aktu tiek atklāts iestādes nolūks.

(sal. ar 50. – 51. punktu)