Finanšu pamatregula decentralizētām regulatīvajām aģentūrām

 

KOPSAVILKUMS:

Deleģētā regula (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

• Tajā ir paredzēti pamata finanšu noteikumi Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā uzskaitītajām Eiropas Savienības (ES) struktūrām – skatīt kopsavilkumu. Šīs struktūras ir galvenokārt decentralizētas aģentūras* (sauktas arī par regulatīvām aģentūrām), kas izveidotas atbilstīgi ES līgumiem un kurām ir juridiskas personas statuss, un kuras saņem ES finansējumu. Lai uz ES struktūru attiektos šī Eiropas Komisijas deleģētā regula, Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes regulai, ar kuru tiek izveidota attiecīgā ES struktūra, ir jābūt ar atsauci uz Finanšu regulas 70. pantu.
• Katra šāda ES struktūra pieņem savus finanšu noteikumus saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/715. Atkāpes no deleģētās regulas noteikumiem ir pieļaujamas tikai īpašo vajadzību dēļ un tikai saņemot iepriekšēju atļauju no Komisijas.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ikvienai ES struktūrai, uz kuru attiecas šī Komisijas deleģētā regula, ir jāievēro šādi budžeta principi.

• Vienotība un budžeta precizitāte:
  • struktūras budžetā prognozē un apstiprina visus katram finanšu gadam nepieciešamos ieņēmumus un izdevumus, kas nepieciešami tās darbam;
  • visus ieņēmumus un izdevumus iegrāmato kādā no budžeta pozīcijām;
  • izdevumi nedrīkst pārsniegt budžetā apstiprinātās apropriācijas.
• Gada pārskats:
  • budžeta finanšu gads ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim;
  • īpaši noteikumi attiecas uz rīcību ar saistību* un maksājumu* apropriācijām;
  • ja budžets nav ticis apstiprināts līdz finanšu gada sākumam, mēneša maksājumi tiek ierobežoti vienas divpadsmitdaļas apmērā no atbilstošām summām iepriekšējā gada budžetā.
• Līdzsvars:
  • ieņēmumiem un maksājumu apropriācijām ir jābūt līdzsvarā;
  • struktūra nedrīkst ņemt aizņēmumus tās budžeta ietvaros;
  • no ES budžeta saņemto neiztērēto finansējumu atmaksā Komisijai.
• Norēķinu vienība:
  • Budžetu izstrādā un izpilda euro, tāpat arī pārskatus veido euro;
  • noteikumi nosaka, kā citas valūtas ir jākonvertē euro.
• Universālums:
  • kopējiem ieņēmumiem ir jāsedz kopējie maksājumi;
  • visus ieņēmumus un izdevumus iegrāmato pilnā apmērā, to starpā neizdarot nekādas korekcijas;
  • atkarībā no tā, vai ieņēmumi ir gūti ārēji vai iekšēji, uz ieņēmumiem attiecas īpaši noteikumi.
• Specifikācija:
  • apropriācijas iezīmē konkrētiem mērķiem, iedalot pa budžeta sadaļām, nodaļām, pantiem un pozīcijām;
  • direktors apropriācijas var pārvietot no vienas budžeta pozīcijas vai nodaļas uz citu, ievērojot noteiktus nosacījumus.
• Pareiza finanšu pārvaldība un sniegums:
  • maksājumos jāievēro saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi;
  • maksājumi ir vērsti uz sniegumu, pamatojoties uz programmu un pasākumu mērķiem un rādītājiem, lai novērtētu sasniegto progresu;
  • salīdzinošā novērtēšana ietver struktūras horizontālo pakalpojumu lietderības pārskatīšanu un izmaksu un ieguvumu analīzi attiecībā uz kopīgu pakalpojumu izmantošanu vai to pilnīgu nodošanu citai struktūrai vai Komisijai;
  • programmām un darbībām, kas paredz ievērojamus izdevumus, veic ex ante (pamatojoties uz prognozēm) un ex post (pamatojoties uz gala iznākumu) izvērtējumu.
• Budžeta izpildes iekšējā kontrole:
  • iekšējo kontroli piemēro visos pārvaldības līmeņos;
  • tās uzdevums ir nodrošināt, ka tiek sasniegti šādi mērķi:
    • darbību efektivitāte, lietderība un ekonomiskums;
    • ziņošanas ticamība;
    • aktīvu un informācijas aizsardzība;
    • krāpšanas un pārkāpumu profilakse, atklāšana, novēršana un turpmāki pasākumi attiecībā uz tiem;
    • tādu risku pienācīga pārvaldība, kuri ir saistīti ar pamatā esošajiem darījumiem.
• Pārredzamība:
  • struktūras budžeta kopsavilkumu un jebkurus budžeta grozījumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī trīs mēnešu laikā pēc to pieņemšanas;
  • struktūra savā tīmekļa vietnē publicē budžetu, štatu sarakstu un informāciju par darbinieku skaitu un valstu norīkoto ekspertu skaitu un nosūta informāciju Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Revīzijas palātai un Komisijai četru nedēļu laikā pēc to pieņemšanas;
  • struktūra savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par ES finansējuma saņēmējiem;
  • interešu konfliktu novēršanas kontekstā struktūra katru gadu savā tīmekļa vietnē publicē pārvaldes struktūrvienības locekļu interešu deklarācijas.

Budžeta izveides un strukturēšanas noteikumi

• Katru gadu līdz 31. janvārim struktūra nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei savu vienotā plānošanas dokumenta projektu. Tajā iekļauta vispusīga informācija, tostarp par darba programmām, budžeta aplēsēm un struktūras ēku politiku.
• Komisija pieņem budžeta projektu pēc tam, kad tā ir uzklausījusi Eiropas Parlamentu un Padomi. Pēc ES budžeta pieņemšanas struktūras budžets tiek uzskatīts par pieņemtu galīgajā variantā.
• Struktūras budžetā ir jāiekļauj atsevišķi ieņēmumu un izdevumu pārskati un informācija par darbinieku skaitu.

Regulā ir noteikts, ka:

• kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumi ir nošķirti un savstarpēji izslēdzoši un katra rīcībā ir darba pienākumu veikšanai nepieciešamie resursi;
• direktors pilda kredītrīkotāja pienākumus, kuri ietver:
  • ieņēmumu un izdevumu izpildi saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu;
  • organizatorisko struktūru un iekšējās kontroles sistēmas izveidi;
  • ex ante un iespējamu ex post kontroļu piemērošanu;
  • budžeta apliecinošo dokumentu oriģinālu glabāšanu vismaz piecu gadu periodā, izmantojot papīra vai elektroniskas sistēmas;
  • ziņošanu valdei, iesniedzot detalizētu konsolidētu gada darbības pārskatu;
• valde ieceļ neatkarīgu grāmatvedi, kurš atbild par:
  • pienācīgu maksājumu izpildi, ieņēmumu iekasēšanu un debitoru parādu summu atgūšanu;
  • pārskatu sagatavošanu un sniegšanu, uzskaites kārtošanu;
  • grāmatvedības sistēmu noteikšanu un validēšanu un attiecīgā gadījumā – to sistēmu validēšanu, ko noteicis kredītrīkotājs.

Piemēro tālāk aprakstītos izdevumu noteikumus:

• par katru izdevumu posteni uzņemas saistības, to validē, apstiprina un samaksā;
• budžeta saistības klasificē kādā no šādām trim kategorijām:
  • atsevišķas – ja saņēmējs un izdevumu summa ir zināmi;
  • vispārējas – ja vismaz viens no elementiem nav zināms;
  • provizoriskas – lai segtu parastos administratīvos izdevumus, ja summa vai maksājuma galasaņēmēji nav zināmi;
• uz saistībām tiek attiecināti saistību termiņi;
• maksājumiem nepieciešams pierādījums, ka attiecīgais pasākums ir saskaņā ar līgumu.

ES struktūrā jābūt paredzētiem iekšējās revīzijas amatpienākumiem. Komisijas iekšējais revidents veic šo uzdevumu:

• sniedzot konsultācijas par riskiem, pārvaldības un kontroles sistēmu kvalitāti un iespējamiem uzlabojumiem;
• novērtējot iekšējās pārvaldības sistēmu efektivitāti un struktūrvienību sniegumu attiecībā uz programmu un darbību izpildi;
• pilnīgi un bez ierobežojumiem esot pieejamai visai informācijai un viņam esot pilnīgi neatkarīgam, veicot savus darba pienākumus.

ES struktūras finansiālajam ieguldījumam jāpalīdz sasniegt ES politikas mērķi ar konkrētiem rezultātiem. Tas var būt gan attiecināmo izmaksu atlīdzināšana, gan vienotas likmes finansējums.

ES struktūra nekavējoties informē Komisiju par gadījumiem, kad pastāv aizdomas par krāpšanu un citiem finanšu pārkāpumiem, par jebkuru Eiropas Prokuratūras vai Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai pabeigtu vai notiekošu izmeklēšanu un Revīzijas palātas un Iekšējās revīzijas dienesta veiktām revīzijām vai kontrolēm, neapdraudot izmeklēšanas konfidencialitāti.

Gada pārskatu grāmatvedības noteikumi pieprasa, lai ES iestādes sniegtu finanšu pārskatus, budžeta izpildes ziņojumus un apliecinošos dokumentus.

Revīzijas palāta, neatkarīgs ārējais revidents, Komisija, Padome un Eiropas Parlaments visi pārbauda budžeta izpildi, pirms Eiropas Parlamenta deputāti apstiprina vai noraida gada pārskatu (pazīstama kā “budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra”).

Komisijas darbiniekiem un Revīzijas palātai ir piekļuve ES struktūras objektiem, telpām un datiem, lai veiktu revīzijas. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai var veikt izmeklēšanas, pārbaudes uz vietas un inspekcijas.

Ar šo regulu atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013, ar kuru tika nodrošināta iepriekšējā finanšu regulējuma sistēma.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā stājās spēkā 2019. gada 11. maijā, bet to piemēroja ar atpakaļejošu spēku no 2019. gada 1. janvāra, izņemot 32. pantu (vienotais plānošanas dokuments) un 48. pantu (konsolidētais gada darbības pārskats), kurus piemēroja kopš 2020. gada 1. janvāra.

KONTEKSTS

• Regula (ES, Euratom) 2018/1046 ir ES Finanšu regula. Tās 70. pantā ir noteikti atsevišķu ES struktūru budžeta pamatnoteikumi.
• Plašāka informācija:
  • Finanšu regula, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam – publikācija (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/715 (2018. gada 18. decembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā (OV L 122, 10.5.2019., 1.–38. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas paziņojums. Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu (OV C 121, 9.4.2021., 1.–43. lpp.)

Komisijas paziņojums par Savienības struktūru pārvaldības stiprināšanu saskaņā ar Finanšu regulas 2018/1046 70. pantu un vienota plānošanas dokumenta un konsolidēta gada darbības pārskata pamatnostādnēm (C(2020) 2297, 20.4.2020.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1.–222. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 03.11.2021