Kā Eiropas Savienība tērēja tās budžetu 2014. gadā

Eiropas Savienības budžets palīdz īstenot ES politiku daudzās dažādās jomās, piemēram, nodarbinātībā, reģionālajā attīstībā, pētniecībā un izglītībā, vides aizsardzībā, humānajā palīdzībā un atbalstā jaunattīstības valstīm.

AKTS

Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta pieņemšana galīgajā variantā (2014/67/ES, Euratom).

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ES BUDŽETA GALVENAIS MĒRĶIS?

Eiropas Savienības budžets palīdz īstenot ES politiku daudzās dažādās jomās, piemēram, nodarbinātībā, reģionālajā attīstībā, pētniecībā un izglītībā, vides aizsardzībā, humānajā palīdzībā un atbalstā jaunattīstības valstīm.

Lai finansētu projektus šajās jomās, ES budžetu nosaka, pamatojoties uz daudzgadu finanšu shēmu (DFS), kas aptver septiņu gadu periodu. 2014. gada budžets ir jaunās 2014.-2020. gada daudzgadu finanšu shēmas pirmais budžets.

GALVENĀS PRIORITĀTES

ES budžets ir būtisks instruments, kas palīdz nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un solidaritāti starp ES valstīm un reģioniem. Tāpēc 2014. gada ES budžetā galvenā uzmanība ir pievērsta izaugsmei un darbavietām, un it īpaši jauniešu bezdarbam.

2014.-2020. gada DFS ietvaros (EUR 960 miljardu saistību apropriācijas (skatīt tālāk) septiņu gadu periodam 2011. gada cenās) 2014. gada budžeta kopējā saistību summa ir aptuveni EUR 143 miljardi (pašreizējās cenās).

Šis budžets ir sadalīts pa jomām šādi (saistības pašreizējās cenās):

• 1.

  gudra un iekļaujoša izaugsme: 44,9 % - EUR 63,986 miljardi, t. sk.:

  • Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai: 11,6 % - EUR 16,484 miljardi;
  • Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija: 33,3 % - EUR 47,502 miljardi;

• 2.

  ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi: 41,6 % - EUR 59,267 miljardi (no kuriem EUR 43,778 miljardi - ar tirgu saistīti izdevumi un tiešie maksājumi lauksaimniekiem);

• 3.

  drošība un pilsonība: 1,5 % - EUR 2,172 miljardi;

• 4.

  globālā Eiropa: 5,8 % - EUR 8,325 miljardi;

• 5.

  administrācija: 5,9 % - EUR 8,405 miljardi (galvenokārt ES iestāžu izdevumi).

Kādiem mērķiem tērē naudu?

• Izaugsme un darbavietas - cīņa pret bezdarbu, cilvēkresursu attīstība un integrācijas darba tirgū veicināšana. Eiropas Sociālais fonds (ESF) ir galvenais rīks šajā jomā.
• Reģionālā attīstība - galvenokārt finansē ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Kohēzijas fondu (KF), lai stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā un mazinātu attīstības atšķirības starp ES reģioniem.
• Lauku attīstība un vide - galvenokārt finansē ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) agrovides pasākumiem un lauksaimniecības aktīvu modernizācijai.
• Lauksaimniecība - finansē ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), kas ir viens no instrumentiem ES kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanai. Lielākā daļa izdevumu ir paredzēti maksājumiem ES lauksaimniekiem.
• Ārējās attiecības un humānā palīdzība - mērķis ir sniegt palīdzību un veicināt ekonomisko sadarbību ar Āzijas, Latīņamerikas, Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK), kā arī Vidusjūras valstīm.
• Citas īpašas politikas, piemēram, pētniecība, izmantojot programmu“Apvārsnis 2020” , Erasmus+ jauniešu mobilitātes veicināšanai, kā arī pasākumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (COSME). Ir arī izveidots īpašs pasākums, lai sniegtu jaunas iespējas jauniešiem, kuriem nav darba (Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva).

KAD ĪSTENO 2014. GADA ES BUDŽETU?

No 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim.

KONTEKSTS

ES budžets atbilst aptuveni 1 % no ES nacionālā kopienākuma (NKI). Katram gadam Komisija daudzgadu finanšu shēmas ietvaros sagatavo budžeta projektu, ko pieņem Eiropas Parlaments un ES Padome.

ATSLĒGVĀRDI

• Saistību apropriācijas: summa noteiktā budžeta gadā, kas ietver naudu, par ko ES programmās uzņemtas saistības un kas aptver vairākus gadus, bet ko ne vienmēr izmaksā attiecīgajā budžeta gadā.
• Maksājumu apropriācijas: summa, ko paredzēts faktiski izmaksāt attiecīgajā budžeta gadā.

Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē un EK Budžeta glosārijā.

Pēdējo reizi atjaunots: 02.03.2015