Vīzas prasības trešo valstu valstspiederīgajiem

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2018/1806, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, iebraucot ES, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

• Ar to izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem šī prasība neattiecas.
• Ar to atceļ un kodificē vairākkārt grozīto Regulu (EK) Nr. 539/2001.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ar regulu tiek pilnveidoti noteikumi, kas paredzēti Šengenas nolīgumā un konvencijā, kurā nepiedalāsĪrija, tādēļ regula Īrijai nav saistoša un nav jāpiemēro.

Regulas pielikumā ir uzskaitītas:

• trešās valstis un teritorijas, kuru valstspiederīgajiem ir jābūt vīzām, kad tie iebrauc ES, ja uzturēšanās nav ilgāka par 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā, un
• valstis un teritorijas, uz kuru valstspiederīgajiem vīzas prasība neattiecas, kad tie iebrauc ES, ja uzturēšanās nav ilgāka par 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā.

Regulā ir izklāstīti arī noteikumi attiecībā uz šādiem aspektiem.

• Izņēmumi. Dalībvalstis var paredzēt izņēmumus no vīzas prasības attiecībā uz īpašām personu kategorijām, piemēram, diplomātisko pasu vai dienesta pasu turētājiem, civilā gaisa transporta un jūras transporta apkalpes locekļiem, skolēnu grupas dalībniekiem, vietējās pierobežas satiksmes atļaujas turētājiem, kā arī atzītiem bēgļiem un bezvalstniekiem, kuri dzīvo ES un kuriem ir to dzīvesvietas valsts izsniegti ceļošanas dokumenti;
• Savstarpība. Mehānisms, kas paredz savstarpību, ja kāda trešā valsts, kas atbrīvota no vīzas prasības, nolemj piemērot vīzas prasību jebkurai dalībvalstij.
• Apturēšana uz laiku. Mehānisms, kas ļauj uz laiku apturēt vīzas prasību ārkārtas situācijā, piemēram, attiecībā uz būtisku migrācijas vai drošības risku palielināšanos.

Lēmumus par sarakstu grozīšanu pieņem, pamatojoties uz novērtējumu katrā atsevišķā gadījumā, ņemot vērā šādus kritērijus:

• nelikumīgo imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību;
• ekonomisko ieguvumu, jo īpaši tūrisma un ārējās tirdzniecības jomā;
• ES ārējās attiecības ar attiecīgo trešo valsti, jo īpaši ņemot vērā cilvēktiesības un pamatbrīvības, reģionālo vienotību un savstarpību.

Ar Regulu (ES) 2019/592 groza Regulu (ES) 2018/1806, skaidri iekļaujot regulas darbības jomā Apvienotās Karalistes valstspiederīgos un Lielbritānijas valstspiederīgos, kuri nav Lielbritānijas pilsoņi, (Lielbritānijas aizjūras teritoriju pilsoņus) pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES.

Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem un Lielbritānijas aizjūras teritoriju pilsoņiem, kuriem ir uzturēšanās tiesības kādā dalībvalstī, nav vajadzīga vīza, ceļojot uz jebkuru citu dalībvalsti, ja uzturēšanās nav ilgāka par 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā.

Ja Apvienotā Karaliste ievieš vīzas prasību vismaz vienas dalībvalsts valstspiederīgajiem, piemēro savstarpības mehānismu.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2018. gada 18. decembra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Vīzu politika (Eiropas Komisija)

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1806 (2018. gada 14. novembris), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas (kodificēta redakcija) (OV L 303, 28.11.2018., 39.–58. lpp.).

Regulas (ES) 2018/1806 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV C 384 I, 12.11.2019., 1.–177. lpp.).

Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19.–20. lpp.).

Protokols starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 160, 18.6.2011., 21.–36. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1.–58. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1.–2. lpp.).

Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20.–23. lpp.).

Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43.–47. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31.–33. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 15.02.2023