Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32013L0030

    Tādu darbību drošums, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā

    Tādu darbību drošums, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā

     

    KOPSAVILKUMS:

    Direktīva 2013/30/ES par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā

    KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

    • Tā nosaka, ka operatoriem, kuri veic naftas un gāzes nozares darbības jūrā Eiropas Savienībā (ES), ir pienākums:
      • veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu jebkurus smagus negadījumus;
      • nodrošināt, ka tiem ir pieejami pietiekami fiziskie, personāla un finanšu resursi, lai ierobežotu sekas tad, kad šādi negadījumi tomēr notiek.
    • Tā attiecas uz visām esošajām un nākotnes iekārtām.
    • Tā palīdz nodrošināt jūras vides aizsardzību un jo īpaši sasniegt vai uzturēt labu vides stāvokli –tas ir mērķis, kas minēts Jūras stratēģijas pamatdirektīvā (Direktīva 2008/56/EK (skatīt kopsavilkumu)), ar ko izveido sistēmu rīcībai jūras vides politikas jomā.

    SVARĪGĀKIE ASPEKTI

    Licencēšana un noteikumi

    • Lai veiktu naftas un gāzes nozares darbības jūrā, operatoriem no neatkarīgas iestādes jāsaņem licence. Lai novērstu interešu konfliktus, ES dalībvalstīm šie noteikumi par drošumu un vides faktoriem saistībā ar darbībām jūrā skaidri jānošķir no citām funkcijām, kas ir saistītas ar ekonomisko attīstību, licencēšanu un ieņēmumu pārvaldību.
    • Pirms jebkādu darbību sākšanas iekārtas operatoram vai īpašniekam attiecīgajai iestādei jāiesniedz:
      • korporatīvās smagu negadījumu novēršanas politikas kopija;
      • uzņēmuma drošuma un vides pārvaldības sistēmas apraksts;
      • ziņojums par smagiem apdraudējumiem.

    Plāni reaģēšanai uz ārkārtas situāciju

    • Operatoriem ir arī jāsagatavo iekšēji plāni reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, lai varētu reaģēt uz jebkādiem nopietniem apdraudējumiem. Tajos jābūt iekļautai analīzei, kā novērst naftas noplūdes.
    • Valstu iestādēm ir jāsagatavo plāni reaģēšanai uz ārkārtas situācijām, kuros ietver visas naftas un gāzes iekārtas un infrastruktūru, kas izvietota jūrā, iekļaujot potenciāli skartās teritorijas to jurisdikcijā.

    Informācija sabiedrībai

    • Direktīvā noteikts, ka urbuma veidošanu izpētes nolūkiem nevar veikt, kamēr sabiedrībai nav sniegta pilnīga informācija un tā nav paudusi savus viedokļus par plānoto jūras iekārtu darbības potenciālo ietekmi.
    • Ņemot vērā negadījumu potenciālo pārrobežu ietekmi, valstu iestādēm ir regulāri jāapmainās ar zināšanām, informāciju un pieredzi ar saviem partneriem citur ES, kā arī jāapspriežas ar nozares pārstāvjiem, citām ieinteresētajām personām un Eiropas Komisiju.

    Eiropas Jūras drošības aģentūras loma

    Eiropas Jūras drošības aģentūra, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (skatīt kopsavilkumu) var palīdzēt dalībvalstīm sagatavot plānus reaģēšanai uz ārkārtas situāciju un konstatēt un uzraudzīt naftas vai gāzes noplūdes.

    Jēdziena “kaitējums ūdenim” definīcijas grozīšana

    Ar Direktīvu 2013/30/ES groza jēdziena “kaitējums ūdenim” definīciju, kas minēta Direktīvā 2004/35/EK par atbildību vides jomā (skatīt kopsavilkumu), saskaņojot to ar definīcijām, kas sniegtas Direktīvā 2000/60/EK (ES Ūdens pamatdirektīva – skatīt kopsavilkumu) un Direktīvā 2008/56/EK (skatīt iepriekš tekstā). Tas nozīmē, ka kaitējums ūdenim tiek definēts kā kaitējums, kam ir būtiska ietekme uz saldūdens un jūras ūdens resursu vides stāvokli (ekoloģisko, ķīmisko vai kvantitatīvo).

    Grozījumu Regula (ES) 2018/1999

    Ar Regulu (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību tika aizstāts Direktīvas 2013/30/ES 25. panta 1. punkts, kas nosaka, ka dalībvalstis, sagatavojot ikgadējo ziņojumu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, Komisijai reizi gadā paziņo vismaz šādu informāciju:

    • iekārtu skaits, vecums un atrašanās vieta;
    • veikto pārbaužu un izmeklēšanu, kā arī izpildes darbību un notiesājošu spriedumu skaits un veids;
    • starpgadījumu dati saskaņā ar kopējo ziņojumu sniegšanas sistēmu;
    • visas būtiskas izmaiņas jūras tiesiskajā regulējumā;
    • naftas un gāzes nozares darbību jūrā rezultāti saistībā ar smagu negadījumu novēršanu un notikušo smagu negadījumu seku ierobežošanu.

    KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

    Dalībvalstu tiesību aktos Direktīva 2013/30/ES bija jātransponē līdz 2015. gada 19. jūlijam.

    KONTEKSTS

    Plašāka informācija:

    PAMATDOKUMENTS

    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/30/ES (2013. gada 12. jūnijs) par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un ar kuru groza Direktīvu 2004/35/EK (OV L 178, 28.6.2013., 66.–106. lpp.).

    Direktīvas 2013/30/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

    SAISTĪTIE DOKUMENTI

    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19.–40. lpp.).

    Skatīt konsolidēto versiju.

    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35/EK (2004. gada 21. aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (OV L 143, 30.4.2004., 56.–75. lpp.).

    Skatīt konsolidēto versiju.

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208, 5.8.2002., 1.–9. lpp.).

    Skatīt konsolidēto versiju.

    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1.–73. lpp.).

    Skatīt konsolidēto versiju.

    Pēdējo reizi atjaunots: 17.12.2021

    Augša